Vai ir jābaidās no hipnozes? Kā tā ietekmē zemapziņu?
Vai mazums redzēts dažādās komēdijās un burlaku filmās, kā ļaunie noziedznieki hipnotizē labos cilvēkus un pēc tam, piezvanot pa tālruni un nosaucot kādu īpašu vārdu, atkal pakļauj šo labo un liek darīt šausmu darbus, piemēram, slepkavot. Īstenība tomēr ir nedaudz citāda. Tā ir ļoti nopietna zinātne, kas cilvēkiem patiešām var palīdzēt. Vairāk stāsta Neirožu klīnikas psihiatrs un hipnoterapeits Guntis Kalnietis.
Apziņa un zemapziņa
Kā zināms, ik vienam cilvēkam ir apziņa un zemapziņa. Apziņa ir
psihisko parādību komplekss, kas atspoguļo tā brīža uztvertās
ārējās pasaules un iekšējo stāvokļu norises. Apziņa satur aktuālo
informāciju, ar ko cilvēks konkrētajā brīdī nodarbojas. Savukārt
zemapziņa ir psihisks process, kas noris zem apziņas sliekšņa un
nav pakļauts tiešas apziņas kontrolei. Zemapziņa izpaužas agrās
bērna izziņas formās, pirmatnējā domāšanā, intuīcijā, afektos,
panikā, hipnozē, sapņos, kā arī jūtās un rīcībā, kuru cēloni
cilvēks neapzinās. Zemapziņa nepārtraukti uztver, pārstrādā, uzkrāj
un reproducē daudz derīgas informācijas, līdz ar to nodrošinot
pašreizējo un gaidāmo situāciju atspoguļošanos smadzenēs, turklāt
netraucējot ar apziņu saistītos psihiskos procesus, jo tikai
neliela zemapziņas informācijas daļa nonāk apziņā. Zemapziņa ar
savām neizsmeļamajām informācijas un rīcības variantu rezervēm
aktīvi piedalās apziņas izvirzīto problēmu risināšanā un lēmumu
pieņemšanā. Daļa zemapziņas satura nonāk apziņā viegli, daļa - ar
grūtībām un tikai īpašos apstākļos, piemēram hipnozē, bet daļa
apziņai praktiski nav pieejama. Zemapziņā notiekošo procesu loģika
neatšķiras no apziņas procesu loģikas.
Ja jau mēs uzticamies ķirurgiem, kāpēc lai mēs neuzticētos hipnoterapeitam, kurš neko sliktu nevar izdarīt? Sen ir pierādīts, ka nevar cilvēku iedvesmot uz lietām vai darbiem, ko viņš citādi nebūtu ar mieru darīt.
Tas dod iespēju zemapziņas aktivitātes rezultātus auglīgi
izmantot apzinātajā darbībā. Tātad, zemapziņā notiekošos procesus
mēs patiesībā nespējam apzināties, kā arī nespējam iespaidot. Tajā
pašā laikā zemapziņa mums ir milzīgs rezerves resursu avots. Ja mēs
ikdienā spētu kontaktēties ar savu zemapziņu, mēs būtu bezgala
laimīgi, optimistiski un priecīgi, jo mēs vieglāk varētu pārvarēt
ikdienas grūtības. Diemžēl, kontaktu ar zemapziņu dabūt ir ļoti
grūti, tomēr ir vairāki veidi, kā šo kontaktu panākt. Viens no tiem
ir autogēnais treniņš, kas ir viens no veidiem jeb ceļiem kā
iemācīties apzināties savu ķermeni, kontrolēt emocijas. Autogēnā
treniņa pamatā ir dabiska cilvēka spēja nonākt it kā uz sliekšņa
starp apziņu un zemapziņu, kad ir iespējams maksimāli atbrīvot,
mobilizēt un apvienot iekšējos, dabas dotos un pieredzē uzkrātos
resursus un spēkus. Tomēr ne visi spēj koncentrēties un tikt ar šo
uzdevumu galā. Ne visi ir spējīgi sēdēt un meditēt, kas savā ziņā
nozīmē ne par ko nedomāt. Tāpēc lieti var palīdzēt tāda terapijas
metode kā hipnoze.
Kas ir jāsaprot ar jēdzienu hipnoze?
Hipnoze zināmā mērā ir atslēdziņa, kas atver durvis uz mūsu
zemapziņu. Mūsdienās Latvijā hipnoze ir atstāta novārtā, jo
cilvēkiem ir izveidojušies dažādi aizspriedumi, taču no hipnozes
cilvēkiem nebūtu jābaidās. Par aizspriedumiem mēs lielā mērā varam
pateikties dažādām reliģiskām organizācijām, sektām, kā arī
dažādiem neprofesionāļiem, kas uzstājas televīzijā. Ja jau mēs
uzticamies ķirurgiem, kāpēc lai mēs neuzticētos hipnoterapeitam,
kurš neko sliktu nevar izdarīt? Sen ir pierādīts, ka nevar cilvēku
iedvesmot uz lietām vai darbiem, ko viņš citādi nebūtu ar mieru
darīt. Nav patiess arī uzskats, ka hipnoze vājinātu cilvēka gribu.
