Darbs ir. Sekss ir. Tad kāpēc es neesmu laimīga?

Kas tas ir – daudz laimes?
Ne velti dzimšanas dienās viena otrai parasti novēlam daudz laimes, nevis konkrēti, teiksim, daudz naudas, rozā mēteli ar zaļiem punktiņiem, vīrieti, kurš tevi nekrāps, priekšnieku, kurš nepiekasīsies, garas un slaidas kājas, lielu tūtu ar gumijlācīšiem, vienu brīvu vakaru un sazin ko vēl ne. Jo tā laimes sajūta mums katrai ir tik dažāda! Patiesībā neviens tā īsti nezina, kas mums sāp, pēc kā ilgojamies un kas pietrūkst pilnīgai laimei. Nu, izņēmums varbūt ir pašas labākās draudzenes. Bet arī viņas reizēm nezina pašu svarīgāko.
Par tām lielajām lietām skaidrs: ja veselība pašai un ģimenei, ir, kur dzīvot, ir, ko ēst, tā ir laime. Un, paldies Dievam, ka tā – bet uzskatīsim to par pašsaprotamu. Nedomāju, ka personiskās laimes sajūtu var izmērīt, salīdzinot ar globālām nelaimēm. Tādi salīdzinājumi kā “Bērni Āfrikā badu cieš, kā tev nav kauna justies nelaimīgai pie deviņiem ēdieniem?!” man šķiet tīrākā liekulība. Protams, kurš gan nevēl mieru visai pasaulei un pārtiku visiem izsalkušajiem, bet ar mūsu personisko laimes sajūtu tam visbiežāk nebūs nekādas saistības.
Droši vien gandrīz katra no mums izbaudījusi divas pilnīgi pretējas “nelaimīguma” sajūtas. Pirmā sajūta: “Pilnai laimes man pietrūkst...” Otrā: “Man viss ir – bet es tik un tā neesmu laimīga.”
Pastāstīšu, kā mēģināju tikt galā ar šīm sajūtām, kas no tā iznāca un ko no tā iemācījos. Jo apmainīšanās ar stāstiem un pieredzi pagaidām laikam gan ir labākais, ko varam darīt. Ir vēl arī grāmatas un zinātnieki – pie šīs tēmas atgriezīsimies, jo laimes sfērā šajā ziņā ir jaunumi!

Par tām lielajām lietām skaidrs: ja veselība pašai un ģimenei, ir, kur dzīvot, ir, ko ēst, tā ir laime.

Stāsts par sarkano žaketīti
Tātad pienāca brīdis, kad pilnai laimei man pietrūka... Sarkanas žaketītes. Tā bija mīlestība no pirmā skatiena. Tu zini, kā tas ir – kad pārņem sajūta, ka tev to vajag, un viss! Tu jau iztēlojies to laimi, kad varēsi šo skaistumu saukt par savu, tu būsi tik laimīga!
Ko es darīju, lai kļūtu laimīga? Es rīkojos! Es badojos, lai tajā izskatītos labi un lai visas pogas varētu aiztaisīt, es krāju naudu, lai to vispār varētu nopirkt, jo tā bija ļoti dārga žaketīte. Es lūdzu visus svētos, lai tie pasargā manu žaketīti, lai neviena cita to nenopērk.
Un es dabūju savu žaketi! Un es biju laimīga!
Tieši piecas minūtes.
Pēc tam iestājās sajūta, ko visdrīzāk varētu saukt par vilšanos. Apmēram tā: “Un tas bija viss?”
Protams, var jau teikt – izlutināta kaza, nekas cits! Bet atļauj nepiekrist. Pati saprotu – tā žaketīte man bija jādabū. Taču Visi svētie bija parūpējušies, lai kopā ar žaketīti es saņemtu kādu svarīgu mācību, kuru biju mazliet piemirsusi. Un proti: laime ilgi nekavējas tajā, kas tev pieder. Piepildītai un savā īpašumā šķietami iegūtai laimei ir īpašība pēkšņi ņemt un izgaist, atstājot tevi mazliet gudrāku.
Nesaku, ka man acīs neiekrīt atkal kāda skaista lietiņa – skaidrs, ka gribēšu, sapņošu, ilgošos un darīšu visu, lai to dabūtu! Bet sarkanās žaketītes mācība mani kādu laiku atkal turēsies prātā.

Ir vieglāk ielēkt vāveres ritenī un vakarā iekrist gultā vai pie televizora, aizbildinoties sev un pasaulei ar nogurumu, nevis atklāti pajautāt sev: “Kas īsti notiek? Kopš kura laika dzīve ir kļuvusi pelēka? Kopš kura laika tevi nekas vairs tā pa īstam neinteresē?”

