Piparmētra - lieliska tējai, ēdienam un pat attiecību uzlabošanai!

Ja nebūtu piparmētras, tad, iespējams, nebūtu arī daudzu iecienītu konfekšu, liķieru, košļājamo gumiju un parfimērijas izstrādājumu, jo mētrās esošā ēteriskā eļļa ir viena no iecienītākajām pasaulē, sevišķi gastronomijas jomā. Uzzini, kur un kā savā virtuvē izmantot piparmētru!

Mētru saime ir ļoti plaša, jo tās viegli krustojas cita ar citu, radot jaunas kombinācijas. Arī pie mums populārā piparmētra ir nevis"oriģināls", bet gan krustojums, par kuru 17. gadsimtā ieinteresējās angļi un ieviesa to savā virtuvē, turklāt nevis kā tēju, bet kā garšaugu, kāds tas savā būtībā arī ir.

Ar piparmētru vainagiem rotāja jaunlaulātos

Latvijā par piparmētrām tautā dēvē dažādus mētru paveidus, jo par galveno kritēriju kalpo raksturīgā mentola smarža. Taču dažādās mētrās ēteriskās eļļas koncentrācija ir atšķirīga; šie augi cits no cita atšķiras arī pēc lapu krāsas, formas un izskata. Pēdējos gados aizvien iecienītāka kļūst bazilikmētra (lapiņas atgādina baziliku, bet aromāts - maigu citronu), ābolmētra (dzeltenīgi zaļas lapiņas, kas viegli smaržo pēc āboliem, garša maigāka nekā citām piparmētru radiniecēm), ananasmētra (zaļas lapiņas ar bālganu dzīslojumu, garša atgādina aromātisku ananasu), ķimeņmētra (pelēcīgi zaļas lapiņas ar piparoti ķimenīgu smaržu), šokolādes mētra (tumšzaļas lapiņas ar violetu dzīslojumu; ja saberž pirkstos, smarža nedaudz atgādina klasisko šokolādi ar piparmētru pildījumu AfterEight).

Ar piparmētru vainagiem rotāja jaunlaulātos, bet kara laikā bija aizliegts piparmētras stādīt un novākt, jo valdīja uzskats, ka to smarža pārlieku uzbudina karavīrus.

Piparmētra ir augs ar senu vēsturi - gan mītisku, gan praktisku. Senie ēģiptieši uzskatīja, ka zaļās, smaržīgās lapiņas padara cilvēku jaunāku un daiļāku, savukārt grieķi un romieši pirms pasākumiem ar pamatīgu iedzeršanu lika galvā biezus piparmētru vainagus pārliecībā, ka tie pasargās viņus no paģirām. Simtiem gadu piparmētru pazina ar nosaukumu "Afrodītes vainags" vai "Veneras vainags", jo tolaik cilvēki nešaubījās, ka tai piemīt ļoti spēcīgas erotizējošas īpašības. Ar piparmētru vainagiem rotāja jaunlaulātos, bet kara laikā bija aizliegts piparmētras stādīt un novākt, jo valdīja uzskats, ka to smarža pārlieku uzbudina karavīrus un viņi nav spējīgi pienācīgi cīnīties. Ne velti angļi arī mūsdienās ir iecienījuši "divus vienā"- šokolādi ar piparmētru pildījumu - kā zināms, šokolāde jau izsenis tiek uzskatīta par vienu no iedarbīgākajiem līdzekļiem seksuālo vēlmju stimulēšanai, un ja to vēl apvieno ar piparmētru...

Telpu atsvaidzināšanai un kaitēkļu aizbaidēšanai

Piparmētrai piemīt kāda priekšrocība - kaltētas lapiņas gan smaržo mazliet citādi, taču praktiski tikpat spēcīgi, cik svaigas. Šā iemesla dēļ mētras (kādas nu kurā reģionā aug) allaž tikušas izmantotas arī telpu atsvaidzināšanai un kaitēkļu aizbiedēšanai. Savukārt kulinārijā tās nozīmīgāku vietu iekarojušas valstīs, kuras vēsturiski bijušas vairāk saistītas ar austrumu zemēm; par izņēmumu varētu uzskatīt vienīgi Angliju. Spānijas virtuvē piparmētras nonākušas mauru ietekmes dēļ, Sicīlijā - ar saracēņu iekarotājiem, Grieķijā izšķirošā nozīme bijusi ģeogrāfiskajam faktoram - Turcijas tuvumam. Šajās zemēs piparmētras virtuvē ļoti plaši izmantoja jau pirms simtiem gadu un tikpat vērienīgi turpina izmantot arī mūsdienās, taču īpaša loma šim augam ir tējas dzeršanas ceremonijās.

Piparmētru tēja palīdz pārvarēt mazvērtības kompleksus

Bez piparmētrām nav iedomājama daudzu austrumu zemju ikdiena. Tirgos kaulēšanas notiek piparmētru tējas "pavadījumā", jauns pirkums tiek apslacīts ar glāzīti piparmētru tējas, nogurums - atvairīts ar to pašu, un arī pārlieku lielu steigu var apturēt ar piparmētru tēju. Turklāt tā tiek pasniegta visnotaļ salda. Ja kāds savu viesi cienā ar pārāk maz saldinātu tēju, to sāk uzskatīt par skopuli.

Lai gan pie mums pēdējā laikā izskan brīdinājumi, ka ar piparmētru tēju nevajagot aizrauties, daudzviet Āzijā un Āfrikā (sevišķi Ziemeļāfrikā) to dzer jebkurā diennakts laikā, jo uzskata, ka tā palīdz visās dzīves situācijās. Tā uzlabo atmiņu, koncentrēšanās spējas, domāšanas procesus, turklāt pozitīvi ietekmē cilvēka ego un palīdz pārvarēt mazvērtības kompleksus.

Garšaugu pozitīvās ietekmes dēļ pašlaik atkal nāk modē tā dēvētie aromātiskie dārzi un takas, kurus veido, vadoties pēc konkrēto augu iedarbības principa. Tas nav nekas jauns, pirms vairākiem gadsimtiem tā bija pašsaprotama lieta, kas mūsdienās tikai aizmirsta. Šādu dārziņu vai taku var izveidot arī no piparmētrām. Piemēram, zālienā sastāda dažādu šķirņu mētras (tikai ieteicams precīzi noskaidrot, kā kura iedarbojas), pēc tam vidū novieto atpūtas krēslu tā, lai ar plaukstu ik pa brīdim varētu noglāstīt kādas šķirnes augus. Ir arī tādas mētras, kas ložņā pa zemi un ir piemērotas, lai pa tām pastaigātu basām kājām.

Izmēģini šo maltās gaļas ēdienu grieķu gaumē, kam klāt jāliek piparmētra - Ātrā maltās gaļas musaka

Avots: Ivetas Galējas grāmata „Garšaugi”, Zvaigzne ABC