Kafija pret augstu asinsspiedienu, skaidram prātam un veselākai sirdij

Kardiologs Andris Skride, uztura speciālistei Liene Sondore un gastroenterelogam Anatolijs Danilāns apgāž izplatītākos mītus par šo brīnišķīgo dzērienu. 


Kafija ir dzēriens, kura sastāvā ietilpst dažādi komponenti, kas kopā vai katrs atsevišķi atstāj kādu konkrētu ietekmi uz dažādiem cilvēka orgāniem vai uz visu organismu kopumā. Kafijai tiek piedēvētas visdažādākās īpašības – gan organisma nodrošināšana ar nepieciešamo adrenalīna daudzumu cīņai pret nogurumu, gan ķermeņa imunitātes stiprināšana pret asinsvadu slimībām. Tiek pat uzskatīts, ka šis dzēriens ir spējīgs pagarināt cilvēka mūža ilgumu.

Gastroenteroloģijas profesors Anatolijs Danilāns uzsver, ka Latvijā ir diezgan stereo tipiski uzskati par kafijas iedarbību uz cilvēka organismu un labsajūtu. Balstoties uz pētījumiem, kas veikti nesenā pagātnē, viņš uzskaita pieņemtos izdomājumus, kas neatbilst patiesībai un uzsver kafijas labās īpašības. Kā piemēram, vecmodīgais uzskats par kafijas ietekmi uz asinsspiediena paaugstināšanu ir aplams, jo patiesībā – kafija samazina to, tāpēc cilvēki ar augstu asinsspiedienu droši var lietot uzturā kafiju. Otrs, kafija aizkavē arī tādas nopietnas saslimšanas kā Parkinsona un Alcheimera slimības, jo kofeīns pozitīvi iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, dopamīniem un receptoriem.

Kafijas lietotājiem ir mazāks risks saslimt ar cukura diabētu.
Uztura speciāliste Liene Sondore skaidro, ka cukura diabētam ir I un II tips. II tipa diabēts ir dzīvesveida – mazkustības, sliktas pārtikas patēriņa, liekā svara rezultāts. Savukārt, I tipa diabēta cēloņi var būt iepriekšēja slimošana ar aizkuņģa dziedzeris slimībām vai ir bijušas autoimūna slimība, līdz ar to, kafijas dzeršana I tipa diabētu ietekmēt nevar. L.Sondore: “Tiek pieņemts, ka dienā ieteicamais kafijas daudzums būtu divas tases. Pasaulē ir veikti pētījumi, kur tiek pētīts, kā kafijas dzeršana ietekmē  glikozes vielmaiņu vai aknu šūnu jūtību pret insulīnu, bet tomēr gribu uzsvērt, ka tikai iedzerot kafiju, bet nemainot ēšanas režīmu, savu dzīvesveidu un domāšanu, no II tipa diabēta nevarēs izvairīties. Tiesa gan, rūgta kafija palīdzēs mazināt kāri pēc saldumiem, bet tas ir ļoti individuāli.”
 

Kafija var nedaudz palielināt asinsspiedienu, taču kafijas lietotājiem ir mazāks risks, ka piemeklēs sirdstrieka
Liela mēroga (vairāk nekā 100 000 dalībnieku apsekotu 14-20 gadus) pētījumos ir pierādīts, ka kafijas vai melnās tējas lietošana pat vairāk par 6 tasītēm dienā nav saistīta ar paaugstinātu visa veida mirstību, tieši otrādi, 2 vai vairāk tasītes dienā tika asociētas ar samazinātu mirstību sievietēm, galvenokārt uz kardiovaskulārās mirstības samazināšanās rēķina, apliecinot kafijas kardioprotektīvās īpašības (vīriešiem šī sakarība nebija statistiski ticama). Līdzīgi rezultāti bija pētījumos ar dekafeinēto kafiju, kas norāda uz citas kafijā esošas vielas klātbūtni, kas nodrošina labvēlīgo efektu. Jāpiebilst, ka šajos pētījumos dalībnieki lietoja kafiju, kas pagatavota filtra kafijas aparātā. Ir pierādīts, ka nefiltrētas kafijas lietošana palielina kopējā holesterīna un zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeni asinīs, jo kafijā esošās lipīdus saturošās vielas paliek dzērienā.
 

Cilvēks uzņem vairāk antioksidantus no kafijas nekā no augļiem un dārzeņiem kopā
Liene Sondore šim apgalvojumam līdz galam nepiekrīt. L.Sondore: “Jā, kafija satur antioksidantus, kuri nepazūd arī tās apstrādes laikā un palīdz aizsargāt organismu no brīvo radikāļu ietekmes. Zinātnieki un pētnieki nemitīgi pēta kafijas ietekmi uz cilvēka organismu, bet cilvēkiem ir jāsaprot, ka katru dienu ir jāuzņem daudzveidīga pārtika, no visām produktu grupām. Kafija tomēr ir dzēriens, kas sniedz baudu un laba kafija uzlabos omu, sniegs enerģiju, būs uz kādu laiku mums laimes sajūta, bet tomēr – kafija ir baudīšanai un ar mēru!”

