Sauļošanās un mistiskais SPF. Ko tas īsti nozīmē?
„Kas īsti ir saules aizsardzības faktors SPF? Tā ir dabīga vai mākslīga viela?” jautā lasītāja.
Uz pretiedeguma krēmiem rakstītais SPF (saules aizsardzības
faktors; angliski – sun protection factor) ir mērvienība, kas
norāda, cik ilgi cilvēks var pavadīt tiešos saules staros, negūstot
apdegumu. Bez aizsargājošā krēma āda kļūst sārta pēc 12 minūtēm,
bet ar krēmu, kuram, piemēram, SPF ir 10, sauļojies 120 minūtes jeb
2 stundas (12x10).
Taču viss nav tik vienkārši. Nepavisam ne!
Kā zināms, saules starojums sastāv no dažāda garuma
elektromagnētiskiem viļņiem, tostarp ultravioletā starojuma, kas
būtiski ietekmē dzīvības procesus uz Zemes. Ir trīs veida
ultravioletie stari – UVA, UVB un UVC (visbīstamākie, taču tos
aiztur ozona slānis). Ozona slānis aiztur arī lielu daļu UVB staru,
un gandrīz 99% starojuma ir UVA.
Zinātnieki līdz šim uzskatīja, ka visvairāk mums jārūpējas par
aizsardzību pret UVB starojumu, kas kaut arī mazos apjomos, turklāt
palīdzot mūsu organismam sintezēt D vitamīnu, tomēr rada apdegumu,
bojā DNA struktūru un provocē vēža šūnu veidošanos.
Lielāko novecošanās un ādas vēža risku rada tieši UVA stari, pret kuriem vairums kosmētikas nemaz neaizsargā. Tāpēc, ieziežoties ar krēmu ar SPF 15 vai 20 un domājot, ka esi kā pieklājas parūpējies par savu veselību, rūgti maldies, jo pret UVA starojumu tu neesi pasargāts it nemaz.
Taču pēdējo gados ir atklājies, ka lielāko novecošanās un ādas
vēža risku rada tieši UVA stari, pret kuriem vairums kosmētikas
nemaz neaizsargā! Tāpēc, ieziežoties ar krēmu ar SPF 15 vai 20 un
domājot, ka esi kā pieklājas parūpējies par savu labsajūtu un
veselību, rūgti maldies, jo pret UVA starojumu tu neesi pasargāts
it nemaz.
UBV staru iedarbību mēs spējam sajust diezgan ātri, un, ja vien
neesam pārsauļojoties galīgi zaudējuši ādas jutību, žigli vien
meklējam paēni, savukārt UVA kaitējums attiecināms uz “ilgtermiņa
ieguldījumu” onkoloģisko saslimšanu veicināšanā. Turklāt tieši UVA
staru ietekmē ādā samazinās dabiskā kalogēna (elastības
nodrošinātājs) sintēze, tāpēc, ja vēlies aizsargāt savu un savu
mīļo ādu no kaitīgā starojuma, iegādājies tikai tādu pretiedeguma
krēmu, kurš aizsargā gan pret UVB, bet arī pret UVA stariem un
pamatīgu dabisko antioksidentu piedevu. Turklāt atceries, ka SPF
raksturo tikai bloķēto UVB starojumu, bet ne UVA, tāpēc nav liela
jēga meklēt krēmu ar lielu saules aizsardzības faktoru, jo tas
būtiski neatšķiras. Ja SPF 10 aizsargā 90%, SPF 30 – 96,7%, bet SPF
60 – 98,3%.
Un arī tas vēl nav viss
Izrādās, visbiežāk saules aizsargkrēmos ir estrogēnus (sievišķos
dzimumhormonus) imitējošas sintētiskas vielas. ASV un Šveices
zinātnieki ir nākuši klajā ar satriecošiem atklājumiem – dabiskajās
ūdenstilpnēs, kuras iecienījuši sauļošanās fani, zivis maina
dzimumu. Iemesls ir šis ķīmiskais savienojums, kas ir pretapdeguma
līdzekļos, tas, nomazgājoties no ādas, nonāk dūņās, tātad arīdzan
zivju barībā. Turpmākais scenārijs ir diezgan skaidrs – mēs
feminizētās zivis apēdam...
Ko darīt?
Pilnībā izvairīties no ultravioletā starojuma nav iespējams, tāpēc
izvēlies dabīgu vielu saules aizsargkrēmus. Piemēram, krēmus un
losjonus, kurā ir titāna dioksīds vai cinka oksīds (angliski
Titanium Dioxide vai Zinc Oxide; dabisks neorganisks pigments,
viens no inertākajiem un nealerģiskākajiem saules staru filtriem),
karotionoīdi (dabiski sarkanie un dzeltenie pigmenti, kas ir,
piemēram, smiltsērkšķos, kliņģerītēs, mežrozītēs, tomātos). Ja
krēma sastāvā ir kādas no šīm vielām – benzophenones (dixoybenzone
vai oxybenzone), avonenzone, homosalate (HMS),
octyl-mathoxycinnamate (OMC), paba esteri – nepērc, jo tiem piemīt
hormonus imitējoša vai toksiska iedarbība.
Avots: žurnāls "100 Labi Padomi",
www.kasjauns.lv