Patiesība par pienu. Argumenti dzeršanai vai nedzeršanai

Reti kurš nebūs pamanījis pēdēja laika tendenci, kad pastiprināti tiek rekomendēts no uztura izslēgt gadiem ilgi lietotus produktus. Principa, ja mēs apkopotu visas teorijas, drīkstētu pārtikt tikai no auksti spiestas olīveļļas un dārzeņiem (bet ne visiem, protams). Manuprāt, diskusijas vērta ir arī tēma par piena un tā produktu lietošanu vai izslēgšanu no uztura.

Govs piens
Vieni saka, ka govs piens ir nepieciešams stipriem kauliem un tas būtu jālieto uzturā katru dienu. Citi uzskata, ka piens paredzēts tikai pēc dzimšanas, proti, govs piens — telēnam, mātes piens — bērnam. Tiem, kuri ka argumentu min faktu, ka cilvēks ir vienīgā suga, kas turpina lietot pienu ari pieauguša vecuma, gribētos atgādināt, ka mēs esam arī vienīga suga, kas brauc ar mašīnu, prot atkorķēt vīna pudeli un uztaisīt dārzeņu sautējumu, — vai no visa šā tad arī cilvēkiem vajadzētu atteikties? Tas, protams, joks, taču vajadzētu saprast, ka šāds arguments neder, lai visiem ieteiktu vairs nedzert pienu. Lietot vai nelietot pienu uzturā ir katra paša ziņa, jo tam var atrast gan labas, gan ne tik labas īpašības, un tās dažu veselībai nudien var radīt vairāk problēmu nekā labuma.
 

Kas govs pienā labs
250 ml, kas ir aptuveni viena glāze piena, satur 30% no kalcija devas, 22% no fosfora un 13% no selēna ieteicamās diennakts devas. Piens satur arī magniju, kāliju, cinku un citas minerālvielas, kas nepieciešamas gan kaulu veselībai, gan organismam kopumā, taču tās var atrast arī citos produktos.  Piena sastāvā atradīsiet arī B grupas vitamīnus, kas nepieciešami normāliem vielmaiņas procesiem un nedaudz A vitamīna. Pienā tauku saturs var būt pat 4 g uz 100 g piena. Attiecīgi glāze piena sasniegs 12% tauku, 4% ogļhidrātu un 16% olbaltumvielu no ieteicamās dienas devas.

Dzert pasterizētu vai svaigu lauku pienu?
Tie, kuri ir baudījuši īstu lauku pienu, bez ierunām piekritīs, ka veikala piens garšo pavisam citādi. Arī tā sastāvā ir dažas atšķirības

• Govs piens satur aglutinīnu, kas ir atbildīgs par piena noslāņošanos. Veikalos nopērkamais piens ir pasterizēts (ticis karsēts līdz vārīšanās temperatūrai un mehāniski hemogenizēts krējums (lai krējums neatdalītos no piena). Piens tiek apstrādāts milzu spiediena, ia: izjauktu tauku molekulu sieniņas un visi komponenti sajauktos viendabīgā šķidrumā. Bet procesā rodas superoksīds (brīvais radikālis) ksantīnoksidāze, ar ko tad organismam vēlāk jātiek galā.

Veikala pienam atšķirībā no lauku piena ir arī noteikts tauku saturs, kas tiek speciāli izveidots, lai izdabātu patērētāju vēlmēm.

• Pasterizācijas procesā tiek nonāvētas visas baktērijas, ari labās, bojā iet ari enzīmi, kas dabīgi ir pienā. Tāpēc veikala piens nepārvērtīsies gardā rūgušpienā, ja to atstāsiet siltumā.

• Veikala piens ir iegūts, apvienojot dažādu govju pienu, un ir lielāka iespēja, ka tā sastāvā var būt nevēlami vielu blakusprodukti, kas saistīti ar barību, ko govs saņem. Jāteic, ka Latvijā pienam ir diezgan augsti kvalitātes standarti un stingra kontrole, kas samazina iespēju, ka tajā varētu būt šie nevēlamie blakus-produkti. Tomēr vienmēr ir labāk, ja zināt, no kurienes piens nācis un ar ko gotiņas barotas, jo no tā ir atkarīga piena uzturvērtība — tajā esošo uzturvielu daudzums.

• Neievērojot tīrības pasākums, svaigā govs pienā var būt dažādas veselībai bīstamas baktērijas
E. Coli, M.bovis, listērijas, salmonellas. Lai to dzertu, vajadzētu būt pārliecinātam, ka visas higiēnas normas tiek ievērotas

• Pēc Austrumu medicīnas uzskatiem, govs piens ir produkts, kas veido gļotas. Ja bieži sirgstat ar saaukstēšanās slimībām un jūs moka iesnas, pamēģiniet pienu un tā produktus no uztura izslēgt vismaz slimošanas laiku. Pēc tam der pavērot, kāda ir organisma atbildes reakcija.

