Kāpēc būtu jāēd gaļa? Stāsta Rīgas Stradiņa universitātes eksperte
Mūsdienu sabiedrībā joprojām aktuāls ir jautājums par to, vai gaļa uzturā ir jālieto vai nav. Rīgas Stradiņa universitātes profesore un ārste-hematoloģe Sandra Lejniece uzsver, ka gaļa uzturā ir jālieto, īpaši bērniem, kuru organisms vēl tikai aug un attīstās. Profesore arī dod padomu veģetāriešiem, kas jāievēro, lai neradītu kaitējumu veselībai.
FOTO: Shutterstock.com
Vislabāk dzelzs organismā uzsūcas no sarkanās gaļas – liellopa, jēra un aknām, pēc tam no cūkas un putnu gaļas.
“Mūsu organisms bez skābekļa nevar funkcionēt, savukārt skābekli
organismā pārnes hemoglobīns, kas ir sarkanajās šūnās. Lai tas
izveidotos, cilvēka organismā obligāti ir jābūt dzelzij. Mūsu
organisms gadsimtu gaitā ir tā pielāgojies, ka, uzņemot divvērtīgo
un trīsvērtīgo dzelzi ar uzturu, labāk uzsūcas divvērtīgā dzelzs,
kas ir gaļā,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas
fakultātes Iekšķīgo slimību katedras profesores un ārstes
hematoloģes Sandra Lejniece.
Lasītākais
Ja tiek ievērota diēta, jāskatās, cik daudz uzturā tiek lietota gaļa. Vislabāk dzelzs organismā uzsūcas no sarkanās gaļas – liellopa, jēra un aknām, pēc tam no cūkas un putnu gaļas. Zivīs dzelzs ir vismazāk. Ir ļoti daudz produktu, kuros ir trīsvērtīgā dzelzs, piemēram, zemenes, spināti un pupas, taču šī dzelzs uzsūcas sliktāk.
Ja tomēr pieaugušais kādu apsvērumu dēļ izvēlas gaļu uzturā nelietot, viņam reizi trijos līdz sešos mēnešos būtu jānodod asins analīzes un jāpārbauda ferritīna līmenis.
“Es nesaku, ka ir slikti būt veģetārietim, taču, ja organismam vajag dzelzi lielā daudzumā, piemēram, bērniem, grūtniecēm un jaunām sievietēm, kurām ir pastiprināta menstruālā asiņošana, diētā vajag būs divvērtīgai dzelzij, respektīvi, uzturā jālieto gaļa.”
Ja tomēr pieaugušais kādu apsvērumu dēļ izvēlas gaļu uzturā nelietot, viņam reizi trijos līdz sešos mēnešos būtu jānodod asins analīzes un jāpārbauda ferritīna līmenis, kas parāda dzelzs saturu organismā, folskābe un vitamīns B12.
“Ja bērnam pieaugušais apzināti nedod gaļu, tad tiek radīts risks, ka bērnam attīstīsies anēmija (mazasinība). Viņa organismā būs mazāk skābekļa, un var sākties kognitīvās funkcijas traucējumi. Bērns var sliktāk attīstīties un mācīties. Viņš būs miegains un noguris, negribēs spēlēties. Anēmija ir bīstams stāvoklis visam organismam!” uzsver ārste Sandra Lejniece.
Veģetāriešiem uzturā ļoti lielā daudzumā būtu jālieto sojas produkti, pupas, zirņi, spināti un pastāvīgi jākontrolē dzelzs līmenis organismā.
“Taču ārsti hematologi, kuri pacientiem ik dienu ārstē dzelzs deficīta anēmiju, uzskata, ka gaļa, kurā ir divvērtīgā dzelzs, uzturā ir jālieto!” nobeigumā piebilst hematoloģe.
LASI ARĪ: Pamatlietas, kas jāzina par gaļu
Gaļas kvalitāte: ēdam antibiotiku atliekvielas, brīdina speciālisti
