Vai plastiskās operācijas ir ētiskas?
„Gribētu jums uzdot filosofisku jautājumu — vai plastiskā ķirurģija nav nostāšanās pret dabu? Prasu jums kā ekspertei un trīs bērnu māmiņai, jo pati līdz galam neesmu sev atbildējusi uz šo jautājumu. No vienas puses, man, protams, gribētos tik tvirtas krūtis kā jaunībā, no otras — vai tas ir vajadzīgs, ja jau daba iekārtojusi tā, ka krūtis pēc grūtniecības un bērnu barošanas zaudē iepriekšējo formu un tvirtumu,” rubrikā Jautā speciālistam raksta kāda portālā reģistrētā māmiņa. Atbild plastikas ķirurģe un trīs bērnu māmiņa Evija Rodke.
Audra Šauere
Mammamuntetiem.lv jautājums & atbilde
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Plastiskā ķirurģija ir viena no medicīnas nozarēm, kas pastāv
jau tūkstošiem gadu. Tāpat kā senajās civilizācijās ir meklējami
ginekoloģijas, ķirurģijas, ģimenes ārstu pirmsākumi, tieši tāpat ir
ar plastisko ķirurģiju. Varu jautāt tikpat filosofiski: kāpēc
visiem pieņemams ir fakts, ka cilvēkiem liek mākslīgās gūžas
implantus, ceļgalu implantus, liek mākslīgus vārstuļus sirdī, liek
mākslīgus stentus asinsvados un barības vadā, liek zobu implantus,
ieoperē dzirdes aparātus, liek mākslīgas lēcas dziļi acs ābolā
utt.? Tas viss notiek, lai uzlabotu cilvēka dzīves kvalitāti. Tas
pats ir plastiskajā ķirurģijā. Un mūsdienās, mūsu gadsimtā būtu
tikai kauns, ja mēs neizmantotu šo iespēju. Tad jau mēs varētu
teikt tieši tāpat: daba ir devusi vienam labu redzi, otram sliktu,
vienam taisnus, baltus, stiprus zobus, otram — šķībus, dzeltenus,
nodrupušus, vienam — labu dzirdi, otram — tās nav utt. Un jādzīvo,
kā daba vēlējusi… Diemžēl arī dabā kādreiz gadās kļūdas. Tad kāpēc
pieņemami ir likt zobu platītes, likt kronīšus... Bez tā visa jau
arī var dzīvot!?! Cita runa ir par plastiskās ķirurģijas
izpildījumu kādreiz. Laba plastiskā ķirurģija nav uzkrītoša, tā
nerada klaunus vai pārspīlējumus, bet liek izskatīties un justies
priecīgākam, apmierinātākam, pašpārliecinātākam un laimīgākam.