• Govs piens organismā veido skābu vidi, kas teorētiski var veicināt kalcija aizplūšanu no kauliem, lai neitralizētu vides skābumu. Es noteikti priekšroku dotu svaigam lauku pienam, jo tas ir dabīgs produkts, ko organisms pazīst un pieņem. Savukārt no veikalā pieejamā klāsta izvēlētos pienu, kas nācis no bioloģiskajām saimniecībām, lai droši zinātu, ka govis barotas ar dabīgu un tīru uzturu un tām nav doti nekādi medikamenti.

Piena nepanesība un alerģija
lr cilvēki, kuriem ir alerģija pret govs pienu (pret kazeīnu vai tā sūkalu olbaltumvielām) vai piena nepanesība (nespēja šķelt laktozi), tāpēc viņi to pat gribēdami nevar dzert. Laktozes nepanesība nav tas pats, kas alerģija no govs piena, jo vienā gadījumā trūkst fermenta  ogļhidrāta šķelšanai, otrā vainojams proteīna alergēns. Nespēja šķelt laktozi ir novēršama,  papildus lietojot laktāzi — enzīmu, kas palīdz sadalīt pienā esošo cukuru. Savukārt alerģija pret pienu var būt pat dzīvībai bīstama un beigties ar anafilaktisko šoku. Mazāk bīstami piena alerģijas simptomi ir sejas, lūpu un  mēles uzpampums, dažādas ādas problēmas, klepus, aizlikts deguns, bet šķaudīšana un niezošas acis. Tieši ļoti piena olbaltumvielu dēļ daudzi cilvēki izvēlas to nelietot, lai lieki pie nepārbaudītu savu imūnsistēmu. Taču sviestu šie cilvēki, visticamāk,  varētu lietot, jo tā sastāvā gandrīz nav olbaltumvielu.

Laktozes nepanesība nav tas pats, kas alerģija no govs piena, jo vienā gadījumā trūkst fermenta  ogļhidrāta šķelšanai, otrā vainojams proteīna alergēns.

Kazas piens
Mēs ikdienā esam pieraduši spriest par govs pienu un tā produktiem, bet kāds ir kazas piens? Patiesībā — ļoti veselīgs un, aplūkojot atsevišķus aspektus, pat pārāks par govs pienu.

• Kazas piens ir mazāk alerģisks par govs pienu. Daudziem bērniem, jaunākiem par trim gadiem, pret
govs pienu novērota alerģiska reakcija, piemēram, vemšana, caureja, izsitumi un pat anafilaktiskais šoks. Kazas piens lietošanai ir drošāks (līdz gada vecumam bērnam gan nevajadzētu dot arī kazas pienu). Reakciju pret govs pienu var daļēji skaidrot ar augsto alfa-s1-kazeīna saturu — kazas pienā tas ir mazā koncentrācijā.


• Kazas piens ir dabīgi homogenizēts. Tas nozīmē, ka svaigi izslaukts kazas piens būs viendabīgs arī nākamajā dienā un krūzes virspusē nenostāsies krējuma kārtiņa, kā tas ir govs pienam. Kazas pienam ir mazākas tauku molekulas, un tas nesatur aglutinīnu, tāpēc tam nav nepieciešama mākslīga homogenizācija un šajā procesā neveidojas brīvie radikāļi.

• Kazas piens ir vieglāk sagremojams. Tas ir saistīts ar jau minēto tauku molekulu lielumu un augstāku vidējo ķēžu taukskābju saturu. Tas nozīmē, ka gremošanas process būs ātrāks un vienkāršāks. Kad kuņģī notiek piena proteīnu denaturācija, kazas piens veido mīkstāku masu nekā govs piens. Rezultātā proteīni tiek sagremoti vienmērīgāk un pilnīgāk.

Kazas piens retāk izraisa laktozes nepanesamību. Jebkurš dzīvnieku izcelsmes piens satur laktozi, bet kazas pienā kazas pienā tās saturs ir mazāks nekā govs pienā. Atšķirība starp  laktozes daudzumu govs pienā un kazas pienā nav liela, tomēr pētījumi liecina, ka atsevišķi cilvēki ar laktozes nepanesību var lietot kazas piena produktus bez blakusparādībām.

