Skolēnus un bērndārzniekus mēģinās atradināt no sāls lietošanas

Vai noteiktās sāls normas izglītības iestādēs neļauj pagatavot garšīgas pusdienas skolēniem?

Kopš stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka samazinātu pieļaujamā sāls daudzumu izglītības iestāžu izglītojamajiem, sociālās rehabilitācijas iestāžu klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem, Veselības ministrija (VM) ir saņēmusi sūdzības no Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas  un izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas, kā arī izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem, ka šobrīd spēkā esošā sāls norma (0,25 g uz 100g) ir nesamērīgi maza un, arī pievienojot zaļumus un garšaugus, skolēniem ēdiens liekas negaršīgs un viņi to neēd.

Rezultātā bērni neēd pusdienas, bet izvēlas ēst blakus esošajās kafejnīcās, apmeklēt veikalus un izvēlas neveselīgus našķus. Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija uzsver, ka  pāreja uz samazinātu sāls daudzumu notikusi pārāk strauji un skolēni pie šāda sāls daudzuma ēdienā nav pieraduši, jo tas ir pretrunā ar līdzšinējām ēšanas tradīcijām ģimenē un sabiedrībā kopumā. Tādēļ VM šodien organizēja pasākumu ar ēdienu degustāciju, lai parādītu, ka ir iespējams pagatavot garšīgas pusdienas skolēniem arī ar samazinātu sāls daudzumu.

Degustācijā 3 ēdieni

Latvijas Diētas ārstu un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Neimane un ēdienu gatavošanas speciāliste Liene Sondore šodien diskusijas dalībniekiem bija sarūpējušas vairākus ēdienus. Turklāt katram tika 2 porcijas - viena ar minimālu vai bez sāls piedevu, otra - ar pieļaujamo normu, kas ir 1 grams uz 100 gramiem ēdiena.

Visi varēja baudīt veģetāro zupu, rīsus ar gaļas mērci, saldēdienā - nedaudz izmērcētus žāvētus augļus un riekstus apelsīnu želejā. Vēl bija pieejama pašcepta maize ar kaņepju sviestu un citronūdens.

Kad visi bija pamielojušies ar piedāvāto ēdienu, diskusija varēja sākties. Neviens no klātesošajiem neatzinās, ka ēdiens bez sāls būtu nebaudāms. Arī skolu ēdinātāji norādīja, ka paši ģimenēs sāli mēģina lietot pēc iespējas mazāk, bet realiāte skolās ir citāda - bērni neēd.

Kāpēc sāls ir kaitīgs?

Veselības ministre Ingrīda Circene norādīja, ka ēšanas paradumi lielā mērā nosaka arī mūsu veselības stāvokli. Sāls un cukurs ir nepiecišams, bet jautājums ir - cik daudz? Ministrijas mērķis neesot kādu spīdzināt, bet viss esot tikai ieraduma jautājums. 0,25 grami sāls uz 100 gramiem ēdiena ir nepieciešamā fizioloģiskā norma, bet lielākas sāls devas ir tikai pieradums un mūsu garšas izjūtas vaina. Pārmērīga sāls lietošana var veicināt sirds un asinsvadu slimību rašanos.

To, ka sāls pārmērīgos daudzumos ir neveselīga, atzina arī uzturzinātniece Valda Kozule. Viņa atzīmēja, ka sāls ir garšviela, ķīmiski aktīva viela mūsu organismā un konservants. Visvairāk sāļu garšu var izjust, ēdot zupas, taču garšas uzlabošanai labāk būtu lietot zaļumus jeb garšaugus - dilles, pētersīļus, lokus utt.

Ar ko sākt?

Ar bērnudārziem - tā uzskata visas šajā jautājumā iesaistītās puses. Bērndārznieka vecums ir īstais laiks, kad bērniem sākt stāstīt un iestāstīt, cik  garšīgs un veselīgs ēdiens ir tad, kad tas nav pārsālīts. Šajā vecumā bērni visu viņiem sniegto informāciju uzņem ļoti nopietni, tāpēc arī aizejot mājās, viņi jau var sākt mācīt veselīgu ēšanu arī saviem vecākiem.

L.Neimane uzskata, ka pie jaunas garšas jeb ēdiena ar samazinātu sāls saturu var pierast nedēļas laikā, un pēc tam iepriekš ēstais ēdiens liksies vienkārši neēdams.

Sāli vairāk "mīl" laukos?

Lai gan skolu ēdinātāji piekrīt, ka sāls daudzums varētu tikt samazināts, taču tad visiem "jāspēlē pēc vieniem noteikumiem". Ja Rīgā skolēnu ēdināšanā visi mēģina ievērot jaunās prasības un domā, kā uzlabot ēdiena garšu, lauku skolās situācija esot citāda. Tur pat skolotāji nievājot ēdnīcā pieejamo, mudinot skolēniem ņemt sviestmaizes, vai atverot skolas durvis, lai bērni tiktu uz tuvējo veikalu vai kafejnīcu, kur brīvi pieejams viss. 

Skolu ēdinātāji lūdz ministriju palīdzēt nokārtot jautājumu, ka katrai pašvaldībai, izvēloties skolu ēdināšanas uzņēmumus, konkursa uzvarētāja noteikšanā būtu jāpiesaista uztura speciālists.

Ko saka vecāki?

Biedrības "Vecāki par izglītību" pārstāve pastāstīja, ka pirms šīs dikusijas veikta ap 150 vecāku aptauja par to, vai viņi atbalsta sāls samazināšanu skolēnu ēdienkartē. Tikai 1% vecāku teikuši, ka neatbalsta. Jautājums vien ir par skolēnu izglītošanu, sniedzot viņiem iespēju vismaz skolā baudīt veselīgu ēdienu. Padarīt veselīgu ēšanu par modernu, tāds ir mediķu un uztura speciālistu plāns, jo katrai mājsaimniecei jau piekļūt nevar, bet bērns savās mājās var būt šīs inovācijas ienesējs.