Nāvējošais skaistums: Kaitīgās vielas dekoratīvajā un kopjošajā kosmētikā

Iegādājoties kosmētiku, būtiskākais ir nevis produkta zīmols, bet gan tā iedarbība uz ādu, jo, kā zināms, mēs vēlamies panākt labus rezultātus skaistumkopšanā, nenodarot pāri sev vai savam bērnam. Saprotu, ka katrs cilvēks nav ķīmiķis, biologs vai farmaceits, kas spēj iedziļināties kosmētiskā līdzekļa sastāvā esošā komponenta iedarbībā un ietekmē uz mūsu organismu, tomēr, zinot dažas kaitīgās kosmētisko līdzekļu sastāvdaļas un nepērkot produktus, kuru sastāvā šīs vielas ir, samazinās to ietekme uz organismu.

Cik kaitīgas tās ir?

Izvairies no parabēniem 
Parabēni ir visplašāk izmantotā kosmētiku konservējošā vielu grupa — tā ir visur: krēmos, šampūnos, lūpu krāsās, dezodorantos. Parabēnu funkcija ir pasargāt produktu no bojāšanās. Tie nogalina baktērijas, kas nonāk kosmētikā ar mūsu rokām, gaisu utt. Bet ko tie nodara mums? Lielbritānijas zinātnieki pētīja šo vielu iedarbību uz mūsu veselību un secināja, ka parabēni, kas atrodas kosmētikā, var izraisīt krūts vēzi. Kā zināms, krūts vēzis ir visbiežāk izplatītā onkoloģiskā slimība sievietēm — tas veido turpat 30% no visiem vēža gadījumiem pasaulē.

Parabēni, kas atrodas kosmētikā, var izraisīt krūts vēzi. Kā zināms, krūts vēzis ir visbiežāk izplatītā onkoloģiskā slimība sievietēm.

Ārstiem ilgstoši bijušas aizdomas, ka arvien pieaugošo sieviešu saslimšanu ar krūts vēzi ietekmē lielais kosmētikas daudzums, ko sievietes lieto ikdienā. Sākotnēji šī hipotēze tika uzskatīta par nenopietnu un zinātnieki to uzskatīja vienkārši par aizdomīgu cilvēku fobiju un lielu zīmolu panākumus skaudošu cilvēku iedomām un baumām. Līdz brīdim, kad viens pēc otra klajā nāca pētījumi par parabēnu ietekmi. 90. gadu beigās tika atklāts, ka parabēniem ir sievišķos dzimumhormonus imitējoša iedarbība, kas novērota laboratorijas pētījumos, veicot eksperimentus ar dzīvniekiem un krūts vēža izoperētajām šūnām. Tā kā saslimšana ir cieši saistīta ar hormonu nozīmi, sākotnējās domas par vēža saistību ar kosmētiku arvien apstiprinājās. 2004. gadā britu zinātnieki pētnieces Filipas Darbres (Philippa Darbre) vadībā Rīdingas Universitātē (University of Reading) nāca klajā ar pētījuma rezultātiem, kas pierādīja vēža rašanos un parabēnu (konservantu) tiešo ietekmi. Pārbaudot audzēju šūnu paraugus, 18 no tām zinātnieki atklāja parabēnu klātbūtni, kas audzējā nokļuvuši caur ādu no kosmētikas, kuru sievietes lietojušas. Tāpēc sargi sevi pati un sargi savus tuvos cilvēkus! Lielie ražotāji dara, kā viņiem vieglāk, un tik drīz neatteiksies no kaitīgo piedevu izmantošanas, jo konservanti ļauj ilgstoši uzglabāt kosmētiku un to var turēt veikala plauktos gadiem ilgi.

Kā tās atpazīt?
Lai samazinātu vēzi izraisošo vielu klātbūtni organismā, sāc ar to, ka iemācies atšķirt dažas sastāvdaļas uz kosmētikas iepakojuma. Atrodam sastāvdaļu sarakstu, kas norādīts sadaļā Ingredients vai INCI. Ja sarakstā ir parabēnu grupas konservanti — metylpareben, butylparaben, propylparaben, isobutylparaben —, labāk atstāt produktu plauktā.

Izvairies no propilēna glikola (propylene glycol), tas sastopams krēmos, tonikos, pieniņos u. c. Šī viela tiek lietota kā ādas mitrinātāja un piedevu šķīdinātāja kosmētikā, bet tiek izmantota arī bremžu šķīdumu, laku, krāsu ražošanai. Nevēlamā iedarbība: toksiska, izraisa aknu anomālijas un nieru bojājumus, ko apstiprinājuši testi ar dzīvniekiem, tai ir ļoti mazs molekulārais svars, tāpēc viegli iekļūst audos. Uzsūc apkārtējo mitrumu, arī no ādas, padarot ādu sausu, satrauktu, zvīņainu. Propilēna glikola vietā kosmētikā var  lietot augu glicerīnu.

Dažkārt cilvēki ar savu vienmēr protestējošo garu teic, ka nafta arī ir dabas produkts. Tad iesaku atcerēties faktu, kas notiek, naftas produktiem nonākot ūdenī — jūrās, okeānos vai upēs —, visa dzīvā daba iet bojā, tā nosmok. Tieši to pašu varam attiecināt uz savu organismu — tas neelpo.

Izvairies no minerāleļļas (mineral oil) vai šķidrā parafīna (paraffinum liquidum). Sastopams visu veidu kosmētikā: krēmos, masāžas eļļās; tā ir galvenā bērnu kosmētikas, it īpašu „bērnu eļļas”, sastāvdaļa. Tiek lietota ar mērķi mīkstināt ādu. Patiesībā tas ir lēts naftas pārstrādes blakusprodukts, kas pārklāj ādu ar neelpojošu kārtu, izraisa komedonus (melnie punkti, iekaisumi un acne). Var saturēt aromātiskos ogļūdeņražus (PHA), tie ir kancerogēni. Kosmētikā tiek izmantots galvenokārt kosmētikas pašizmaksas samazināšanai, jo, salīdzinot ar vērtīgajām augu eļļām un ēteriskajām eļļām, ir ļoti, ļoti lēta izejviela. Dažkārt cilvēki ar savu vienmēr protestējošo garu teic, ka nafta arī ir dabas produkts. Tad iesaku atcerēties faktu, kas notiek, naftas produktiem nonākot ūdenī — jūrās, okeānos vai upēs —, visa dzīvā daba iet bojā, tā nosmok. Tieši to pašu varam attiecināt uz savu organismu — tas neelpo.

Izvairies no trietanolamīna, dietanolamīna (triethanolamine (TEA), diethanolamine (DEA)). Šīs vielas tiek lietotas pH līmeņa regulēšanai kosmētikas līdzeklī un kalpo arī kā šķīdinātājas. Bieži kosmētikas līdzekļos tiek izmantots arī isopropyl mystrate (eļļaina, mīkstinoša viela), kas savienojumā ar TEA vai DEA veido kancerogēnus jeb vēzi izraisošus savienojumus.
Kādu kosmētiku lietot, ir katra brīva izvēle. Bet vienmēr der atcerēties, ka būtiskākais nav zīmols un tam pakļautās mārketinga izmaksas, skaistu skatlogu un lielu veikalu uzturēšana, bet gan kosmētikas iedarbīgums un tās ietekme uz mūsu veselību, jo āda ir cilvēka lielākais orgāns.

Autore: Inese Priekule