Saldētavā liekam augļus, sēnes, gaļu un citus produktus. Kā to vispareizāk darīt
Ziemā svaigas, aromātiskas mellenes uz kūkas, koši zaļas dilles mērcītē — to iespējams panākt, vasarā piepildot savu saldētavu. Atceries, ka sasaldēt var arī gatavus ēdienus, piemēram, kad dodies uz laiku ceļojumā, bet ledusskapī paliek daudz gardumiņu.
Noteikti izlasi arī SALDĒTU PRODUKTU GLABĀŠANAS ILGUMS UN CITI
PADOMI
Ogas un augļi
Ogas un augļus var sasaldēt neapstrādātus, cukurā vai cukura
sīrupā.
• Ogas un augļus vislabāk lasīt sausā laikā.
Avenes var lasīt uzreiz saldēšanas trauciņos. Ogas un augļi
jāsasaldē tūlīt.
• Ogas pārlasa. Noplūc kātiņus. Ķiršu kauliņus
var atstāt. Ogas sašķiro. Mīkstās ogas sastampā.
• Ja ogas jāskalo, to veic pirms kātiņu vai
lapiņu noplūkšanas. Tā labāk saglabājas ogu garša un sulīgums.
Noskalotās ogas rūpīgi notecina.
• Cietas ogas, piemēram, ērkšķogas, liek
plastmasas maisiņos, bet mīkstas, piemēram, zemenes, —
trauciņos.
• Dažas ogas ieteicams sastampāt un sasaldēt
trauciņos. Piemēram, no svaigu upeņu biezeņa var pagatavot ķīseļus,
parfē vai pildījumus.
• Sasaldēt var arī veselas ogas, piemēram,
vīnogas. Var, protams, izvārīt sulu vai ievārījumu, kurš
saglabāsies svaigs.
• Augļus var sasaldēt, sagrieztus gabalos vai
cukura sīrupā. Bumbierus un ābolus nomizo. Sagriež daiviņās. Mizot
var arī persikus un plūmes. Miza nonāk vieglāk, ja augli iemērc
verdošā ūdenī.
Ogas cukurā
Cukurs pasargā ogas no oksidēšanās, tādējādi labi saglabājas to
krāsa, aromāts, struktūra un vitamīni. Cukuru ņem 40-340 g uz litru
ogu. Daudzums atkarīgs no ogu skābuma: jo skābākas ogas, jo vairāk
cukura. Sausas vai notecinātas ogas kārtām liek saldētavas
trauciņos. Katru kārtu apkaisa ar cukuru.
Sastampātas ogas
Mīkstas vai ieplīsušas ogas kopā ar cukuru sastampā biezenī: uz
litru ogu ņem 80-120 g cukura.
Cukura sīrups
Cukura sīrupā ieteicams sasaldēt, piemēram, ķiršus. Ogas notīra,
uzvāra sīrupu, kurā uz
1 litru ūdens ir 340-680 g cukura. Sīrupu uzvāra un atdzesē. Ogas
liek trauciņos. Pārlej ar sīrupu, tā lai ogas būtu nosegtas.
Trauciņu nevajag pieliet līdz pašai malai, jo šķidrums sacietējot
izplešas.
Sīrupā sasaldē arī plūmju, ābolu vai persiku pusītes. Uz 2 kg augļu
ņem 1 litru ūdens un 120-170 g cukura. Augļus sīrupā nedaudz
apvāra. Ar putu karoti liek plastmasas maisiņos vai trauciņos.
Augļus un sīrupu atdzesē. Augļiem uzlej atdzisušo sīrupu. Ar mizu
un kauliņiem sasaldētas veselas plūmes var izmantot džemu, sulu un
ievārījumu gatavošanā.
Dārzeņi
Visus dārzeņus, izņemot garšaugus, noplaucē, lai to fermenti
neizraisītu garšas un krāsas izmaiņas.
• Pupiņām un cukurzirņiem novelk pākšu
šķiedriņas.
• Svaigas bietes rūpīgi notīra ar suku. Saknes
nav jānogriež. Pēc applaucēšanas bietes nomizo.
• Jaunos kartupeļus nokasa. Trauciņos liek
vienāda lieluma kartupeļus, lai pēc atkausēšanas tie izvārītos
vienā laikā.
• Nātres, spinātus, lapu bietes un lapu kāpostu
noskalo. Lapas atdala no kāta, applaucē un sasmalcina. Svaigas
spinātu lapas var sasaldēt veselas.
• Zupas dārzeņus un puravus sagriež sloksnītēs un
samaisa.
Mazie
padomi
Brūklenes, avenes, mellenes, lācenes, jāņogas un upenes notīra un
apber ar cukuru. Ogas nav ieteicams skalot. Zemenes var sagriezt
šķēlītēs un tad apbērt ar cukuru. Visas ogas var iecukurot veselas
vai sagrieztas.
Dārzeņus plaucē 2-6 minūtes, ātri atdzesē un liek saldētavā. Lai
saglabātos garša, krāsa un vitamīni, dārzeņus vajadzētu sasaldēt
iespējami drīz pēc novākšanas. Var sasaldēt gatavus dārzeņu
maisījumus zupām un sautējumiem.
