A. Brēmanis: varam atļauties būt kusli un tizli!
"Daba ir paredzējusi, ka ikviena dzīva radībiņa ir spiesta kustēties, lai izdzīvotu šinī skarbajā pasaulē. No vienas puses, ir jāizrāda zināma aktivitāte, lai atrastu barību, no otras puses – jābūt pietiekami labā fiziskā kondīcijā, lai spētu aizbēgt un nekļūtu par barību kādam citam," viedoklī dalās dietologs Andis Brēmanis.
"Cilvēks, kā jau radības kronis, ir iemanījies šīs dabas
diktētās likumsakarības veiksmīgi apiet. Ēdiena sameklēšanai
pietiek ar telefona taustiņa piespiešanu un pāris pateiktiem
teikumiem: „Man, lūdzu, picu uz Lielvārdes ielu 68.” Apmēram tādā
garā. Tātad varam iztikt bez fiziskas piepūles.
Arī par barību citiem esam iemācījušies nekļūt, jo, lielākoties,
dzīvojam stiprās ēkās, kur lāči un tīģeri iekšā netiktu, ja
gadījumā tādi būtu mūsu platuma grādos. Tātad varam atļauties būt
ar zemu trenētības un izturības līmeni, jeb vienkāršāk sakot –
varam atļauties būt kusli un tizli.
Protams, ir patīkami un atzīstami, ka savu ikdienas iztiku varam
sapelnīt ar savu prātu, un mums nav jāpavada visa diena smagā
fiziskā darbā. Tai pat laikā ignorēt dabas likumus pavisam arī ir
bīstami. To, kas notiek, ja dzīvesveids kļūst mazkustīgs un
ēdienkarte neadekvāti apjomīga un pārbagāta ar rafinētiem
produktiem, rāda rūpnieciski attīstīto valstu pieredze –
aptaukošanās, sirds asinsvadu slimības, paaugstināts
asinsspiediens, otrā tipa cukura diabēts – lūk, slimības, kuras
kļūst biežākas un parādās gados arvien jaunākiem cilvēkiem.
Arī par barību citiem esam iemācījušies nekļūt, jo, lielākoties, dzīvojam stiprās ēkās, kur lāči un tīģeri iekšā netiktu, ja gadījumā tādi būtu mūsu platuma grādos. Tātad varam atļauties būt ar zemu trenētības un izturības līmeni, jeb vienkāršāk sakot – varam atļauties būt kusli un tizli.
Ko mēs varam darīt, lai samazinātu varbūtību dzīves laikā
saskarties ar iepriekš minētajām kaitēm?
No vienas puses, jācenšas sabalansēt savu ikdienas ēdienkarti, lai
tā būtu pietiekami apjomīga un daudzveidīga, bet ne pārbagāta ar tā
saucamajām tukšajām kalorijām. Tādēļ noteikti būtu ieteicams
padomāt, kādā veidā un kurā brīdī savā ikdienas ēdienkartē iekļaut
dārzeņus, augļus un pilngraudu produktus. Protams, samazināt tauku
patēriņu, utt.
Otra, ne mazāk svarīga lieta, aktivizēt savu dzīvesveidu. Fiziski
vingrinājumi, iešana, skriešana, modē nākusī nūjošana, dejošana,
peldēšana, dažādas sporta spēles – ir tik daudz variantu, kā atrast
sev patīkamu fizisku nodarbi, kas patērēs zināmu enerģiju,
aktivizēs organisma vielmaiņu, uzlabos gan garastāvokli, gan
apetīti, gan miegu. Dienas pavadīšana lielveikalā, veicot
iepirkumus, neskaitās. Vēlamo efektu dos vismaz 30 minūšu, vēl
labāk 45–60 min. nepārtraukta darbošanās ar katra indivīda
trenētībai atbilstošu intensitāti.
Par slodzes piemērotību liecinās gan mēreni paātrināta
sirdsdarbība, gan dziļāka un ātrāka elpošana, gan iesvīdusi
mugura.
Aptaukošanās, sirds asinsvadu slimības, paaugstināts asinsspiediens, otrā tipa cukura diabēts – lūk, slimības, kuras kļūst biežākas un parādās gados arvien jaunākiem cilvēkiem.
Pēc ilgāka pārtraukuma uzsākot nopietnākus treniņus, vēlams
pakonsultēties ar ģimenes ārstu, varbūt uztaisīt kardiogrammu, lai
iesākumam atrastu veselības stāvoklim piemērotu slodzes līmeni. Ja
treniņi būs regulāri, slodzes intensitāti un laiku, protams, varēs
palielināt.
Pirms treniņa maltītei jāsatur produkti, kuros ir tā saucamie
saliktie ogļhidrāti, derēs dažādi graudaugu izstrādājumi – maize,
putra, makaroni u.c. Tajos esošā ciete gremošanas traktā
pakāpeniski tiks sašķelta līdz glikozei, kas, savukārt, nonākot
asinīs, apgādās muskuļus ar enerģiju slodzes laikā. Papildu
enerģijas nodrošināšanai putrai vai maizei var pievienot medu vai
ievārījumu.
Treniņa laikā jānodrošina iespēja padzerties, jo pietiekama
organisma hidratācija ir optimālas muskuļu darbības pamatā. Ja
treniņš ilgst vairāk nekā stundu, tad uzņemtais šķidrums, vēlams
viegli saldināts – apmēram divas tējkarotes medus vai cukura uz
glāzi. Šāds ogļhidrātu daudzums (5–7%) ir sporta dzērienu pamatā.
Tas nepieciešams slodzes laikā patērēto enerģijas krājumu
atjaunošanai, lai ar pietiekamu intensitāti un prieku varētu
turpināt treniņu. Arī pēc nodarbības nevajag aizmirst par
pietiekamu šķidruma uzņemšanu.
Tātad aktīvam dzīvesveidam ir vairākas priekšrocības. No vienas
puses, tas samazinās risku dzīves laikā sastapties ar nepatīkamām
slimībām, uzturēs jūsu ķermeni labā formā, no otras puses, ja tiek
veiktas regulāras fiziskas aktivitātes – nebūs jāskaita katra, ar
ēdienu un dzērienu uzņemtā, kalorija, un kaitējumu nenodarīs nedz
kāds saldums, ne limonāde."