Viss ir kārtībā, bet... Nekas nav kārtībā
Otrā “nelaimīguma” sajūta ir tā pati trakākā. Tev it kā viss ir (nu labi, nav vēl kādas žaketītes – bet tu jau esi guvusi mācību, ka tās nekādu lielo laimi nenes). Ar veselību kārtībā. Ģimenei viss labi. Darbs ir. Attiecības ir. Sekss ir. Tad kāpēc es neesmu laimīga?
Manā dzīvē bijuši brīži, kad esmu jutusies kā tāds dakteris Hauss. Viss kārtībā, nekas nesāp –  vienkārši neesmu laimīga. Tev arī tā kādreiz ir? Tāda gruzdoša sajūta iekšā. Tādas vieglas, bet īstenībā diezgan toksiskas skumjas, jo skumju dūmi dod rūgtu piegaršu visai dzīvei.
Solīju tev pastāstīt, kā mēģināju tikt galā ar to sajūtu. Patiesībā... Ir vieglāk ielēkt vāveres ritenī un vakarā iekrist gultā vai pie televizora, aizbildinoties sev un pasaulei ar nogurumu, nevis atklāti pajautāt sev: “Kas īsti notiek? Kopš kura laika dzīve ir kļuvusi pelēka? Kopš kura laika tevi nekas vairs tā pa īstam neinteresē?”
Nav jābūt speciālistam, lai saprastu: ja tev viss ir šķietami kārtībā, bet tu nespēj atcerēties, kad beidzamo reizi esi bijusi laimīga, tad... Tad kaut kas tomēr nav kārtībā. Tu neesi apmierināta ar savu dzīvi. Protams, tu vari to neatzīt un slēpt to pati no sevis. Bet, kamēr nesāki kaut ko darīt, labāk nekļūs.
Ko darīt? Speciālista palīdzība, draudzenes, grāmatas... Jādara būtu viss, lai savu dzīvi izvestu ārā no pelēkās zonas. Tur, kur ir krāsas. Tur, kur ir laimes brīži un citas emocijas. Tikt ārā no pelēkās komforta zonas, kurā nenotiek nekas – īsti laimīgs.

Nav jābūt speciālistam, lai saprastu: ja tev viss ir šķietami kārtībā, bet tu nespēj atcerēties, kad beidzamo reizi esi bijusi laimīga, tad... Tad kaut kas tomēr nav kārtībā.

Laimes noslēpumi
No vienas puses, šķiet – nu ko jaunu var atklāt kāds zinātnieks vai rakstnieks jautājumā par laimi. Kā tikko izrunājām – lielās laimes lietas ir klasiskas un visiem zināmas, savukārt personiskā laime ir tik personiska, ka tādas vienas laimes formulas visiem vienkārši nav un nevar būt. No otras puses, ja viss būtu tik skaidrs, tad jau visi cilvēki pasaulē būtu laimīgi! Bet nav taču!
Tāpēc arī pētījumi par laimi nebeigsies. Angļu avīze „DailyMail” nesen ziņoja par vienu no jaunākajiem pētījumiem šajā sakarībā. Psihologs un rakstnieks Leo Borhmans izpētījis un apkopojis grāmatā „The World Book of Hapiness” (Pasaules laimes grāmata) pasaules vadošo laimes ekspertu un psihologu atzinumus.

Lūk, 12 veidi, kā būt laimīgai.
Nr. 1 – Vairāk priecājies par to, kas tev ir un ko esi sasniegusi, nevis bēdājies par to, kā tev nav un kas nav izdevies.
Nr. 2 – Izbaudi to, ko dari! Strādā nevis naudas vai slavas dēļ, bet tāpēc, ka tev tas patīk. Izvēlies darbu, ko mīli.
N. 3 – Izbaudi dzīvi tagad un šodien – nedzīvo pagātnē un nesapņo par nākotni, par dzīvi „kaut kad”.
Nr. 4 – Izvēlies būt laimīga – ņem no dzīves visu to, kas tev ļauj tādai justies. Tu būsi pārsteigta, cik daudz spēj ietekmēt savā dzīvē, veicot apzinātas izvēles, nevis vienkārši ļaujoties dzīves plūdumam un nekad nedomājot par savām vēlmēm.
Nr. 5 – Novērtē un izbaudi attiecības ar citiem cilvēkiem. Atceries, īsta laime vienmēr ir dalīta. Un atceries, ka ne tikai citi cilvēki tevi var darīt laimīgu – arī tu pati esi svarīga daļa no daudzu cilvēku laimīgās dzīves. 
Nr. 6 – Nodarbini sevi un ej cilvēkos! Tas nenozīmē tikai darbu. Hobiji, tikšanās ar draugiem, dažādas sociālas aktivitātes – jo cilvēks aktīvāks un aizņemtāks, jo lielākas cerības justies laimīgam.
Nr. 7 – Nesalīdzini! Pilnīga taisnība: visas nelaimes rodas no salīdzināšanas. Tev nav jāsamierinās ar mazumiņu, ja gribi vairāk, bet nesalīdzini savas iespējas, ieguvumus ar kādu citu tikai salīdzināšanas pēc.
Nr. 8 – Esi tu pati. Tev nav jāizpatīk citiem un jābeidz uztraukties, ko citi par tevi domā. Patiesībā tevi mīl tādu, kāda esi.
Nr. 9 – Beidz uztraukties un raizēties par visu un visiem!
Nr. 10 – Esi disciplinēta! Organizē savu laiku, turi kārtībā savu māju un rūpējies par savu izskatu. Laime ir brīvībā, bet nekārtība un haoss nav brīvība, tikai lēta imitācija.
Nr. 11 – Domā pozitīvi. Pozitīvas domas piesaista pozitīvus notikumus un pozitīvus cilvēkus!
Nr. 12 – Novērtē laimes brīžus. Izbaudi tos. Mācies no tiem un māci tos vairot. Tu vari iemācīties būt laimīga pati no sevis!  

Autors: Ieva Raiskuma, žurnāls "Stella"

www.kasjauns.lv