• Kazas piena sastāvs savā ziņā labāk atbilst cilvēka organisma vajadzībām. Kazas pienā ir vairāk neaizstājamo taukskābju, piemēram, linolskābe un arahidonskābe, tas satur ari vairāk B2, B3, B6 un A vitamīnus (govs pienā ir vairāk folskābes un B12 vitamīna). Tāpat tas ir pārāks minerālvielu ziņā, jo satur vairāk uz kālija, kalcija, arī vairāk olbaltumvielu un mazāk holesterīna nekā jo govs piens. Zinātnieki atklājuši, ka regulāra kazas piena lietošana uzturā varētu veicināt efektīvāku minerālvielu mainu, uzlabot kaulu blīvumu un pasargāt no dzelzs deficīta - anēmijas.

• Kazas piens stiprina imunitāti. Tā kā šis piens minerālvielu ziņā ir pārāks par govs pienu un satur daudz kālija, tas organismā veido bāzisku vidi. Dzīvnieku valsts produkti parasti veido skābu vidi, veicinot dažādas saslimšanas, Kazas piena un tā produktu lietošana varētu būt veids, kā parūpēties par savu imunitāti.

Kazas piena sastāvā ir ari aizsargvielas, piemēram, lizocīms. Tas iedarbojas uz mikroorganismu šūnu apvalkiem un noteiktā koncentrācijā spēj novērst dažādas vīrusu infekcijas. No kazas piena var pagatavot gan kefīru un jogurtu, gan arī biezpienu un sieru, tādējādi ikviens var dažādot savu ikdienas ēdienkarti. Pilsētniekiem šie produkti ir pieejami gan lielveikalos, gan arī mazajos eko veikaliņos.

Svarīgi! Ja vien jūs paši neaudzējat kazas (vai jums nav drošs piena avots) un neesat potējušies pret ērču encefalītu, labāk uzturā lietot karsētu kazas pienu (ērču encefalīta vīruss iet bojā 56 grādu temperatūrā). Reģistrēti gadījumi, kad cilvēki pēc svaiga kazas piena lietošanas inficējušies ar ērču encefalītu.

Fermentēti piena produkti
Par piena nepieciešamību uzturā vēl varētu diskutēt, bet fermentēto produktu nozīme ir neapšaubāma. To sastāvā var atrast dažādas probiotiskās baktērijas, kas nepieciešamas veselam zarnu traktam, optimālai imūnsistēmas darbībai, tās arī veicina normālu gremošanas procesu norisi. Interesanti, ka cilvēki, kuri it kā nepanes laktozi, bieži vien var lietot jogurtu, kefīru un sieru, jo šajos produktus laktozes ir stipri vien mazāk. Savukārt, ja piederat pie tiem, kuri uzskata, ka veikalā nopērkamajos produktus visas baktērijas ir mirušas, jo kefīrs vai jogurts ir pasterizēts, tad tā gluži nav. Par to, ka baktērijas ir dzīvas, varat pārliecināties, paņemot pāris karošu bezpiedevu jogurta un pievienojot to svaigam pienam. Redzēsiet, nākamajā dienā jau būs notikusi reakcija un piens būs sācis rūgt.
 

Piena alternatīva
Ja nu tomēr sev zināmu iemeslu dēļ esat nolēmuši atteikties no piena un tā produktiem, ir iespēja iegādāties pienam līdzīgus dzērienus, kas pagatavoti no augu valsts produktiem Turklāt šos dzērienus ikviens var pagatavot pats arī mājas apstākļos.
Iecienītākie piena aizstājēji tiek gatavoti no sēklām, riekstiem un graudaugiem. Viens no vispopulārākajiem ir sojas piens (kas teorētiski iegūts no pākšaugiem) taču, tā kā neesmu sojas produktu cienītāja, ikdienas lietošanai to nerekomendēju. Lobītas kaņepju sēklas, Indijas rieksti, mandeles, makadamijas rieksti un kokosrieksti ir produkti, no kuriem visbiežāk gatavo piena dzērienus.

Ja ar veselību viss ir kārtībā, atteikties no piena un tā produktiem galīgi nevajadzētu. Cita lieta, ja jūtat, ka pēc to lietošanas parādās nevēlami simptomi. Tādā gadījumā gan neiesaku tos lietot un rekomendēju citas alternatīvas. Pēc savas prakses varu teikt, ka govs piens patiesi ir diezgan alerģisks, arī es to ne pārāk labi panesu. Īpaši esmu novērojusi gremošanas sistēmas traucējumus, arī imunitātes samazināšanos un pastiprinātu gļotu veidošanos. Citādi esmu par dažādību ēdienkartē — tajā var būt gan govs, gan kazas piens, biezpiens, piena dzērieni un, jo raudzēti produkti ar pienskābajām baktērijām.
 

No žurnāla "Ko ārsti mums nestāsta"