Pieci droša piknika baušļi
Atpūtas, izklaides un sporta aktivitātes teju vienmēr noslēdzas ar pikniku. Pikniks – tā ir maltītes ieturēšana dabā šī jēdziena visplašākajā nozīmē, sākot ar brokastīm dārzā ģimenes lokā vai kolēģu pusdienām parkā un beidzot ar launagu pie jūras labāko draugu kompānijā.
Piknika veiksmes pamata noteikti ir ne tikai skaista vieta un
laba kompānija, bet ari gards ēdiens, kas prasa rūpīgu
sagatavošanos. Daži no priekšnoteikumiem drošam un veselīgam
piknikam ir svaiga pārtika, pareiza ēdiena sagatavošana un
glabāšana, jo siltais laiks var veicināt nelabvēlīgo baktēriju
pieaugumu, tādejādi izraisot ne tikai vēdergraizes, bet ari
nopietnākas slimības.
Pārtikas kvalitātes un kontroles eksperte „Statoil Fuel & Retail
Latvia” kvalitātes vadītāja Laima Volkova atgādina, kas jāievēro,
gatavojoties un esot piknikā.
1. Tīras rokas arī piknikā!
Piknikā ēdiena gatavošanā nereti piedalās vairāki cilvēki, tāpēc
par higiēnas prasībām nedrīkst aizmirst! Jāmazgā ne tikai rokas,
bet arī darba virsmas un instrumenti. Pirms ēdiena gatavošanas vai
ēšanas rokas nomazgā ar ziepēm, bet, ja ūdens un ziepes nav
pieejamas, izmanto roku dezinficēšanas līdzekli vai salvetes, kas
nopērkamas aptiekās, saimniecības preču veikalos un citur.
2. Jēlo gaļu gatavo atsevišķi!
Jēli produkti (gaļa, zivis, olas) nedrīkst saskarties ar gatavu
ēdienu, jo jēlu produktu sula vai pats produkts var saturēt īpaši
bīstamus mikroorganismus. Tiem ir jāatrodas atsevišķi, bet
apstrādei jālieto atsevišķi virtuves piederumi.
Gatavot gaļu vajadzētu tikai tik daudz, cik var apēst vienā reizē.
Ņemot nost no uguns, tā jāliek tīrā šķīvī, nevis traukā, kur
iepriekš atradusies jēlā gaļa vai gaļas marinējums.
3. Grilē un cep rūpīgi, lai gaļas temperatūra sasniegtu
vismaz +72 °C!
Lai pilnībā iznīcinātu bīstamās baktērijas, gaļas temperatūrai
jāsasniedz vismaz +72 °C. Tad arī gaļas vidū vairs nav ne rozā, ne
sarkana krāsa, bet sula dzidra. Drošības pēc ņem līdzi pārtikas
termometru. Tā ir viegli pārbaudītu, vai ēdiens patiešām ir gatavs,
īpaši, ja paredzēts gatavot lielāka izmēra gaļas gabalu, jo uz
grila gaļa nereti ātri apsvilst, bet iekšā vajadzīgo temperatūru
tomēr nesasniedz. Ja nav termometra, var izmantot cepamo lāpstiņu –
ja uzspiežot ir jūtams, ka gaļa vairs nav elastīga, tad tā ir
gatava.
Mikroorganismi vairojas temperatūras diapazonā no +4 līdz + 63°C un
vislabāk jūtas +37°C, tāpēc karsts ēdiens visu piknika laiku
jāuzglabā virs +63°C, bet auksts – apmēram +4°C.
Piemēram, grilēto gaļu, lai tā neatdzistu, var turēt grila malās,
netālu no karstajām oglēm, bet jāņem vērā, ka šādi ilgi uzglabāta
gaļa apkaltīs. Arī sildot no aukstumsomas izņemtu maltīti, uzkarsē
to vismaz līdz +72C vai līdz vārīšanās temperatūrai.
4. Neturi pārtiku siltumā ilgāk par 2 stundām!
Jebkuru olbaltumvielām bagātu jēlu produktu (gaļa, zivis, olas,
piena produkti), kas tiek uzglabāts istabas temperatūrā (ne augstāk
kā +22ºC), vēlams izlietot 2 stundu laikā. Ja gaisa temperatūra ir
augstāka – stundas laikā. Vēlāk to vairs nevajadzētu lietot, jo īsā
laikā mikroorganismu daudzums tajā var sasniegt bīstamu līmeni. Ne
vienmēr būs jūtams, ka ar ēdienu kaut kas nav kārtībā, tomēr tas
nemazina iespēju, ka mikroorganismi jau ir savairojušies.
5. Ja šaubies, met ārā!
Pārtikas produktu, kas mainījis krāsu, konsistenci, ieguvis dīvainu
smaku vai stāvējis siltumā nezināmu laiku, lietot nevajadzētu.
Nemini, vai tas ir ēdams: ja neesi 100% drošs – izmet.
Īpaši bīstami: ja konservu iepakojums ir uzpūties, tajā ir
savairojušās nelabvēlīgas baktērijas un ēst to nedrīkst – pat ja
vizuāli konsistence nav mainījusies.
Raksts publicēts sadarbībā ar "Statoil".