Ko darīt, lai āda vasarā būtu vesela un nenovecotu?

Katrā gadalaikā mūsu āda saskaras ar atšķirīgiem izaicinājumiem. Vasaras periodā svarīgākais uzdevums ir aizsargāt ādu no saules nelabvēlīgās ietekmes un mitrināt to, lai āda nezaudētu elastību un nenovecotu.  Par ādas kopšanu vasarā stāsta RSU infektoloģijas un dermatoloģijas katedras docente, dermatologs un venerologs dr.med. Sanita Žīgure.

Kāpēc āda vasarā kļūst sausa?

Vasaras periodā mūsu ādu ietekmē saule, vējš, sāļais jūras ūdens un citi faktori. Visi šie faktori var radīt ādas sausumu. Virsējā raga kārta ir galvenais ādas aizsargslānis, kas pasargā ādu no ārējiem faktoriem. Aptuveni 30% no raga slāņa sastāda ūdens, kas nodrošina ādas elastīgumu. Ja ādas šūnām nepietiek mitruma, samazinās vielmaiņas process, āda atjaunojas daudz lēnāk, kļūst sausa, jutīga un lobās. Ārējo faktoru ietekmē samazinās arī ādā esošo lipīdu jeb nepiesātināto taukskābju daudzums, līdz ar to ādas šūnas vairs tik labi neturas kopā. Sausumu var radīt arī antibakteriālu ziepju lietošana, tāpēc ikdienā vajadzētu izvairīties no pārāk biežas šo produktu izmantošanas. Tā vietā labāk izvēlēties mazgāšanas līdzekļus, kuri attīra ādu, taču to nesausina, piemēram, Tena mazgāšanas līdzekļi, regulārai ķermeņa kopšanai. Tie satur ādai tik nepieciešamo glicerīnu, turklāt šie līdzekļi pieejami, ķermeņa kopšanai ar ūdeni, kā arī lietošanai bez ūdens – tie pēc lietošanas nav jānoskalo, tāpēc tos iespējams izmantot atrodoties ārpus mājas, piemēram, ceļojot vai dodoties pārgājienā.

Saules staru ietekmē ādas novecošanās ir agresīvāka, āda kļūst sausāka, krunkaināka, klājas pigmenta laukumiem, vai pat rodas ādas vēži, tai skaitā melanoma.

Kāpēc nepieciešama ādas mitrināšana?

Vasarā, jo īpaši atrodoties saulē, mitrums no ādas iztvaiko ātri, tāpēc āda jāmitrina biežāk. Jo vecāks ir cilvēks, jo vairāk mitruma ādai nepieciešams. Nepietiekama mitrināšana izraisa elastības zudumu un krunciņu veidošanos, turklāt āda kļūst jūtīgāka pret ārējiem faktoriem.  Vasaras sezonā mitrinošie krēmi jālieto dienas laikā, savukārt uz nakti nepieciešams ādu pabarot ar vitamīniem, izvēloties barojošu krēmu. Nevajadzētu aizmirst arī par pietiekamu šķidruma lietošanu uzturā, jo ūdens mums nepieciešams gan iekšķīgi, gan ārīgi.

Ādas mitrināšana palīdz izvairīties no infekcijām

Sausums ādai ir bīstams ar to, ka ādas virsējās šūnas vairs neturas kopā, starp viņām veidojas plaisas, kas ir kā ieejas vārti dažādām baktērijām, kuras dzīvo ādas virskārtā. Baktērijas caur bojāto ādu nonāk pie imūnām šūnām, un sākas iekaisuma process.  Mitrinošie krēmi satur nepiesātinātās taukskābes jeb lipīdus, kuri ādai trūkst, kā rezultātā āda iegūst mākslīgu aizsargkārtu. Īpaši svarīgi ādu mitrināt ir cilvēkiem, kuri cieš no atopiskā dermatīta un citām ādas slimībām. 

