Atbrīvoties no domām, kas vakarā traucē iemigt

Raksta kāda portālā reģistrētā sieviete:

"Esmu lasījusi ļoti daudzus rakstus un padomus, ko darīt, ja nelāgas domas nāk prātā. Daudzi iesaka tieši meditāciju, atslēgšanos no visa negatīvā. Teikšu godīgi, man tā palīdzēja kādu laiku, kad nevarēju iemigt, un visādas sliktas un bīstamas domas nāca prātā. Centos iedomāties kaut ko skaistu un gaišu. Man ļoti patīk jūra un liedags, skaistas jūrmalas smiltis, saule un viļņu šalkas. Tas man palīdzēja relaksēties un atslēgties no visa. Vēl es sevi iztēlojos skaistā zaļdzeltenā pieneņu pļavā, apkārt saule un zilas debesis. Es centos to visu radīt sev apkārt katru vakaru pirms iemigšanas.

Visu šo ziemas periodu man ir ļoti grūti atslābināties un atlikt malā visas dienas aktivitātes un darba problēmas, es grozos savā gultā visu nakti, reizēm līdz 5 rītā, acis neveras ciet, nav arī noguruma. Toties tāds ir, kad jāceļas augšā un jāiet uz darbu. Mēģinu atslēgties no visa, iedomāties, ka esmu brīva no visām rūpēm, ka esmu es pati, staigāju pa pieneņu pļavu, bet pēkšņi debesis pārņem kāds tumšs mākonis. Tad mēģinu sevi piesaistīt liedagam, tur notiek vēl trakāk, drūmi, pelēki viļņi nāk pāri, nav saules, nav nekā gaiša. Mēģinu sevi ieprogrammēt, ka tas tā nav, ka jūrmala vienmēr ir skaista un saulaina, kādu es to atceros, bet tā nenotiek, un tā nu es cīnos ar savu prātu un zemapziņu, kas man pasniedz "šo dāvanu".

Ļoti bieži esmu dzirdējusi un lasījusi, ka dzīvē viss notiek tieši tā, kā mēs vēlamies, un ka mēs savu apziņu un zemapziņu ieprogrammējam, be, diemžēl tā nenotiek, acīmredzot, te ir kaut kas vēl..."

Skaidro personīgās meistarības trenere, NLP meistare Sarmīte Šmite:

"Meditācija ir viena no metodēm, kā atbrīvot prātu no domām, ne tikai no sliktām, bet vispār no domām. Pabūt vienatnē ar sevi, sajust savu ķermeni... Meditāciju veidi ir ļoti daudz un dažādi. Ir uzrakstītas vairākas grāmatas, arī internetā var atrast informāciju.
Ilgstoši praktizējot vienu metodi, vairs neizdodas koncentrēt uzmanību tā, kā sākumā, jo veidojas rutīna. Tātad vairs nav kvalitātes un līdz ar to arī vajadzīgā rezultāta.
Var mainīt meditācijas tēmu, ja tā ir vizualizācija, piemēram, pabūt kalnu virsotnē vai stāvēt uz tiltiņa un, upes ūdens plūstot it kā cauri, attīra ķermeni... Te var dot vaļu paša radošumam...

Mēs bieži domājam, ka meditācija ir tikai gaiša un saulaina, bet mūsos piekrājas bailes, stresi, neapmierinātība utt. Un mēs to negribam pat ieraudzīt, dzenot šo domu projām...

Padomi

• Ja vakarā grūti aizmigt, tad svarīgi vakarpusē neskatīties TV, nedarīt lietas, kas prasa prāta piepūli, lai tas pamazām nomierinās. Pastaiga svaigā gaisā pirms miega sagatavos ķermeni miegam. Ja pastaigā dodaties divatā, tad vienkārši izbaudīt otra klātbūtni, nesarunājoties.
• Pirms miega noder silta duša, kas attīra ķermeni un tā enerģētisko lauku... Var iztēloties, kā ūdens attīra ne tikai ārpusi, bet iztīra arī visu ķermeni no dienas sārņiem, stresiem, domām.
• Gulēt doties vismaz no 10 līdz 11 vakarā. Šis ir laiks, kad var vislabāk atpūsties un katra stunda līdz pulksten 2 naktī atsver 2 stundas miega.
  Pirms miega var lūkoties sveces liesmā. Vislabāk ir bišu vaska sveces. Tās var pagatavot pats. Iegādāties materiālu var Bišu produktu veikaliņos, tur var nopirkt arī daktis. Sākt ar 10 min. līdz 20 min, pēc iespējas nemirkšķināt acis. Tas attīra prātu un zemapziņu.

Viena no stresa iespējām vakarā ir rītdienas nepadarītie darbi, neatrisinātās lietas. Tad ieteiktu vakarā, bet ne pirms paša miega, uzrakstīt rītdienas plānu.

Mēs bieži domājam, ka meditācija ir tikai gaiša un saulaina, bet mūsos sakrājas bailes, stress, neapmierinātība. Un mēs to negribam pat ieraudzīt, dzenot šo domu projām... Tā gan nekur nepaliek, bet paslēpjas mūsu zemapziņā un tad ik pa laikam ieved mūs sliktās sajūtās, lai neteiktu vairāk. Šie melnie mākoņi, ko meditācijā redzam, mums kaut ko vēsta, tātad ir jāķeras pie kādas darbības; jāmaina darbs, jāmaina attieksme, vai jāsakārto attiecības ar citiem, kā arī ar sevi...

Arī jūrmala ne vienmēr ir saulaina un skaista. Mēdz būt brīži, kad tā ir tik draudīga, ka šermuļi skrien pār muguru, iedomājoties vien. Un tomēr arī tā mēdz būt... Tas ir jāpieņem, citādi sākam dzīvot ilūzijās arī paši savā dzīvē. Viss, kas mums nāk priekšā – labais un arī sliktais, ir kā mācību stunda, un no tās nevajadzētu bēgt, bet ieskatīties tai acīs. Atzīt, ka baidāmies, ka esam satraukušies, ka kaut kas neapmierina...
Uzrakstīt, kas tieši šajā brīdī ir tas, kas nepatīk vai nepamierina... Un tad pretī uzrakstīt, ko vēlētos... Un ķerties pie darba.

Viena no stresa iespējām vakarā ir rītdienas nepadarītie darbi, neatrisinātās lietas. Tad ieteiktu vakarā, bet ne pirms paša miega, uzrakstīt rītdienas plānu.
Ja neapmierina darba lietas, tad ieteiktu apzināt, kas tomēr šajā darbā ir labs, vērtīgs, interesants. Pierakstīt katru sīkumu. Ieraudzīsiet, ka tur ir daudz laba. Tā sakārtosiet gan attiecības, gan darba lietas un iegūsiet motivāciju strādāt tālāk un galvenais, kad esam apmierināti ar esošo, mums tiek dota iespēja iegūt ko lielāku.
Kāpēc it kā nenotiek tas, ko vēlamies..? Prāts grib, bet zemapziņā dzīvo pavisam citas domas un sajūtas – neticība, bailes, kompleksi, vainas sajūta... Piepildās tas, kas notiek zemapziņā!

No vēstules var saprast, ka "mākoņi" ir tas, kas rāda patieso būtību... To, kas mīt zemapziņā. Pieņemot doto situāciju un meklējot ceļu pie savas patiesās būtības, lietas pamazām sakārtosies. Tas prasa ikdienas darbu, radošu pieeju un arī disciplīnu.
Vēstule liecina par cilvēku, kurš ir darītājs.
Un kas dara, tam izdodas!"