Ko darīt, ja mazajam ir alerģija no pārtikas produktiem?
Ir trīs tipiskākās alerģiju izraisītāju grupas – ziedputekšņi, mājdzīvnieki un putekļu ērcītes, kā arī dažādas pārtikas preces. Dzīves pirmajos gados bērniem visbiežāk alerģija tiek konstatēta tieši no pārtikas produktiem.
Līdz gada vecumam biežākie alerģijas izraisītāji ir olas un
piens, bet, kad mazā uzturā tiek iekļauti arī citi
produkti, alerģija parādās arī no zivīm, riekstiem, garnelēm,
dažādām pārtikas piedevām (krāsvielām, fastfood produktiem un
citiem).
Kāpēc bērniem rodas alerģija?
Vispirms jāsaprot, ka alerģija ir iedzimta, ģenētiski noteikta,
pastiprināta organisma imūnsistēmas atbildes reakcija uz
ikdienišķām vielām, parasti – olbaltumvielām, ja runājam tieši
par pārtikas izraisītajām alerģijām. Piemēram, citi uzturā lieto
piena vai zivs produktus un diskomfortu nejūt, bet citi, kuri
īpaši jutīgi uztver konkrētā pārtikas veida olbaltumvielas,
pat telpā nevar ieiet, jo organisms uzreiz ātri reaģē uz
alergēniem.
Kad alerģijas reakcijas pret konkrēto pārtikas produktu mazinās, uzturā šo produktu vispirms var iekļaut vārītā, ceptā vai citā termiski apstrādātā veidā. Šādi olbaltumvielu struktūras sadalās un kļūst organismam draudzīgākas.
Alerģijas pazīmes ir dažādas. No sarkanas, sausas ādas un niezes vieglas alerģijas gadījumos, līdz pat tūskai, vemšanai, caurejai, Anafilaktiskajam šokam, samaņas zudumam un nāvei, ja organisms īpaši jutīgi reaģē uz alergēnu. Alerģijas ir ģenētiski noteiktas, bet, lai tās izpaustos, bērnam jānokļūst saskarsmē ar konkrēto alergēnu. Ja mazajam ir pirmā tipa alerģija, kas ir dzīvībai bīstama, jo organisma imūnsistēmas atbildes reakcija ir ātra, pietiek vien ar alergēna smaržu, kā rodas dzīvībai bīstamas alerģijas pazīmes. Savukārt tiem bērniem, kuriem ir vājāka reakcija uz alergēniem, nepieciešams lielāks daudzums alergēnu, lai organisms reaģētu ar alerģiju.
Ko darīt - mazajam konstatēta alerģija?
Parasti bērniem alerģija sākas otrajā līdz trešajā dzīves mēnesī.
Ja vecāki pamana kādas alerģijas pazīmes, jādodas pie
alergologa, lai noteiktu alerģijas izraisītāju. Svarīgi zināt,
ka, bērnam kļūstot vecākam, var mainīties gan alerģijas
izpausmes, gan alerģijas cēloņi.
Piemēram, ja bērnam ap gada vecumu bijusi alerģija no olām, tas
nenozīmē, ka šī alerģija saglabāsies uz visu atlikušo mūžu.
Svarīgi laiku pa laikam (ar intervālu apmēram reizi
gadā) pārbaudīt, vai bērnam joprojām ir alerģija. Pie
speciālistiem var veikt alerģiju testus vai provokāciju
testus. Ja alerģija ir beigusies, uzturā vairs nav nepieciešams
ievērot šī pārtikas produkta ierobežojumus.
Ja alerģija bērnam ir tikko atklāta, tad konkrēto pārtikas produktu
uzturā nevajadzētu lietot 6 līdz 12 mēnešus. Tikmēr vecāku
uzdevums ir plānot bērna ēdienkarti tā, lai, arī nelietojot
šo konkrēto alerģiju izraisošo pārtikas produktu, tiktu
ievēroti pilnvērtīga uztura pamatprincipi. Ja bērniņam ir
alerģija no piena, var lietot speciālos piena dzērienus, kas
paredzēti maziem bērniem, un satur augsti hidrolizētus,
sašķeltus piena olbaltumus.
