Kā pareizi ģērbties un uzvesties izlaidumā
Ik gadu jūnijā atskan izlaiduma zvans – beidzas svarīgs posms jaunieša dzīvē. Kādas etiķetes normas jāievēro absolventiem un viņu sveicējiem, konsultē etiķetes un protokola speciāliste Aija Strautmane.
Viņa uzsver, ka etiķete veidojusies no reālām situācijām, bet tās ievērošana ir katra paša ziņā: „Aplamību izlaidumos ir ļoti daudz. Pamatskolas beidzēji ir bērni, tāpēc viņi nevar atļauties to, kas pieņemams astoņpadsmit, deviņpadsmit gadu veciem jauniešiem – jau pieaugušiem cilvēkiem.”
Kā tērpties meitenei
Gan dienas, gan vakara svinību tērpi iedalāmi oficiālos un neoficiālos. „Izlaidums ir svinīgs oficiāls pasākums, kas visbiežāk notiek dienā. Tāpēc šim gadījumam jāizvēlas dienas svinību tērps, ko valkā no pulksten desmitiem rītā līdz sešiem vakarā,” atgādina etiķetes speciāliste.
Nepareiza tērpa izvēle ir viena no būtiskākajām kļūdām, ko pieļauj absolventi.
„Pirmkārt, dienā nedrīkst vilkt garas kleitas, jo tās ir vakarkleitas, ko velk no pulksten astoņpadsmitiem. Esmu bijusi izlaidumos, kur aiz meitenes velkas tērpa šlepe. Tas izskatījās traki, jo šādas kleitas piemērotas tikai tad, ja pavadonis velk fraku. Ja izlaidums tomēr notiek vakarā un meitene vēlas vilkt garu kleitu, tad svarīgs jautājums, kāda ir telpa, kurā risinās pasākums. Skolas zāle nav vieta, kur būtu jāvelk vakartērps. Otrkārt, izlaidumam nepiemērotas ir raibas kleitas.
Dienā nedrīkst vilkt garas kleitas, jo tās ir vakarkleitas, ko velk no pulksten astoņpadsmitiem. Esmu bijusi izlaidumos, kur aiz meitenes velkas tērpa šlepe. Tas izskatījās traki, jo šādas kleitas piemērotas tikai tad, ja pavadonis velk fraku
Jā, vasarā tās ir skaistas, bet privātos pasākumos. Izlaidumā jāvelk vienkrāsaina īsa kleita. Kādu krāsu izvēlēties, tas atkarīgs no meitenes gaumes.” A.Strautmane piebilst, ka kleita nedrīkst būt tik īsa, ka apsēžoties viesu skatam atklājas meitenes apakšveļa. Arī tērpa augšdaļa nedrīkst būt pārāk atkailināta.
„Oficiālos pasākumos mēs neierodamies plikām kājām, tāpēc, pat ja diena ir karsta, jāvelk plānas zeķubikses.”
Puišiem – tumšs uzvalks un kaklasaite
„Lūdzu, nepērciet dēliem melnu uzvalku! Puiši ātri aug, un ne visi ir prezidentu, ministru un citu ietekmīgu personu bērni, kuri kopā ar vecākiem apmeklē īpašas pieņemšanas. Melns uzvalks ir vakara uzvalks, kam jaunā cilvēka garderobē nav jābūt primārajam. Tā vietā iesaku iegādāties vienu tumšu uzvalku, ko var vilkt dažādos gadījumos.”
Pieļaujams, ka absolvents iztiek bez žaketes, bet kā ar kaklasaiti? „Svinīgā pasākumā kaklasaite ir nepieciešama. Esmu ievērojusi tendenci, kas patapināta no Holivudas filmām – puiša krekla augšējās podziņas vaļā, un kaklasaite vienkārši karājas. Kad vaicāju, kāpēc tā, puiši bieži atbild: „Man kaklasaite spiež!”
Kaklasaite nekad nespiež, vajag iegādāties pareizā izmēra kreklu.”
A.Strautmane uzsver, ka kreklu veikalā nevar izvēlēties, paskatoties uz izmēru vai ļaujot to nopirkt mātei vai sievai. Jebkurš apģērba gabals pirms iegādes jāpielaiko.
Speciāliste atceras vairākus gadījumus, kad zeķes izvēlētas krekla krāsā, piemēram, puisis izlaidumam atradis sen kārotu rozā kreklu un uzvilcis tāda paša toņa zeķes.
Puišu zeķēm jābūt kurpju krāsā, atšķirība var būt toņu gammā. Ņemot vērā, ka ģimenes finanses var būt ierobežotas, A.Strautmane atgādina, ka kvalitatīvas kurpes pasākumam iespējams aizņemties vai noīrēt.