Plūmju, ābolu, bumbieru vai persiku pusītes vāra cukura sīrupā.
Augļus liek trauciņos, aplej ar atdzisušo sīrupu. Lai augļi
nezaudētu krāsu, pa virsu var likt citronškēlītes.
Lapu dārzeņus, zirņus un pupiņas plaucē. Spinātus, nātres, lapu
bietes un lapu kāpostus applaucē un sasmalcina. Nelielas zirņu
pākstis sasaldē mazos trauciņos. Pētersīļus, dilles un maurlokus
sagriež kastītēm atbilstošā garumā — kad tie ir sasaluši, tos
viegli salauzīt mazītiņos gabaliņos.
Applaucēšana
1 kg dārzeņu 3-4 l ūdens
1 tējk. sāls uz litru ūdens
1. Puskilogramu dārzeņu liek verdošā sālsūdenī. Dažas minūtes
plaucē. Applaucē arī atlikušos dārzeņus
2. Dārzeņus notecina. Atdzesē tekošā ūdenī, tādējādi saglabāsies
krāsa, garša un vitamīni.
Sēnes
Tikko lasītas sēnes pirms sasaldēšanas applaucē vai uz pannas
savāra savā sulā vai taukvielās. Sēnes var sasaldēt gan pa šķirnēm,
gan sēņu maisījumos.
Sēnes notīra un noskalo. Vajadzības gadījumā izmērcē. Lielās sēnes
sagriež gabalos. Sēnes, kuras pirms izmantošanas jāvāra, applaucē
lielā ūdens daudzumā un notecina. Plaucēšanas ūdeni pēc tam
nedrīkst izmantot pārtikā. Sēnes, kuras nav jāvāra, liek uz pannas
un sautē savā sulā vai taukvielās. Taukvielas ik pa brīdim
papildina, lai sēnes nepiedegtu. Šķidrumu vai nu iztvaicē, vai
sasaldē kopā ar sēnēm. Sēnes atdzesē. Liek plastmasas maisiņos vai
trauciņos.
Piens, siers, olas
Ja piena vai kefīra paka ir neatvērta, var sasaldēt arī pienu vai
kefīru, tas saglabāsies
3 mēnešus. Atkausēto pienu pirms izmantošanas sakrata.
• Sasaldētu krējumu var izmantot mērču un
sautējumu gatavošanai. Lai to būtu vienkāršāk lietot, krējumu
sasaldē nelielās devās.
• Saldētu sieru atkausē istabas temperatūrā, lai
tas nesadruptu. Rīvētu sieru saglabā porciju trauciņos. Var
sasaldēt arī svaigos sierus.
• Olas pirms sasaldēšanas viegli sakuļ. Olu
dzeltenumus un baltumus var sasaldēt atsevišķi. Saldētas olas
saglabājas sešus mēnešus.
Gaļa
Var sasaldēt gan cūkas, liellopa, jēra un medījuma galu, gan putnu
gaļu.
• Gaļai jāsasalst ātri, tādēļ gabaliem
nevajadzētu būt lieliem. Jau 3-4 kg smags gaļas gabals sasalst
pārāk lēni, un gaļā veidojas ledus kristāliņi, kas bojā gaļas
šūnas. Pēc pagatavošanas šāda gaļa ir sausa un bezgaršīga.
• No svaigas gaļas pēc iespējas izņem kaulus. Tie
aizņem daudz vietas un var sabojāt iepakojuma materiālu.
• Šķēlēs sagrieztu gaļu var sasaldēt uz paplātes.
Starp šķēlītēm liek sviestpapīru vai foliju, lai no saldētavas
vienmēr varētu izņemt tieši vajadzīgo gaļas daudzumu.
• Maltā gaļa visātrāk sasals, ja to ieliks
plastmasas maisiņā un saplacinās plakanu. Tā arī kūst ātrāk nekā
vesels gaļas gabals. Vajadzības gadījumā saplacinātajā gaļas
plāksnītē var ievilkt rūtiņas, lai vieglāk būtu atlauzt vajadzīgo
gaļas daudzumu.
Sasaldēšanai piemēroti arī daudzi gaļas ēdieni — zupas, cepeši ar
mērci un eskalopi. Ēdienu liek porciju traukos.
Zivis
Sasaldēt var gan jēlas, gan gatavas zivis. Treknas zivis saglabājas
ilgi, ja tās sasaldētas ūdenī.
• Zivi iztīra, vajadzības gadījumā notīra zvīņas,
noņem galvas un spuras. Zivis var arī filēt. Svarīgi, lai zivju
iepakojums nelaistu cauri gaisu, citādi zivis sakalst un
sasmok.
• Saldētu zivi var izmantot sasalušu vai daļēji
atkausētu. Zivju ēdienus sasaldē, kad tie ir pilnīgi gatavi.
Izņēmums ir ēdieni ar siera glazūru, ar sieru tos apcep tikai pēc
atkausēšanas. Arī pastētes gatavo pēc atkausēšanas.
