4 labi atgādinājumi, lai tu karstajā saulē nenodarītu pāri ādai

1. Ādas kopšana

Lai āda vasarā būtu veselīga un starojoša, jāatceras dažas pavisam vienkāršas lietas – tā jāmitrina un jālieto saules aizsargkrēmus. UV staru negatīvā iedarbība var parādīties samērā ātri – kā ādas apsārtums, tādēļ būtu jāizvēlas krēms ar katram atbilstošu SPF aizsardzības pakāpi. Vajadzētu izvairīties no atrašanās saulē laika posmā no 12.00 līdz 16.00. Arī iesārta āda jau liecina par UV staru iedarbību un apdegumu, tādēļ jāizvērtē laiks, ko pavadām tiešos saules staros. Ultravioletais starojums sagrauj ādas kolagēnās šķiedras, līdz ar to tā ātrāk noveco, paliek sausa un krunkaina. Atbilstošus kosmētiskos līdzekļus būtu jālieto arī pēc sauļošanās, jo šo krēmu sastāvā ir antioksidanti, kas aizsargā ādu un nostiprina iegūto iedegumu. Svarīgi, lai pēc sauļošanās krēmi mitrinātu un mīkstinātu ādu (kakao sviests, mandeļu eļļa), stimulētu šūnu atjaunošanos un stiprinātu ādas imūno sistēmu. Tāpat saulainās dienās būtu ieteicams viegls, gaišs apģērbs, kas nosedz un aizsargā ķermeni no tiešas saules negatīvās ietekmes. No UV staru negatīvās iedarbības noteikti jāpasargā arī acis un lūpas. Lūpas ir jāmitrina un ieteicams lietot speciālos lūpu zīmuļus ar SPF filtru. UV stari negatīvi ietekmē arī acis, līdz ar to tās jāsaudzē no tiešiem saules stariem, izvēloties kvalitatīvas saulesbrilles ar 100% aizsardzību pret UV starojumu. 

Saules ietekmē pieaug pigmentplankumu (lentigo) un dzimumzīmju skaits. No tām var attīstīties arī nopietnāka ādas saslimšana - ādas vēzis.

2. SPF aizsargkrēmu izvēle

Ja plānojat ilgstoši uzturēties saulē, tad aizsargkrēma lietošana būtu obligāta, jo āda ir pakļauta apdeguma riskam. Lietot aizsargkrēmu būtu ieteicams ne tikai sauļojoties pludmalē, bet arī strādājot vai atpūšoties dārzā, ejot pa ielu vai sportojot. Svarīgi ir izvēlēties sev piemērotāko aizsargkrēmu, izvērtējot savu ādas tipu un saules intensitāti. Piemēram, ja ir gaiša, pie saules nepieradusi āda, būtu ieteicams lietot krēmus ar vismaz SPF 50. Iegādājoties sauļošanās krēmu, pārliecinieties, ka tam ir ne tikai UVB, bet arī UVA filtrs, lai pasargāta tiktu gan ādas virskārta, gan arī dziļāki slāņi. Tāpat jāatceras, ka dienas laikā regulāri jāatjauno saules aizsargkrēma kārta uz ādas, it sevišķi, ja peldaties. No saules jāsargā arī galvas āda – it īpaši tas attiecas uz vīriešiem ar īsu matu griezumu vai kuriem matu nav.

Izvēlēties piemērotāko SPF aizsardzības krēmu var arī veicot vienkāršu aprēķinu – reiziniet krēma SPF skaitli ar minūšu skaitu, kuru parasti jūs varat uzturēties saulē neapdegot. Piemēram, ja jūsu āda parasti neapdeg 10 minūšu laikā, uzturoties saulē, un esiet iegādājies krēmu ar SPF 50, tad āda būs aizsargāta 500 minūtes – 10*50=500 minūtes. Šādi variet  izvērtēt, cik noturīgs ir krēms, pēc tā, cik ilgi plānojiet uzturēties saulē. Jo lielāks ir SPF (sun protection factor) skaitlis, jo šis krēms būs ilgnoturīgāks. 

3. Kā labāk sauļoties?

Dermatoloģe Kristīne Azarjana iesaka, ka tiešos saules staros nevajadzētu pavadīt ilgāk kā 30 minūtes, jo jau šis laiks rada ādai lielu slodzi. Īsāks laiks būtu ieteicams tiem cilvēkiem, kuriem ir izteikti gaiša āda vai daudz dzimumzīmes. Dermatoloģe uzsver, ka nevajadzētu arī apvienot dabisko sauli ar solāriju, jo šādā veidā āda saņem dubultu starojumu, nodarot tai dubultu kaitējumu. Jāpatur prātā, ka pie ūdens saules stari tiek atstaroti, līdz ar to apdegšana notiek daudz ātrāk.  

Noteikti jāatceras, ka no UV stariem īpaši jāpasargā bērni, lietojot gan aizsargkrēmus, gan galvassegas, jo saules apdegumi, kas ir bijuši līdz 15 gadu vecumam ir visbīstamākie un organismam kaitīgākie. Ir pierādīts, ka tie veicina ādas vēža attīstību. Saules ietekmē pieaug pigmentplankumu (lentigo) un dzimumzīmju skaits. No tām var attīstīties arī nopietnāka ādas saslimšana - ādas vēzis. Tas var veidoties no esošas dzimumzīmes vai uz veselas ādas bez dzimumzīmes-priekšteča klātbūtnes. Saules UV starojums ir galvenais riska faktors, kas šo procesu veicina.

Dzimumzīmes ir mums visiem – citiem mazāk, citiem vairāk. Pārsvarā to nosaka ģenētiskie faktori, bet to skaits var palielināties saules ultravioleto staru ietekmē, īpaši pēc vasaras sauļošanās sezonas.

4. Dzimumzīmes

Dzimumzīmes ir mums visiem – citiem mazāk, citiem vairāk. Pārsvarā to nosaka ģenētiskie faktori, bet to skaits var palielināties saules ultravioleto staru ietekmē, īpaši pēc vasaras sauļošanās sezonas. Ja cilvēks regulāri uzturas saulē vai apmeklē solāriju, to skaits var palielināties, un pastāv iespēja, ka parādīsies jauni, iespējams, ļaundabīgi veidojumi. Pašam cilvēkam ir grūti novērtēt dzimumzīmes stāvokli – vai tā ir labdabīga vai nē, tādēļ vajadzētu reizi gadā pārbaudīt dzimumzīmes pie dermatologa, lai speciālists var izvērtēt to struktūru.