Ap gada līdz trīs gadu vecumu mazā ēdienkartē var iekļaut arī
citus olbaltumvielu avotus (olas, gaļu un citus), bet vecāki
var bērnam šajā vecumā turpināt dot arī speciālos piena dzērienus,
jo tie nodrošina bērnu ar nepieciešamajām olbaltumvielām. Pēc
noteiktā pārtikas ierobežojošā
perioda beigām iesaka veikt atkārtotas pārbaudes,
lai pārliecinātos, vai konkrētais produkts joprojām izraisa
alerģiju. Kad alerģijas reakcijas pret konkrēto pārtikas produktu
mazinās, uzturā šo produktu vispirms var iekļaut vārītā, ceptā
vai citā termiski apstrādātā veidā. Šādi olbaltumvielu
struktūras sadalās un kļūst organismam draudzīgākas. Ne velti arī
mazos zīdainīšus sāk piebarot tieši ar vārītiem dārzeņiem.
Zāļu pret alerģijām nav
Līdz šim nav izgudrotas zāles, kas izārstē no alerģijām. Ja bērnam
ir konstatēta pārtikas alerģija, tad vispareizāk sākotnēji
izskaust šo produktu no uztura pavisam. Kad organisms sāk
nedaudz pieņemt konkrēto pārtikas produktu, pakāpeniski pie tā mazo
var pieradināt, uzturā palielinot šī ēdiena daudzumu. Šādu
metodi gan noteikti nevar izmantot ar tiem pārtikas
produktiem, kas izraisa dzīvībai bīstamās reakcijas – vemšanu,
caureju, tūsku. Ja ir kāda no šīm alerģijas pazīmēm, no
konkrētā pārtikas produkta jāatsakās pavisam līdz turpmākiem
speciālista norādījumiem.
Mīti vai patiesība?
Par iemesliem, kas izraisa alerģijas, dzirdēti daudzi, dažādi mīti.
Piemēram, ja bērnu kopš mazotnes baro nepareizi (neievērojot
uztura pamatprincipus), tas varot veicināt
alerģijas izpausmes. Reizēm vecāki bērnu alerģijās vaino arī
vakcīnas. Bet neviens no šiem faktoriem nav saistīts ar
iemesliem, kādēļ rodas alerģijas. Ir veikti pat pētījumi, kas
apliecina, ka arī bērna barošana ar krūti nepasargā no
alerģijām. Arī tad, ja bērnu līdz septiņu, astoņu
mēnešu vecumam baro tikai ar krūts pienu, bērns var būt
alerģisks. Arī speciālos piena maisījumus nevar vainot
pārtikas alerģijas radīšanā. To, vai bērnam būs alerģija vai nē,
nosaka tikai un vienīgi viņa imūnsistēma.
Vecāki savu bērnu veselībai var palīdzēt, rūpīgi izvēloties mazā
ikdienas ēdienkarti. Pēdējā laikā diezgan bieži ārsta praksē
novēroju, ka bērniem vecumā no 1 līdz 3 gadiem ir alerģijai
līdzīga reakcija no pārtikas piedevām, kas savukārt var liecināt
par tendenci, ka vecāki bērnu ēdienkartē bieži neievēro
pareiza uztura pamatprincipus. Pārtikas piedevas – dažādi
ķīmiski savienojumi – var būt kā veicinošs faktors, kas pastiprina
jau esošās alerģiskās reakcijas un var veicināt jaunu rašanos.
Bērni uzturā bieži lieto saldumus, mazvērtīgus gaļas
izstrādājumus, kas satur daudz sāls vai taukus, fastfood ēdienus.
Šie ēdieni bērniem vairāk nodara ļauna nekā laba. Vislabāk
bērnu uzturā iekļaut dabiskus produktus bez pārtikas piedevām
un ievērot veselīga uztura pamatprincipus.
Autore: Alergoloģe Ieva Cīrule