Septiņi mīti par veselīgu uzturu
Miltu ēdieni ir neveselīgi, nav nekā sliktāka par treknu ēdienu un, ja vēlies saglabāt slaidu augumu, pēc pulksten 18.00 kategoriski nedrīkst ēst – reti kurš nav dzirdējis šīs frāzes, bet tikai retais zina, cik patiesas tās ir. Par veselīgu uzturu pastāv ne mazums mīti, daži no tiem ir tuvu, bet daži pavisam tālu no patiesības. Lai kliedētu maldīgos priekšstatus, Rimi gardēde Inga Pūce paskatīsies uz sabiedrībā populāriem un pieņemtiem mītiem ar veselīga uztura speciālistes acīm.
1. Sasaldējot augļus, dārzeņus, zaļumus un ogas, tie
zaudē vitamīnus un savu enerģētisko vērtību
Produktus sasaldējot, vitamīni nekur nepazūd – tie saglabājas.
Svarīgākais noteikums ir tos atlaidināt istabas temperatūrā.
Pateicoties saldēšanai, augļi, dārzeņi un zaļumi mums ir pieejami
visa gada garumā, tāpēc Inga aicina neslinkot un parūpēties, lai
aukstajā laikā varam našķoties ar vitamīniem bagātu un garšīgu
pārtiku. Taču sasaldēšana tomēr samazina produktu bioenerģētiku,
kas ir salīdzinoši jauns un neparasts produktu raksturojošais
lielums. Ikviens ir sajutis dzīvesprieka un dzīves spara pieaugumu
vai samazinājumu pēc noteiktām maltītēm – par to ir atbildīga
produkta bioenerģētika.
2. Diētas der visiem cilvēkiem
Inga uzskata, ka diētas neder nevienam, jo tās cilvēkiem neko
neiemāca. Krasi mainot ēdienkarti, ir jāapzinās, kāpēc tas tiek
darīts un kā tas uzlabos veselību. Svara samazināšana pavisam
noteikti vēl nenozīmē, ka organisms ir atguvis vajadzīgo līdzsvaru.
Jo veselīgas un apzinātas ēšanas pievienotā vērtība ir ideāls
svars.
3. Pēc plkst. 18.00 ēst nedrīkst
Pēc sešiem vakarā drīkst ēst, taču ne pārmērīgi daudz. Svarīgākais
šajos izsalkuma brīžos izvēlēties vieglākus ēdienu un našķus,
piemēram, dārzeņus, piena produktus un rīsus, griķus vai makaronus.
Kartupeļus labāk ēst dienas pirmajā pusē, jo vakarā tie organismam
būs par smagu. Un pirms došanās gulēt nevajadzētu ēst vismaz divas
stundas.
4. Tauki ir kaitīgi un uzturā no tiem ir
jāizvairās
Tauki nav kaitīgi, tie organismam ir vajadzīgi, jo dod mums
enerģiju. Bet to uzņemšana pārmērīgā daudzumā gan nav ieteicama, jo
tie palēnina gremošanas procesus.
5. Brūnais cukurs ir veselīgāks par balto
cukuru
Nebūt nē! Brūnais cukurs ir tikai ar melasi iekrāsots baltais
cukurs, kas to nepadara veselīgāku, kā lielākoties sabiedrībā tiek
uzskatīts. Lai gan pārmērīgā daudzumā ikdienā lietots cukurs mums
nodara vairāk ļauna nekā laba, tomēr jēlcukurs, kas ir iztvaicēta
cukura masa, tiek izmantots pat dažādu slimību
ārstēšanai.
6. Visus nepieciešamos vitamīnus var uzņemt kapsulu
veidā
Vitamīni ir jāuzņem ar produktiem, nevis dzerot uztura
bagātinātājus. Protams, tie stiprina veselību, taču tie nevar
aizstāt veselīgu uzturu. Lai vitamīni un minerālvielas organismā
uzsūktos, ir nepieciešamas to dabīgas kombinācijas, kas sastopamas
tikai dabīgos produktos. Mums nevajadzētu iedomāties, ka cilvēkam
ir iespējams šīs dabīgās kombinācijas sintezēt. Tas ir tieši tāpat,
kā nevienam vēl nav izdevies mākslīgi radīt mātes pienu.
7. Pie uztura speciālista iet tikai tie cilvēki, kuriem
ir liekais svars
Būtu maldīgi teikt, ka pie uztura speciālista vēršas tikai tie, kam
ir liekais svars, jo uztura speciālists ne tikai sastāda
konkrētajam cilvēkam atbilstošu ēdienkarti, bet arī konsultē
cilvēkus. Tādēļ pie speciālista dodas arī tie cilvēki, kuriem ir
gremošanas traucējumi vai svara deficīts. Bet nevar noliegt, ka
biežāk tomēr nākas sastapties ar cilvēkiem ar lieko svaru.
Rimi gardēde un veselīga uztura speciāliste Inga Pūce teic, ka nav tādu produktu, kas kategoriski jāizslēdz no ēdienkartes: “Patiesībā neviens produkts nav neveselīgs, ja vien to uzturā nelieto pārmērīgi daudz, nodarot pāri mūsu veselībai, kā arī labsajūtai. Viss, ko organisms spēj sagremot, ir mūsu ķermenim noderīgs. Daudzi uzskata, ka laba veselība iet roku rokā tikai ar ārstēšanu, bet tomēr liela nozīme ir profilaksei – tam, kā rūpējamies par savu organismu un labsajūtu ikdienā.”