Ādas mitrināšana pēc dārza darbiem

Strādājot dārzā, gadās, ka rokas “nokrāsojas” un tās ir grūti atmazgāt. Cenšoties noņemt netīrumus, cilvēki mēdz izmantot citronu vai rabarberu sulu, taču tā sausina rokas vēl vairāk. Lai atjaunotu dabīgo mitruma līmeni, rokas nepieciešams ieziest ar kādu mitrinošu līdzekli.

Aizsardzība pret sauli ne tikai karstā laikā

Vasaras periodā līdztekus ādas mitrināšanai ir svarīgi parūpēties arī par ādas aizsardzību no saules. Nereti cilvēkiem šķiet, ka aizsargkrēmi jālieto tikai sauļojoties, taču aizsardzība ir nepieciešama arī tad, ja, būdami apģērbušies, uzturamies laukā, jo ādas atklātās virsmas, piemēram, seju un rokas, apģērbs neaizsargā. 

Laika apstākļi Latvijā ir tik neparedzami, ka reizēm vasarā laiks ir tikpat vēss, kā kādā rudenīgā dienā. Arī tad, ja diena ir vēsa un saule paspīd tikai caur mākoņiem, uzturoties ārā, aizsargkrēmi tomēr ir jālieto, jo mākoņi nesamazina ultravioleto starojumu.

Strādājot dārzā, gadās, ka rokas “nokrāsojas” un tās ir grūti atmazgāt. Cenšoties noņemt netīrumus, cilvēki mēdz izmantot citronu vai rabarberu sulu, taču tā sausina rokas vēl vairāk.

Aizsargājiet ādu no novecošanās

Saules staru ietekmē ādas novecošanās ir agresīvāka, āda kļūst sausāka, krunkaināka, klājas pigmenta laukumiem, vai pat rodas ādas vēži, tai skaitā melanoma. Jo nobriedušāka āda, jo spēcīgāku ietekmi saule uz to atstāj, notiek izteiktāka un straujāka ādas novecošanās. Lai mēs pasargātu savu veselību un neizskatīto vecāki, kā rakstīts pasē, uzturoties saulē, regulāri jālieto aizsargkrēmi gan uz ķermeņa, kuru parasti sedz apģērbs, gan uz atklātām virsmām. Piemēram, vīriešiem līdz ar matu atkāpšanos no pieres, ļoti jāsarga galvas āda no tiešiem saules stariem.

Pēc sauļošanās vienmēr vajadzētu lietot kādu mitrinošu un barojošu līdzekli, kurš palīdzēs atjaunot ādas dabisko mitrumu. 

Saules stari var izkļūt arī cauri stikliem

Diemžēl bez gaismas caur logiem iekļūst arī UV stari. Parastais stikls izlaiž cauri gandrīz visu saules gaismas spektru (no infrasarkanajiem (IR) līdz ultravioletajiem (UV) stariem).  Ja cilvēki, kuri daudz laika pavada, pārvietojoties automašīnā, nelieto saules aizsargkrēmus, viņu kreisā sejas puse var būt saulē vairāk iedegusi, ar saules raibumiem, lielāku novecošanās efektu vai kādiem nevēlamiem ādas procesiem.

Faktori, kas pastiprina saules iedarbību 

Īpaši uzmanīgiem jābūt tiem, kuri lieto medikamentus ar fotosensibilizējošu efekts. Šo zāļu ietekmē āda var palikt jūtīgāka, uzturoties saulē. Pastiprinātu jūtīgumu var radīt arī daži antibiotiķi. Īpaša aizsardzība nepieciešama ar maziem bērniem, kuru āda ir daudz plānāka, kā pieaugušajiem, kā arī cilvēkiem ar gaišu ādu.

Kā izvēlēties piemērotāko aizsargkrēmu?

Pēdējie klīniskie pētījumi apliecina, ka par drošiem uzskatāmi tie aizsargkrēmi, kuri satur gan UVA un UVB filtrus, un to aizsardzības faktors ir vismaz 30 – 50 SPF. 