Ar hipnozes palīdzību iespējams mainīt skatījumu uz pagātni un līdz
ar to secinājumus par dažādiem pagātnes notikumiem.
Hipnoze ļauj ārstēt pacientus ar neskaidrām sāpēm. Hipnoze ir efektīva pie seksuāliem traucējumiem, alerģiskām saslimšanām, dažādām fobijām, trauksmes un depresijas, miega traucējumiem.
Hipnozes laikā ar vārdiem vai speciālu metožu palīdzību cilvēks
tiek ievests hipnotiskajā miegā, kas ir mākslīgi izraisīts
stāvoklis starp miegu un nomodu, kura laikā ir pastiprināta iespēja
tikt suģestētam. Cilvēks parasti atceras, kas noticis hipnozes
laikā un būtībā kontrolē situāciju. Interesanti, ka Maskavā kāds
hipnoterapeits cilvēkiem hipnozē mācīja gleznot, jo uzskatīja, ka
katram cilvēkam iekšā ir talants, bet dažādu apstākļu pēc cilvēks
šo talantu vienkārši nav attīstījis. Dziļā hipnozē viņš cilvēkiem
iedvesa, ka viņi ir lieli mākslinieki, un tiešām gandrīz ikviens no
šīs grupas sāka gleznot. Šajā gadījumā var redzēt, kā atbrīvojās
zemapziņas radošās potences, tika noņemta intelekta diktētā kritika
un kontrole – es jau neko nevaru, es jau neesmu nekāds mākslinieks.
Pareizi lietota hipnoze ir daudz ātrāka un pat efektīvāka metode,
nekā gadiem ilgs dažādu psihologu apmeklējums, kas arī nav tik lēti
kā daži hipnozes seansi.
Ko var izārstēt ar hipnozes palīdzību?
Neirožu klīnikā mēs izmantojam hipnozi kā ārstēšanas
metodi, lai likvidētu tādus simptomus kā bailes, dažādus
fizioloģiskos traucējumus. Hipnoze ļauj ārstēt pacientus ar
neskaidrām sāpēm. Hipnoze ir efektīva pie seksuāliem traucējumiem,
alerģiskām saslimšanām, dažādām fobijām, trauksmes un depresijas,
miega traucējumiem. Hipnotiskā komunikācija palīdz atbrīvoties no
kaitīgiem ieradumiem, pārvarēt atkarību no alkohola, nikotīna,
azartspēlēm.
Piemērs: kāds mans pacients cieš no nervu tika. Viņam raustās sejas
muskuļi jau apmēram desmit gadus. Šī kaite sākusies pēc dažādiem
pārdzīvojumiem. Laika gaitā tika veiktas dažādas izmeklēšanas, bet
nekāda vaina netika atrasta. Kāds neirologs ieteica hipnozi. Pēc
vairākiem seansiem muskuļu spazmas ir palikušas daudz retākas.
Pareizi lietota hipnoze ir daudz ātrāka un pat efektīvāka metode, nekā gadiem ilgs dažādu psihologu apmeklējums, kas arī nav tik lēti kā daži hipnozes seansi.
Pastāv uzskats, ka ne visi pacienti pakļaujas hipnozei. Tā ir
taisnība, ja ar hipnozi saprot ļoti dziļu iedvestu miegu, bet
cilvēku var ārstēt arī seklākās hipnozes stadijās. Dažāda pacientu
jutība pret hipnozi saistīta ar nervu darbības īpatnībām. Vieglāk
hipnozei pakļaujas emocionāli cilvēki. Turklāt hipnozi veicina visi
faktori, kas sekmē miega rašanos parastos apstākļos — klusums,
pustumsa, ērts ķermeņa stāvoklis, arī fakts, vai ārsts ir pacientam
autoritāte un paša slimnieka vēlēšanās hipnotizēties. Hipnoterapija
nav vēlama pacientiem ar akūtām sirdskaitēm, smagu epilepsiju,
murgainu psihozi, tā saucamo histērisko hipnomāniju gadījumos.
Hipnozes stadijas
Ir vairākas hipnozes dziļuma stadijas. Virspusējās hipnozes
stadija – snaudas stāvoklis, smaguma sajūta plakstiņos un locekļos.
Šīs stadijas laikā palēninās pulss un elpošana. Vidējā stadija –
viegls miegs, pacients nevar atvērt acis, viņam var iedvest dažādas
pārmaiņas kustību vai jušanas sfērā, harmonizēt iekšējo orgānu
darbību. Dziļākā hipnozes stadija – dziļš miegs, bet saglabājas
hipnotizētāja kontakts ar slimnieku. Pacienta muskulatūra pilnīgi
atslābusi. Šādā stāvoklī var panākt vislabāko kontaktu ar pacienta
zemapziņu. Arī māksliniecisko spēju attīstīšanai vajadzīga dziļā
stadija, bet vairumu slimības simptomu var noņemt jau virspusējā un
vidēji dziļā hipnozē.