Zane: "Man bija bulīmija, bet tas šķita normāli"

17 gadu vecumā Zane sev konstatēja diagnozi – bulīmija. 

Vēl toreiz meitenei tas nešķita nekas ārkārtējs. Vemšana teju pēc katras ēdienreizes draudzeņu sabiedrībā likās kā ierasts rituāls. Īpaši jau tādēļ, ka viņai to nevajadzēja darīt vienai. Tādas pašas nodarbes bija iecienījusi arī meitenes draudzene, turklāt viņai jau bija ideāls augums, tāpēc Zane nolēma pamēģināt. 

Nedienas ar tievēšanu, jeb aizraušanos ar to, kā palikt vēl kaulainākais, Zanei sākās 17 gadu vecumā. 

Zanes stāsts: Tiesa gan tagad, atceroties sevi, šķiet - kāds resnums? aptaukošanās? kā tad! bet toreiz.. 

„Viena no manām draudzenēm bija tieva kā modele, reiz devāmies kopā uz pludmali, un, pārģērbjoties peldkostīmos, sapratu, ka uz viņas perfektā auguma fona manējais izskatās neizsakāmi sliktāk, tajā brīdī likās – esmu pamatīgi aptaukojusies. Bet savas skumjas neizrādīju, tikai sāku runāt ar draudzeni par to, kā viņa tikusi pie tik perfekta auguma. Līdz viņa man pastāstīja, ka parasti no rīta taisa 90 presītes, vakarā tas pats, bet pa dienu, kad ir darbā, skolā vai tiekas ar draugiem, tad ēd tikai suši vai salātus. Tas viss likās ļoti normāli un pareizi, bet tad viņa izstāstīja vēl kādu savas ikdienas rituālu. Esot vienai mājās, draudzenē pamodās apetīte. Mājās viņa ēda visu, kas pagadījās pa rokai, sākot ar mammas gatavotajiem vistas stilbiņiem, beidzot ar šokolādes pildījuma pankūkām, kuras brokastīs nebija apēdis mazais brālis, lai pēc tam no tā visa atbrīvotos ar divu pirkstu kombinācijas palīdzību tualetes podā.” 

Viena no manām draudzenēm bija tieva kā modele, reiz devāmies kopā uz pludmali, un, pārģērbjoties peldkostīmos, sapratu, ka uz viņas perfektā auguma fona manējais izskatās neizsakāmi sliktāk, tajā brīdī likās – esmu pamatīgi aptaukojusies.

Šis murgs sākās arī ar mani 

„Vēl toreiz pludmalē to visu dzirdot, manī radās nosodījuma sajūta – nu kā tā var, tas taču nav pareizi. Es biju pietiekami saprātīga, lai izsecinātu, ka viss notiekošais draudzenes prātā un darbībās saucams vienā vārdā – bulīmija. Taču reizē ar nosodījumu un nicinājumu radās pārdomas – es taču varētu darīt tāpat, un īsā laikā tikt pie perfekta auguma. Tad vēl es nezināju, ka apstāties nebūs tikpat viegli kā uzsākt šo elli.” 

- Tajā vakarā, kad atbraucām mājās no pludmales, es neēdu neko un, tā kā bija vasaras brīvlaiks, nākamajā dienā bija paredzēts pasēdēt kādā kafejnīcā ar draudzenēm... ierosināju doties uz suši bāru, kur pasūtīju 8 suši gabaliņus, jasmīnu tēju, jo vakar biju iemācījusies, ka tā esot panākumu atslēga uz perfektu augumu. Un jautrība jeb tumšākais periods manā dzīvē varēja sākties.

Anoreksija, kas pārauga bulīmijā 

„Pašā sākumā es nolēmu, ka neēst vispār tikai regulāri taisīt presītes, būs pareizākais risinājums. Bez iesildīšanās un atpūtas taisīju 90 presītes, jā, nedaudz jau sāka raut krampjus, bet uzskatīju, ka tas man par sodu, jo neesmu gadu sportojusi. Vakariņās, protams, neko neēdu. 

Nākamās 2 dienas aizritēja līdzīgi, sāku ķermenī just vājumu, bet nolēmu nepadoties, taču drošības pēc, iegāju aptiekā un iegādājos caurejas zāles, jo jutu, ka drīz noraušos no ķēdes un pierīšos.” 

Vemt bija bail, radās ideja par caurejas zālēm... 

Protams, ka ilgi neēst es nespēju. Vienu dienu vienkārši salūzu - pusdienās notiesāju eļļā ceptus kartupeļus ar olu, majonēzi, cīsiņiem. Nograuzu vairākus marinētos gurķus, pagatavoju lapu salātus, uzcepu tostermaizes ar baltmaizi, desu, sieru, tomātu mērci..... Jutos kā begemots, un morāli sevi nosodīju par to, kā es varēju tā pierīties, jo, protams, ka tas 18 gadus jaunas meitenei ir smagi par daudz. Es vairs nekontrolēju savu loģisko domāšanu un iedzēru caurejas zāles. Dubultu devu, lai 100% no visa atbrīvotos, bet kaitinošas bija 4 stundas, pēc kurām šis preparāts iedarbojās. Nodomāju, ko es darīšu citreiz? Vai allaž gaidīšu 4 stundas? Bet no vemšanas bail... Nepierīties nesanāks, jo citu cilvēku klātbūtnē zināju, ka nevēlos izrādīt to, ka ēdu daudz, jau šī doma man lika justies resnai un atkal devos taisīt presītes. 

Nākamās 2 dienas aizritēja līdzīgi, sāku ķermenī just vājumu, bet nolēmu nepadoties, taču drošības pēc, iegāju aptiekā un iegādājos caurejas zāles, jo jutu, ka drīz noraušos no ķēdes un pierīšos.

Drēbes kļuva par lielu, draugi sāka ievērot, ka kaut kas nav kārtībā 

Turpinājumā sekoja apmēram mēnesis, kad pamīšus dzēru caurejas zāles un vēmu, jo allaž pēc pāris dienu badošanās, protams, norāvos un pierijos. 

Draugi sāka ievērot, ka man apģērbs par lielu palicis, ka kājas un rokas ir ievērojami tievākas, prasīja, ko es daru tā labā, bet es nevienam to neatklāju, jo nevēlējos, lai vel kāds cilvēks piedzīvo to, ko es. Pat ne piedzīvo, bet pārdzīvo. 

Nu jau biju nudien tieviņa, pati jau biju pamanījusi, ka ne tikai rokas un kājas, vēders ir daudz tievāks, bet arī to, ka krūšturis palicis par lielu. Taču nespēju apstāties, domāju, ka vemšanu vajadzētu mest pie malas, bet tas turpinājās ar retāku vemšanu, retākām caurejas zālēm, bet arvien pamatīgu badošanos. Tagad es vēmu ārā pat pusdienu salātus, jo baidījos, ka svars atgriezīsies uz gurniem, vēdera, kājām. 

Nu jau biju nudien tieviņa, pati jau biju pamanījusi, ka ne tikai rokas un kājas, vēders ir daudz tievāks, bet arī to, ka krūšturis palicis par lielu. Taču nespēju apstāties…

Slaidums nāca kopā ar problēmām 

Palaikam satiku draudzeni, no kuras iespaidojos visu šo uzsākt. Viņa bija iedzīvojusies pamatīgās problēmās - 2x nedēļā gāja uz zarnu tīrīšanu, jo pati nespēja nokārtot dabiskās vajadzības, dzēra zāles, lai spētu normāli pārstrādāt niecīgo pārtikas devu, ko spēja uzņemt. Viņa bija izkāmējusi, nēsāja ļoti polsterētu krūšturi un viņai spiedās ārā kauli. Pēc tās tikšanās reizes, es sapratu, ka jāapstājas. Manā gadījumā tas nebeidzās ar zālēm un psihologa apmeklējumiem. Par laimi, spēju tikt galā ar sevi pati- atsāku normāli un veselīgi uzņemt maltītes, doties uz sporta klubu. Kopumā manas mokas pašai ar sevi, savu tievēšanu un morālo resnumu, ilga nedaudz ilgāk par pusgadu. Tagad uz to atskatos kā uz tumšu bildi, lai gan, ik pa laikam joprojām pēc maltītes dodos uz labierīcībām no ēdiena atbrīvoties.