Frizūras un aksesuāri
„Bieži vien jaunieši tiek pataisīti veci gan apģērbā, gan stājā, gan attiecībā uz krāsošanos un augstpapēžu kurpēm, kurās meitene bieži neprot staigāt,” A.Strautmane izsaka savus novērojumus.
Lai man piedod frizieri, bet man rodas jautājums – kāpēc jūs cilvēkus pataisāt par muļķiem?
Bieži meitene uz izlaidumu atnāk ar tādu vakara frizūru, kas jāveido, ja vīrietim mugurā ir fraka.” Absolventes matiem jābūt vienkārši ieveidotiem, meitenes frizūra nevar līdzināties putna ligzdai. Visbiežāk frizieru argumenti, kāpēc izveidota nepiemērota frizūra, ir šādi: vienkārša frizūra šķiet garlaicīga; klients atnāk uz salonu ar vēlmi iegūt svētku frizūru, neko vairāk nepaskaidrojot; jo sarežģītāka frizūra, jo dārgāk tā maksā.
Rokasspiediens un bez ziedu klēpjiem
„Gan bērni, gan skolotāji man jautājuši, vai nepieciešama tā bučošanās uz skatuves, skolēnam un skolotājam vienam otru apsveicot. Jāatceras, ka mēs nekad nezinām, ko cits cilvēks domā par mums, izplatīts uzskats, ka bērnu un skolotāju attiecības ir komplicētas. Buča ir privāts un intīms žests, ko veltam mīļam cilvēkam. Ja skolēns vēlēsies, tad sabučos savu skolotāju pēc oficiālā pasākuma. Izlaidumā domāts rokasspiediens.
Noteikumus saistībā ar ziedu un dāvanu pasniegšanu es saucu par omīšu etiķeti. Lai omītes neapvainojas! Ir jauki nodot tradīcijas nākamajām paaudzēm, taču vienā brīdī tās pārtrūkst, un tiek piemirsta pasākuma sākotnējā būtība.
Apsveicēji nāk, klēpis tiek piekrauts pilns ar rozēm, lilijām, kuru ziedputekšņu traipus no apģērba iztīrīt ir faktiski neiespējami.
Ne visi ziedi iet kopā, bet ilgi meklētais tērps var tikt viegli sabojāts, savukārt pusi no pasniegtajām puķēm nākas izmest.
Lai man atvaino skolēni, bet gribas viņiem pavaicāt: ko tu tādu dzīvē esi izdarījis, lai tev pasniegtu kuģi ar dāvanām un puķēm? Izglītības iegūšana ir skolēna darbs, iegūtie vērtējumi – alga. Jo labāk skolēns mācīsies, jo gudrāks kļūs. Tas savukārt dos viņam iespējas pelnīt labu naudu, esot pieaugušam.”
Ja cilvēks grib apsveikt jaunieti ar noteikta dzīves posma beigām un radīt viņam prieku, to var darīt citādāk, piemēram, ziedus nogādājot jaunieša mājās personīgi vai ar kurjera starpniecību, bet izlaidumā atrodoties zālē un esot kopā ar absolventu. Jāpadomā arī par to, ka ne visiem bērniem ir kāds, kas viņus izlaidumā apsveic, tāpēc izziņojot, lai nu pasniedz ziedus, skolēns var piedzīvot arī nepatīkamus brīžus. Izlaidumam jānorit ātri un konkrēti, par organizāciju atbildīga skolas administrācija.
Nevar fotografēt katrs
Ja izlaidumam algots profesionāls fotogrāfs, nav vēlams pašiem sveicējiem aizrauties ar pašdarbību, jo fotogrāfs iemūžinās visu pasākumu. „Iedomājieties, kāds sajukums rodas, ja skolu beidz trīsdesmit pieci jaunieši un katram ir viens vai divi fotogrāfi, kas ar saviem telefoniem, kamerām vai pēdām (planšetdatoriem – aut.) cenšas ielīst katrā brīvajā stūrī. Arī par fotografēšanu jābūt kādam atbildīgajam, kurš, piemēram, tantei Annai, pasaka, ka nevajadzētu fotografēt un traucēt citiem.”
Paldies abiem vecākiem
„Akcentu vajadzētu likt uz to, ka bērni pasaka paldies saviem vecākiem. Taču arī šajā ziņā bieži tiek pieļauta kļūda, izlaidumā sakot: „Ziedus māmiņām!” Jāpateicas abiem vecākiem, ka viņi devuši iespēju jaunietim pabeigt 9. klasi vai vidusskolu.”
A.Strautmane arī iesaka ikvienam ievērot zelta likumu, ka pārāk liela pieklājība vairs nav pieklājība.
Avots: kurzemnieks.lv