Maize
Var sasaldēt gan maizi, gan smalkmaizītes. Tā kā svaigā maizē ir
ūdens, tā rūpīgi jāiepako, lai uzglabāšanas laikā maize nesakalstu.
Produkti ar lielu tauku saturu (piemēram, smalkmaizītes),
saglabājas ne ilgāk par 3 mēnešiem, savukārt parasta baltmaize būs
garšīga arī pēc 6 mēnešiem.
• Maizi sasaldē piemērotās devās. Grauzdēšanai
paredzēto maizi sasaldē sašķēlētu.
Mazie
padomi
Gaļas šķēles sasaldē folijā un arī starp šķēlēm liek foliju. Malto
gaļu saplacina plāksnītē un sagriež rūtiņās. Tādējādi vienmēr varēs
izmantot vajadzīgo gaļas daudzumu.
Treknu zivi sasaldē ūdenī. Zivi liek traukā, uzlej ūdeni un liek
saldētavā. Kad ūdens sasalis ledū, visu "lāsteku" izņem no trauciņa
un iepako saldējamā maisiņā.
Var sasaldēt izmīcītu, taču neraudzētu mīklu. No mīklas veido
nelielas maizītes un sasaldē uz plāts. Sasalušo mīklu liek
saldējamā maisiņā. Atkausē un cep 25 °C zemākā temperatūrā nekā
parasti.
Ievārījumi
Ievārījumus var vārīt no gandrīz visām ogām. Ievārīšanas veids
atkarīgs no ogu sulīguma. Ļoti gardi ir ievārījumi, kuros
apvienotas dažādas ogas.
Tas ir svarīgi
• Ja nav ievārījumu uzglabāšanai piemērotu telpu,
ogas var sasaldēt un ievārījumus vārīt tieši pirms lietošanas.
• Vislabāko ievārījumu iegūsiet no tikko lasītām
un gandrīz gatavām ogām. Vārot ievārījumu no mīkstām un pārgatavām
ogām, ieteicams lietot pektīnu.
• No pavirši iztīrītām ogām labu ievārījumu
neiegūt. Ievārījums var sarūgt vai appelēt.
• Ievārījumā būs veselas ogas, ja vārīšanas laikā
to nemaisīsiet, bet katliņu sakratīsiet.
• No gatava ievārījuma jānoņem putas. Tajās ir
netīrumi, kas var veicināt pelēšanu.
• Ja lietojat konservantus, kas aizkavē rūgšanu
un pelēšanu, piemēram, nātrija benzoātu un kālija sorbātu, tos
jāņem apm. 1/4 —1/2 tējk. uz 1 kg ievārījuma. Lai nemazinātu to
iedarbību, ievārījumu pēc tam vairs nedrīkst vārīt.
• Izmantojiet stikla burkas, aizvākojot tās ar
metāla vāciņiem.
• Karstais ievārījums jālej tīrās, sakarsētās
burkās.
• Burkas tūlīt aizvāko.
Marmelādes
Kas gan var būt labāks par pēcpusdienas tēju ar grauzdētu
baltmaizi, kas apziesta ar pašu gatavotu marmelādi! Neparastākas
marmelādes var pasniegt arī kā ciemkukuļus.
Marmelades vārīšana
Marmelādi gatavo no ogām un augļiem, kuru sastāvā ir daudz pektīna
un kuri ir skābeni, piemēram, no apelsīniem, citroniem,
greipfrūtiem, jāņogām, upenēm, plūmēm un skābeniem āboliem. Ja
izmantojat ogas, kurās ir maz pektīna, marmelādei jāpievieno
pektīns vai kāda cita sarecinoša viela.
Pirms vārītām ogām vai augļiem pievieno cukuru, var pārbaudīt, vai
biezeņa sastāvā ir pektīns. Samaisa 1-2 tējk. biezeņa un 1-2 tējk.
degvīna. Pēc minūtes maisījumā izveidojas želejveida kunkuļi. Ja
tādi neizveidojas, jāvāra vēl 5-10 minūtes un jāveic jauna
pārbaude. Ja kunkuļi vēl aizvien neveidojas, biezenim jāpievieno
kāds sarecināšanas līdzeklis, lai marmelāde būtu stingra.
Pēc cukura pievienošanas marmelādi nedrīkst ilgi vārīt. Citādi
pektīns izgaro un marmelāde kļūst sīksta un tumša. Pilnīgi pietiks
ar 10-15 minūtēm. Pārbauda marmelādes gatavību, kā norādīts lapas
otrā pusē.
Sarecinašanas vielas
Pektīna daudzums dažādās ogās un augļos ir atšķirīgs. Visvairāk
pektīna ir pazaļās vai nepārgatavojušās ogās. Ja ogas un augļi
satur maz pektīna, tas jāpievieno, vārot marmelādi. Sarecināšanas
vielas ir dažādas, to sastāvā ir pektīns vai citi recinātāji.
Vienmēr jāievēro instrukcija uz iepakojuma.
Tīru pektīna pulveri gatavo no citrusaugļiem un to pārdod aptiekās.
Pektīnu var izmantot, gan vārot marmelādes, gan lai padarītu
stingrākus šķidrus ievārījumus.
IZLASI ARĪ: