Vai drīkst lietot medu vājēšanas laikā?

Tiešām, medus satur lielu ogļhidrātu daudzumu, taču atšķirībā no cukura ir lielisks vitamīnu un minerālvielu avots. Ja ir vēlme samazināt svaru, tējas ar medu labāk atstāt kā palīglīdzekli saaukstēšanos ārstēšanā. Iesaku painteresēties par stēviju – tas ir dabīgs, nesintētisks saldinātājs.

6 lietas, kas jāzina par medu

• Gan medus, gan putekšņi un bišu maize, lietoti pirms ēšanas, pazemina asinsspiedienu, savukārt citos gadījumos veicina tā normalizēšanos. Biškopības produkti var izraisīt alerģiju, tāpēc medu neiesaka dot bērniem līdz gada vecumam.
   
• Bitenieki stāsta, ka medus satur līdz pat 450 cilvēka organismam nepieciešamajām vielām. Galvenā medus sastāvdaļa ir ogļhidrāti: glikoze un fruktoze (ne mazāk par 82%), saharoze (ne vairāk par 6%), 11 dažādi disaharīdi un 12 polisaharīdi. 
   
• Medus samazina sāpes, atjauno vielmaiņas un ar to saistīto procesu funkcijas, īpaši kuņģī un zarnu traktā, veicina nervu bojājumu ārstēšanu, nonāvē daudzu veidu mikrobus, baro smadzeņu un sirds muskulatūras šūnas.
   
• Medū esošā fruktoze palīdz uzņemt dzelzi, tāpēc medus ar augļiem, ogām, riekstiem  ir izcila kombinācija, tāpēc medus ar savu augstvērtīgo sastāvu ir labs palīgs novājinātiem organismiem.
   
• Lietojot ar ūdeni atšķaidītu medu pirms ēdienreizēm, labāk izdalās kuņģa sula, noregulējas vēdera izeja.
   
• Medu nedrīkst pakļaut temperatūrai, kas augstāka par 40 grādiem pēc Celsija, pretējā gadījumā tas zaudē lielu daļu vērtīgo vielu.