Laiks diedzēt sēklas un uzturā lietot dīgstus! Praktiski padomi un receptes

Ziemā, kad dabisko vitamīnu rezerves organismā pakāpeniski izzūd, graudu un sēklu diedzēšana un dīgstu lietošana uzturā ir ļoti labs veids, kā, pavasari gaidot, vairot enerģiju un stiprināt savu veselību. Kādus zaļumus vislabāk diedzēt un kā to izdarīt, stāsta veģetārās pavārmākslas skolotāja Dita Lase un bloga upene.lv autore Annija Mihelsone.

Kad sākt diedzēt
Visbiežāk diedzējam, tuvojoties pavasarim, bet izrādās, ka sēklas gluži labi dīgst jebkurā sezonā. Tiklīdz beidzas dārzā audzētie zaļumi, iekļauj ēdienkartē dīgstus, sēklas un sabriedušās zirņu un pupiņu sēkliņas.

Diedzēšanu var droši uzsākt pat janvārī. Sēklām, lai uzsāktu dīgšanas procesu, gaisma nav nepieciešama. Pirmais vārgais asniņš izsprauksies tieši tumsā un siltumā, piemēram, vannas istabā vai aiz virtuves skapīša durvīm. Ja grib izaudzēt garāku zelmeni, tad gan vajadzēs gaismu.

Kā sagatavoties diedzēšanai
Pirms diedzēšanas sēklas ir jāizmērcē. Sīkākajām sēkliņām pietiek ar dažām stundām, lielāka izmēra sēklas vai zirņus mitrumā jāatstāj uz nakti.
Diedzēšanai var izmantot tikai speciālās - diedzēšanai paredzētās vai arī bioloģiskās sēklas! Pērkot sēklas veikalā, uz paciņas ir norādīts, ka tās ir piemērotas diedzēšanai. Sēkliņu dīgtspēja saglabājas 2-3 gadus.

Dīgstus, ko ēd ar visu graudu, zemē nediedzē. Dīgstus, ko ēd ar visu sēkliņu, visbiežāk diedzē burciņā. Mitrumā uzbriedinātas sēkliņas ieliek burciņā, pārklāj ar marli un burciņu apgriež otrādi, lai liekais ūdens notek. Sīkām sēkliņām pietiek ar dažām stundām, lai parādītos pirmais zaļums, bet lielajiem turku zirņiem vismaz diennakti. Zirņiem un pupiņām izmanto speciālās diedzēšanas paplātes vai arī liek tos uz mitras marlītes.

Sēkliņas reizi diennaktī ir jāapmaisa, lai tām tiek klāt gaiss. Jāseko, lai nav par maz vai daudz mitruma.

Zemē diedzē tikai tos zaļumus, kuriem ar šķērēm pēc tam nošķin zaļumu un ēd uz maizes.

Sīkas sēkliņas liek 2-3 kārtās, lielākās - vienā kārtā. 

Gaismas klātbūtne šiem dīgstiem nav nepieciešama. Tumsā sēkliņas dīgst pat labāk. Ja gribas uzkost arī zaļo lapiņu, tad gan jāliek gaismā. 

Ja sēkliņas ir uzdīgušas, tās var ēst. Ja tomēr nedīgst, tad noskalo, lai sēkliņas nesapelē un nesarūgst, un turpini diedzēt. 

Diedzēt var arī lielāku pļaviņu. Ja dīgstu ir daudz, tos liek burciņā, pārklāj ar marlīti un ieliek ledusskapī. Vēsumā sēkliņas var turēt un pamazām ēst vēl nedēļu.

Ja graudu grib audzēt zemē, tad pietiek ar 2-3 cm zemes, neierokot zirnīšus pārāk dziļi. Sēklas var likt tieši virs zemes. Lai dīgšana būtu ātrāka, kastīti var uz diennakti pārsegt ar dvieli. Tad sēkliņas iedīgst zemē, bet noņemot dvieli, sāk augt zelmenis. 

