Saldumu atkarība — kā pret to cīnīties?

Psihiatrija vēl nav apstiprinājusi saldumu atkarību kā atsevišķu diagnozi, bet nevar noliegt – daudziem no mums, īpaši bērniem, saldumu patēriņš pārsniedz ne tikai ieteicamās normas, bet arī vesela saprāta robežas.

„Es mēģinu ēst mazāk saldumu, bet man vienkārši nesanāk,” sūdzas cilvēks un noraksta sevi, pasludinot par saldumu atkarīgo. Taču nevajag vilties un vainot sava gribasspēka vājumu — cīņa pret jebkuru atkarību prasa daudzpusēju, kompleksu pieeju. Īpaši aktuālā šī problēma ir bērniem un pusaudžiem — vecākiem ir ļoti grūti izkontrolēt, ko bērns ēd skolā. Tādā gadījumā var uztaisīt elementāru eksperimentu — atstāt bērnu vienu istabā un nolikt uz galda konfekšu kasti vai pudeli ar gāzētu, saldinātu dzērienu. Ja pāris stundu laikā bērns iztukšo kasti vai pudeli un viņam rodas vēlme našķoties vēl — ir, par ko aizdomāties.

Tiklīdz insulīns ir „neitralizējis” visu cukuru, kas parasti notiek pēc pāris stundām, rodas pretējs efekts – zūd enerģija, samazinās darbaspējas, pasliktinās garastāvoklis, un cilvēks atkal jūt vēlmi apēst kādu saldumu.

Ķermenis sauc pēc saldumiem!

Atkarība ir ļoti spēcīgs termins, kas bieži vien paredz ne tikai fizioloģisku vajadzību pēc produkta vai vielas, bet arī psiholoģisku nespēju no tā atteikties. Tāpēc jāstrādā divos virzienos, ņemot vērā gan fizioloģisko, gan psiholoģisko aspektu.
Izskatīsim katra aspekta cēloņus. Pirmais — fizioloģiskais darbojas pavisam vienkārši: jo vairāk saldumu ēd, jo vairāk gribas. Īpaši izteikti tas ir cilvēkiem, kuri ar saldumiem aizvieto normālas, pilnvērtīgas ēdienreizes. Apēdot saldumu, strauji ceļas cukura līmenis asinīs un cilvēks jūt enerģijas pieplūdumu — uzlabojas garastāvoklis, paaugstinās darbaspējas. Mūsu organismā ir hormons, kas pazemina cukura līmeni asinīs – insulīns. Tiklīdz insulīns ir „neitralizējis” visu cukuru, kas parasti notiek pēc pāris stundām, rodas pretējs efekts – zūd enerģija, samazinās darbaspējas, pasliktinās garastāvoklis, un cilvēks atkal jūt vēlmi apēst kādu saldumu. Tādu cukura svārstību dēļ arī rodas tas, ko mēs saucam par saldumu atkarību.

Ir ļoti svarīgi censties nedomāt par to, jo, domās atgriežoties pie saldumiem, rodas vēlme tos ieēst.

Ko darīt?

Pirmkārt, normalizēt savas ēdienreizes — jāēd regulāri, vēlams, vienā un tajā pašā laikā. Ideāls variants ir 5 ēdienreizes dienā — brokastis, otrās brokastis, pusdienas, launags, vakariņas. Ēdot regulāri un nelielām porcijām, nerodas cukura svārstības , un attiecīgi — nav vēlmes iegūt enerģiju no saldumiem. Ja saldums ir apēsts un rodas vēlme ēst vēl, ir ieteicams izdzert glāzi ūdens — ūdens mehāniski aizpilda kuņģa tilpumu un saldumu vienkārši nebūs, kur „likt”.
Protams, uzreiz nav iespējams samazināt saldumu patēriņu līdz minimumam — tāds mērķis ir nolemts neveiksmei. Jāsāk darboties pakāpeniski, lai nerodas vēlme „norauties”.  Iesaku paņemt blociņu un tajā pierakstīt visus našķus, kas tika apēsti. Nākamajā dienā pacensties apēst par vienu mazāk. Pēc 3 līdz 5 dienām samazināt saldumu daudzumu vēl par vienu vienību, līdz varēsiet pārtikt no vienas salduma vienības dienā. Ir ļoti svarīgi censties nedomāt par to, jo, domās atgriežoties pie saldumiem, rodas vēlme tos ieēst. Galvenais ir pakāpeniskums. Nedrīkst arī pārmest sev, ja neizdodas — jāmēģina nākamajā dienā ēst mazāk. Situācijās, kad, liekas „es vairs nevaru izturēt” jāaizvieto saldumi ar veselīgajiem saldumiem — „cukura badu” lieliski remdē saldi augļi (vīnogas, zemenes, mango, apelsīni), žāvētiem augļi, medus.

Emocijas jāremdē ar emocijām — atrodiet sev jaunu vaļasprieku, veidu kā sevi iepriecināt — un saldumu patēriņš ievērojami samazināsies.

Saldumi mazina bēdas
Otrā problēma — psiholoģiskais aspekts, kura dēļ saldumi tiek patērēti gadījumos, kad to prasa nevis organisms, bet emocijas. Situācijas var būt daudz un dažādas. Saldumi tiek lietoti pēc nogurdinošās darbadienas, fiziskas slodzes, miegainības, kā stimuls saņemties strādāt. Tādā gadījumā ir nepieciešams saldumus aizvietot ar augstākminētajiem veselīgajiem našķiem, kas dod enerģiju, bet satur mazāk kaloriju nekā šokolāde, konditorejas izstrādājumi, konfektes. Saldumi tiek lietoti stresa un pārdzīvojumu dēļ, Jūs mēģināt „aizēst” kādu uztraukumu vai bēdu, vai vienkārši sliktu garastāvokli? Tādā gadījumā uzturā jālieto zāļu tējas, kas nomierina nervu sistēmu un obligāti vairāk jāsporto. Sports ir daudz efektīvāks un veselīgāks veids stresa mazināšanai. Emocijas jāremdē ar emocijām — atrodiet sev jaunu vaļasprieku, veidu kā sevi iepriecināt — un saldumu patēriņš ievērojami samazināsies.

Veselīgās, regulārās ēdienreizes, pakāpeniskums, saldumu aizvietošana ar veselīgajiem našķiem, emociju „neēšana” — lūk, galvenie principi cīņā pret pārmērīgu saldumu patēriņu.

Autore: uztura speciāliste Ksenija Andrijanova