Viens no depresijas un sirds slimību cēloņiem - CUKURS
Viens no lielākajiem draudiem veselībai ir šķietami pavisam nevainīgais baltais pulveris mums tepat blakus. Tas ir cukurs mūsu tējās, dzērienos un uzkodās.
Mūsdienās cukura patēriņš ir piedzīvojis teju eksplozīvu pieaugumu, un tā sekas ir jūtamas arī sabiedrībā. Cukura patēriņš ir tieši saistīts ar palielinātu sirds un asinsvadu slimību risku, tas ir viens no galvenajiem aptaukošanās un cukura diabēta iemesliem. Kā piemēru var minēt 15 gadus ilgo pētījumu, ko veica Amerikas Sirds Veselības Asociācija (Journal of American Heart Association Internal Medicine).
Pētījums atklāja, ka cilvēki, kuriem cukurs sastāda vairāk kā ceturto daļu no kopējā uzņemto kaloriju daudzuma dienā, ir pakļauti divreiz lielākai iespējai, ka iestāsies priekšlaicīga nāve, salīdzinot ar cilvēkiem, kas ierobežo savu cukura patēriņu līdz 10% no kopējā uzņemto kaloriju daudzuma, neņemot vērā indivīdu dzimumu, vecumu un ikdienas aktivitāšu līmeni.
Sirds slimības gan nav vienīgais ar cukuru saistītais risks. Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka arī cilvēka mentālā veselība var būt apdraudēta. Cukurs, līdzīgi kā narkotikas, nonākot cilvēka asinsritē, liek smadzenēs izdalīties dopamīnam – ķīmiskai vielai, ko cilvēka organisms izmanto kā sava veida motivācijas un atlīdzības mehānismu. Tieši dopamīna izdalīšanās, kas spēcīgu narkotiku gadījumā līdzinās ekstāzei, ir iemesls kāpēc veidojas atkarība no konkrētās vielas. Cilvēki patiešām var kļūt atkarīgi no šīs saldās vielas, kas ikdienā ir viegli pieejama, jo tiek pievienota praktiski visiem pārtikas produktiem. Sekas ir dažādas un nebūt ne pozitīvas.
Pētījumi ir pierādījuši saikni starp augstu cukura patēriņu un palielinātu depresijas līmeni. Tāpat ir atklāta saikne starp palielinātu trauksmes līmeni un cukura uzņemšanu, kas īpaši izpaužas indivīdiem, kas ikdienā izjūt daudz stresa.
Materiālu sagatavoja biedrība “Esi brīvs!”. Biedrības mērķis ir uzrunāt jauniešus, viņu vecākus, skolotājus un sabiedrību kopumā, popularizējot uzskatu, ka būt brīvam no jebkādām atkarībām ir pašsaprotami un daudz interesantāk nekā tad, ja esi atkarīgs no šķietami patīkamām vielām un procesiem.