Kafijas fitness - kofeīns palielina tauku dedzināšanas procesu ķermenī un paātrina vielmaiņu, kā arī palielina adrenalīna līmeni asinīs un uzlabo fiziskās spējas. 100-200 mg kofeīna deva dienā saasina uzmanību, veicina ātrāku reakciju, paaugstina izturību.
Kā norāda A.Skride, organismā par nogurumu un miegainības izjūtu ir atbildīgs adenozīns. Kofeīns piesaistās pie adenozīna receptoriem, bet tos neaktivē, tādējādi neļaujot adenozīnam uz tiem iedarboties. Kofeīnam bloķējot adenozīna darbību, izpaužas tā stimulējošais efekts un cilvēks jūtas mundrāks. Adrenalīna līmeņa palielināšanās asinīs pēc kofeīna nonākšanas organismā tiek nodrošināta caur citiem bioķīmiskajiem ceļiem, pateicoties adrenerģisko receptoru iesaistei. Šis efekts lielā mērā ir atkarīgs no uzņemtā kofeīna daudzuma. Tā kā kofeīna biopieejamība ir gandrīz 100%, praktiski viss uzsūktais kofeīns arī iedarbosies uz organismu. Pārtikas uzņemšana samazina kofeīna uzsūkšanās ātrumu, bet ne apmēru. Par kofeīna iedarbību uz cilvēka fiziskajām spējām ir veikti ļoti daudz pētījumu, kuros tika novērots uzlabots sniegums kofeīna lietošanas rezultātā gan izturības, gan augstas intensitātes sporta veidos. Maksimālais kofeīna efekts tika novērots pie mazām līdz vidējām kofeīna devām (2-3 mg/kg svara), kas atbilst 1-2 kafijas krūzītēm. Lai arī kofeīna lietošanas rezultātā, pateicoties palielinātam adrenalīna līmenim asinīs, tiek novērots taukskābju oksidācijas pieaugums, fizisko spēju uzlabošanās visticamāk rodas dēļ kofeīna radītās subjektīvās piepūles samazināšanās un spējas veikt vairāk darbu bez papildus piepūles, jo vairākos pētījumos ir tikusi novērota samazināta subjektīvās piepūles un sāpju sajūta pēc kofeīna lietošanas.

Kafija samazina risku saslimt ar Parkinsona un Alcheimera slimību
Vairāki pētījumi ir meklējuši atbildes uz kofeīna lietošanas ietekmi uz Parkinsona slimības risku, saka dr.Skride. Šo pētījumu meta-analīze atklāja, ka kafijas un tējas lietošana ir saistīta ar mazāku Parkinsona slimības risku, pie tam šī saistība bija devas atkarīga. A.Skride: “Darbības mehānisms šim labvēlīgajam efektam nav atklāts, taču jāpiezīmē, ka postmenopauzālām sievietēm, kas lieto hormonus aizvietojošo terapiju, kofeīns tieši otrādi, Parkinsona slimības risku palielina! Liela apjoma pētījums pierādīja, ka sievietēm, kas lietoja postmenopauzālo hormonu terapiju un lietoja vairāk nekā sešas kafijas tasītes dienā, bija četras reizes lielāks risks saslimt ar Parkinsona slimību. Runājot par Alcheimera slimību, divu kohortu pētījumu un divu gadījumu sēriju analīzē tika atklāta kafijas lietošanas saistība ar nelielu protektīvu efektu pret šo saslimšanu. Šiem datiem par labu runā arī pētījumi ar Alcheimera transgēnajām pelēm, kurām, lietojot kofeīnu, tika novērots mazāks Alcheimera slimības risks vai vēlāks slimības sākums.”

Ir ļoti dažādi aspekti pēc kuriem var pētīt kafijas iedarbību. “Jāatceras, ka kafija un melnā tēja nereti tiek lietotas kopā ar cukuru un/vai pienu vai saldo krējumu. Pievienotais cukurs var radīt nozīmīgu papildus glikēmisko slodzi organismam un mazināt iespējamos kafijas labvēlīgos efektus. Pienam šāda sakarība nav izpētīta, tomēr piena izstrādājumi satur augu izcelsmes taukus, un, lietojot tos lielā daudzumā, tie nelabvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu veselību”, pārliecināts ir kardiologs Andris Skride.