Ir aizsargfiltri, kas atstaro saules gaismu (ķīmiskie), un aizsargfiltri, kas absorbē ultravioletos saules starus (mehāniskie – minerālu izcelsmes). Mehāniskos aizsargfiltrus drošāk ir izmantot bērniem, cilvēkiem, kuriem ir paaugstināta jutība pret sauli, kā arī tiem, kas ir izteikti alerģiski. Tas gan nenozīmē, ka ķīmiskie aizsargfiltri ir kaitīgi. 

Šobrīd, attīstoties tehnoloģijām, ir pieejami aizsargkrēmi ar pavisam vieglu tekstūru, turklāt tos iespējams pieskaņot dažādiem ādas tipiem. Ja uz ādas ir pinnes, būtu jāizvēlas mazāk taukaini aizsargkrēmi, lai neaizsprostojas poras. Iekaisušās vietas nevajadzētu aizklāt ar pūderi, bet tā vietā izvēlēties aizsargkrēmus ar tonālo efektu, ko var lietot dekoratīvo pūderkrēmu vietā. 

D vitamīns tiek uzņemts arī lietojot aizsargkrēmu

Dažkārt cilvēki nevēlas lietot aizsargkrēmus, jo uzskata, ka tādējādi neļaus organismam izstrādāt D vitamīnu, taču ir pierādīts, ka vasaras periodā, arī lietojot aizsargkrēmu, āda saņem pietiekami daudz gaismas, lai D vitamīns izstrādātos. D vitamīnu no saules nesaņem vienīgi tās sievietes, kuras staigā burkās vai cita veida apģērbā, kas pilnībā nosedz ķermeni. 

Kā sadzīvot ar svīšanu

Karstā laikā ir ļoti svarīgi izvēlēties dabīga materiāla apģērbu un apavus. Nekādā gadījumā nevajadzētu ikdienā staigāt gumijas apavos,  īpaši pie pastiprinātas svīšanas, jo tajos kājas svīst, kā rezultātā āda paliek uzņēmīgāka pret dažādām infekcijām. Priekšroka dodama ādas apaviem, taču, ja izvēlaties sintētiskus apavus, būtu ieteicams tos valkāt vienīgi ar zeķēm, bet ne plikās kājās. 

Sviedru īpatnējo smaržu dod sviedru saskare ar baktērijām un tauku dziedzeru izdalījumiem uz ādas. Sviedru smaku ietekmē arī uzturs. Stresa ietekmē cilvēks svīst vairāk, un arī sviedru aromāts ir asāks. Intensīva sviedru smaka var būt kā sekas hormonāliem un vielmaiņas traucējumiem. Viedie Karlsona vārdi: “Mieru, tikai mieru” – ne vienmēr darbojas. Ja cilvēks ar dzīves gudrību iemanās dzīvi tvert vieglāk un vairs tik ļoti nepārdzīvo dzīves sīkumus, arī svīšana mazinās.

Lai mazinātu svīšanu un nepatīkamo aromātu, jāievēro higiēna, jāpievērš uzmanība arī uzturam un dzīvesveidam. Antiperspirantus ilgstoši un regulāri nevajadzētu lietot, jo tie nosprosto sviedru dziedzeru izvadus uz ādas, var sākties ādas kairinājums vai sastrutojumi. 

Gadās, ka karstā laikā iekaist paduses vai veidojas apsārtums ādas krokās. Šādās situācijās var palīdzēt kāds cinku saturošs preparāts, kurš paredzēts jutīgas un kairinātas ādas kopšanai, piemēram, cinka ziede, kas nomierina ādu un mazina kairinājumu. Šī ziede var būt noderīga arī uztūkušas un apsārtušas ādas kopšanai pēc nobrāzumiem vai tad, ja gadījies ādu apdedzināt saulē.