Ko no dīgsta ēst?

• Ja diedzē zelmeni, tad no mazajām lapiņām ēd pirmās divas lapas. Ja ir izdīdzis asns, tad to nevajadzētu pāraudzēt garāku par 5-7 cm, jo tad sēkla tērē labumus lapu audzēšanai un zūd to vērtība.
• Pākšaugiem ēšanai der 0,5 cm garš asniņš.
• Kviešus var diedzēt tā, ka ēd tikai asniņu.
• Kreses vai redīsus audzējot, ēd tikai zelmeni. Šīm sēklām ir pikanta garša.
• Ja izdiedzētas pupiņas vai zirņi, tad tos ēd ar visu sēklu.
• Maiga, zaļa migliņa rodas, diedzējot lucernu. To var uzlikt uz brokastu sviestmaizes.
• Ķiploku dīgstus diedzē no sēklām. Ja sākusi dīgt daiviņa, no tās var izaudzēt ķiploku lociņus.
• Biešu lapiņu dīgstus liek salātos vai ēd uz maizītēm.

Izplatītākās diedzēšanas kļūdas
Galvenās kļūdas, audzējot mazos dīgstiņus, ir pārlaistīšana, tad tie dubļos teju vai noslīkst, vai arī pretēji - izkaltē.

Ja diedzē dažādas sēklas, katrai šķirnei nepieciešama sava dobīte vai diedzējamais trauciņš, pretējā gadījumā aktīvākie nomāks vājākos dīgstus.

Nedrīkst lietot kodinātas sēklas!

Un atceries, neaizmirsti dīkstus ik pa laikam noskalot, lai sēkliņas nesapelē un neizkalst.

Dažas receptes ar diedzētiem graudiem

• Dita Lase iesaka pagatavot rīvētus burkānus ar diedzētām saulespuķu zaļajām lapiņām. Nevajadzēs ne sāli, ne piparus. Saldie burkāni un dīgsti šos salātus padara perfektus.
• Ar sēkliņām sacepti kartupeļi, kuros iemaisa biešu un ķiploku dīgstus. Kā eļļu labi ir izmantot vīnogu kauliņu sēklas.
• No diedzētiem griķiem izvārīta putra. Tai ir salda, riekstota garša. Jāpiezīmē, ka te neder grauzdētie veikala griķi. Nepieciešami ir neapstrādāti graudi. Griķus diedzē 5 - 6 stundas un tad no tiem var vārīt putru.  Var likt arī uz maizītes.
• Diedzētas sēklas var malt kokteiļos un taisīt smūtijus.
• No kviešu zelmeņa taisa "šotiņus", bet tam nepieciešama speciāla sulas spiestuve. Kokteiļiem der arī samalti diedzētie graudi.
• No izdiedzētiem turku zirņiem var gatavot svaigā humusa pastēti.
• Diedzējumus var likt salātos, zupā, sautējumos, tomēr ar termisko apstrādi nevajadzētu, jo tad viss labums iet mazumā.

Vairāk idejas receptēm var smelties Ditas Lases veģetāro ēdienu vietnē Vegus.lv . 

 Ja pērk veikalā
Arī lielveikalos pie dārzeņu nodaļām ir ledusskapji, kuros var iegādāties jau gatavus dīgstus.  Šos dīgstus ēst var droši, tiem nepievieno ķīmiskas vielas. 

Dīgsti satur ļoti daudz bioloģiski aktīvo vielu, dīgšanas laikā vitamīnu un minerālvielu daudzumi desmitkāršojas. Dīgstu ēšana uzlabo vielmaiņu, asinsradi, pabaro šūnas. Ēdot sadīgušus graudus, organisms saņem jau daļēji sašķeltas un pārstrādātas olbaltumvielas, kas tuvojas aminoskābes vērtībai. Tās ir viegli uzņemamas un ātri pārstrādājas.

LR-1 raidījuma "Kā labāk dzīvot" padomi