Kas četru bērnu mammai liek justies laimīgai?
"Dziļa dvēseliskā labsajūta manī rodas, kad vienkopus redzu savus četrus bērnus, kad vēroju viņus ikdienišķi runājam, smejamies palaidņojoties savā starpā," raksta Anda.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Es esmu pilsētas meitene, bet agrāko, kā saku, pirmās jaunības dzīvi esmu pavadījusi laukos, varbūt tāpēc labu padarīta darba gandarījuma sajūtu izbaudu no darba dārzā.
Mana labsajūtas formula – tā ir apziņa, cik ļoti mīlu savu dzīvi, labsajūta ikdienišķi manī ieplūst caur ik rīta smaidu pašai sev, caur saņemto mīlestību no maniem tuvākajiem.
Lasītākais
Dziļa dvēseliskā labsajūta manī rodas, kad vienkopus redzu savus četrus bērnus, kad vēroju viņus ikdienišķi runājam, smejamies palaidņojoties savā starpā, kas gan reti, bet notiek visas ģimenes satikšanās brīžos un tagad vēl tam visam pa vidu, knapi steberējot, pamaisās mans jaunais dzīves stariņš – pagaidām vienīgais mazdēls.
Bet ir arī citas formulas, kuras pielietoju dzīves atšķirīgos brīžos.
Esmu dzimusi Svaru zīmē, un, kā pieņemts šo horoskopu tulkot, man vajadzētu būt svārstīgai, bet esmu maksimāliste visā.
Ja ir slikti man neatkāpjoties jāmeklē noteikta atbilde uz pašas jautājumu – kāpēc?
Bet, kad uz "kāpēc" atbildi nevaru pailgāk atrast, man nepieciešams aiziet no sliktām domām. Tad es aizbraucu uz lielveikalu vai vilcienu staciju, apsēžos uz soliņa un skatos uz cilvēkiem.
Tas ir kā vērot pavasarīga vēja virpuļojošo deju, te priecīgāku, te vienmuļāku, te vēsi uzmundrinošu. Tikai šī cilvēku kustība ir daudz dzīvāka, raibāka, aizraujošāka, reizēm cilvēku plūsma ir tik strauja, ka acis nespēj izsekot katram gājējam, un domas saskrienas, bet tad sakārtojas pašas par sevi un atbilde ir atrasta un es vairs neesmu viena ar savu jautājumu.
Ja man ir labi, tad arī ir formula, no kā rodu papildus labsajūtu.
Bet, kad uz "kāpēc" atbildi nevaru pailgāk atrast, man nepieciešams aiziet no sliktām domām. Tad es aizbraucu uz lielveikalu vai vilcienu staciju, apsēžos uz soliņa un skatos uz cilvēkiem.
Es esmu pilsētas meitene, bet agrāko, kā saku, pirmās jaunības dzīvi esmu pavadījusi laukos, varbūt tāpēc labu padarīta darba gandarījuma sajūtu izbaudu no darba dārzā.
Nu tas nenotiek bieži, kad iemetos ar visām četrām manas mammas piemājas dārzā. Bet tās ir tādas īpatnas sirdi sildošas sajūtas, caur atmiņām, caur piepildījumu, kad kailās kāju pēdas iegrimst melnzemes dobēs un zaļās bezkaunīgās nezāles lokās starp ātrās ravētājas pirkstiem, un kad paveros atpakaļ pār plecu - oho, cik skaisti! Vienādas dobes ar zaļo dārzeņu asnu strīpiņām, un pat muguras sāpes nespēj pārņemt padarītā darba gandarījuma sajūtu.
Iesūtījusi Anda
