C vitamīns – neaizstājams palīgs imunitātes spēcināšanai

Kas ir C vitamīns un kā tas darbojas?
 

Farmaceite Laila Meiere skaidro, ka C vitamīns jeb askorbīnskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Tā kā cilvēka organisms ir viens no retajiem dzīvajiem organismiem, kas pats nespēj ne sintezēt, ne uzkrāt C vitamīnu, to nepieciešams atsevišķi uzņemt ar pārtikas vai uztura bagātinātāju palīdzību. Kopumā pasaulē veikti vairāk nekā 10 000 zinātnisku pētījumu, kas skaidri pierāda, ka nav nevienas ar cilvēka organismu saistītas funkcijas, slimības vai sindroma, kuru neietekmētu C vitamīna klātbūtne.
Pierādīts, ka C vitamīns pat ļoti mazās devās spēj aizsargāt šūnas no bojājumiem, ko var radīt brīvie radikāļi, toksīni un ārējās vides piesārņojums. C vitamīns cilvēka organismā piedalās arī kolagēna sintēzes procesā, kas savukārt ir būtiska asinsvadiem, kauliem, saitēm un cīpslu struktūrām. C vitamīns stiprina asinsvadu sieniņas, veicina brūču dzīšanu un aizkavē iekaisumu rašanos. C vitamīns palīdz organismā uzsūkties nepieciešamajām vielām, piemēram, dzelzij.

Pierādīts, ka C vitamīns pat ļoti mazās devās spēj aizsargāt šūnas no bojājumiem, ko var radīt brīvie radikāļi, toksīni un ārējās vides piesārņojums.

C vitamīna nepieciešamā dienas deva

Lai gan C vitamīns pirmo reizi tika atklāts un izolēts 1930. gadā, to saturoši augļi un dārzeņi veselības uzlabošanai tika izmantoti jau daudz senāk. Sengrieķu ārsts Hipokrāts par citrusaugļu ārstnieciskajām spējām rakstīja jau 4.gadsimtā p.m.ē., savukārt 19. gadsimta sākumā britu jūrnieki sāka izmantot apelsīnus un citronus, lai cīnītos pret C vitamīna deficīta izraisītu slimību, kas pazīstama kā skorbuts jeb cinga.
Pirmais simptoms, kas norāda uz vitamīna trūkumu, ir nepārejošs nogurums. Savukārt nopietnāka C vitamīna deficīta jeb cingas gadījumā rodas asinsvadu trauslums, kas progresējot var radīt iekšējo asiņošanu, smaganu asiņošanu, zobu un matu izkrišanu, locītavu pietūkumu un sāpes, kā arī ievērojami samazina organisma spēju pretoties vīrusu infekciju slimībām.
Speciāliste atklāj, ka mūsdienās gan cinga faktiski vairs nav satopama, tomēr biežāk satopams daļējs C vitamīna trūkums jeb hipovitaminoze. Hipovitaminozi iespējams iegūt tikai gadījumos, ja ilgākā laika posmā ikdienā tiek uzņemts nepietiekams C vitamīna daudzums.
Farmaceite norāda, ka pieaugušam cilvēkam minimālā dienas deva ir 10 mg C vitamīna, savukārt ieteicamā deva laba veselības stāvokļa gadījumā sievietēm ir 75 mg, vīriešiem – 90 mg, bet grūtniecēm un zīdītājām ieteicams lietot 80-100 mg C vitamīna dienā. Par 35 mg lielāka deva ikdienā jāuzņem smēķētājiem, jo smēķējot paaugstinās brīvo radikāļu daudzums, kurus saražo cigarešu dūmi. Tāpat palielināta deva ieteicama smaga, fiziska darba darītājiem. Turpretī vīrusu infekciju gadījumos farmaceite rekomendē C vitamīna dienas devu īslaicīgi palielināt līdz 1000 mg dienā.

Visvairāk C vitamīna satur upenes, dzērvenes, mežrožu augļi, kivi, visi citrusaugļi, paprika, Briseles kāposti, spināti, loki, dilles un arī kartupeļi.

Pārlieku daudz C vitamīna iespējams uzņemt, ja ilgstoši tiek lietotas lielas C vitamīna devas (1-10g dienā). Šādā gadījumā var tikt traucēta aizkuņģa dziedzera un nieru darbība, jo organismā neizmantotais vitamīns izdalās caur nierēm, kā rezultātā var veidoties nierakmeņi.

Kā vislabāk uzņemt C vitamīnu

L. Meiere norāda, ka visvairāk C vitamīnu satur svaigas ogas, augļi un dārzeņi. Tā kā C vitamīns ir nestabils un ūdenī šķīstošs, vislabāk produktus lietot svaigus to sezonas laikā, jo, produktus termiski apstrādājot vai ilgstoši uzglabājot, vitamīna daudzums samazinās. Visvairāk C vitamīna satur upenes, dzērvenes, mežrožu augļi, kivi, visi citrusaugļi, paprika, Briseles kāposti, spināti, loki, dilles un arī kartupeļi. Dienā pietiek vien ar 50 gramiem upeņu, lai tiktu nodrošināta pietiekama C vitamīna dienas deva, savukārt optimālam C vitamīna daudzumam būtu jāapēd 5-6 porcijas augļu vai dārzeņu.
Pilnīgi pietiekamu C vitamīna devu iespējams uzņemt, ja katru dienu uzturā tiek lietoti svaigi augļi, ogas un dārzeņi. Tomēr, ņemot vērā, ka visi vairāk vai mazāk esam pakļauti dažādām kaitīgām ietekmēm – pārslodzei, stresam, sezonāliem vīrusiem, vēlā rudenī, ziemā un pavasarī farmaceite rekomendē lietot C vitamīnu saturošus uztura bagātinātājus. Smēķētājiem un regulārai pasīvajai smēķēšanai pakļautiem cilvēkiem uztura bagātinātāji jālieto visa gada garumā.