Lopu fermās lieto pārāk daudz antibiotiku. Atklāti par medikamentiem gaļā, pienā un olās

“Antibiotikas ir komplicētas ķīmiskās vielas, kas nogalina baktērijas, tostarp nosacīti patogēnās jeb tās, kuras izraisa slimības,” skaidro viens no pieredzējušākajiem liellopu veterinārārstiem Kurzemē Āris Žentiņš.
 

Baktērijas pielāgojas zālēm
Baktērijām piemīt tieksme pielāgoties antibiotikām, lai izdzīvotu, un, lietojot šīs zāles par daudz un nevietā, mikroorganismiem ir iespēja iegūt rezistenci – izturību pret medikamentiem. Iznākumā – plaši izplatīta problēma, ka, lietojot pat visdārgākās zāles, tās nepalīdz, un cilvēks vai dzīvnieks nomirst.

Antibiotikas vien nav nekāda jaudīgā inde, turklāt pārtikas analīzēs reti kad atklāts pārlieks to daudzums. Bet iespējams, ka noteikumos ierakstīti pārāk lieli robežskaitļi, kurus pārsniegt grūti. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav vegāni, turklāt biežāk pērk konvencionāli audzētus, nevis ekoloģiskos produktus.
 

Lasi arī: Gaļas kvalitāte: ēdam antibiotiku atliekvielas, brīdina speciālisti
 

Tātad, katru dienu ēdot dzīvnieku izcelsmes ēdienu, piemēram, olas, pienu, gaļu, mēs regulāri uzņemam niecīgās devās jaunākās paaudzes antibiotikas. Tas izjauc mikroorganismu dabisko līdzsvaru mūsu gremošanas traktā par labu mazāk vēlamajām baktērijām, un lielākais sliktums ir tas, ka, uzņemot niecīgas antibiotiku devas kopā ar pārtiku, mēs lēnām pieradinām pie šīm antibiotikām savas baktērijas.
 

Risks mūsu veselībai
Tā kā daļa šo baktēriju ir nosacīti patogēnas, ir riskanti tās pieradināt pie antibiotikām, jo, kad saslimsim, piemēram, ar plaušu karsoni, ārstēšana var nedot nekādus rezultātus. Pagaidām izskatās, ka antibiotiku uzņemšanas risks, ēdot pusdienas, ir zems, jo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori ziņo, ka fermās ievēro medikamentu ierobežojumu laikus, tiek veikti izmeklējumi pienā un gaļā. Taču veterinārārsti uzskata, ka gaļa tiek izmeklēta pārāk maz, un rezultāti parasti ir negatīvi – tātad antibiotikas dzīvnieku izcelsmes produktos atklātas reti. Pērn šāds gadījums bija paipalu fermā Sventes pagastā, Daugavpils pusē, un īpašnieki bija spiesti izkaut 30 000 putnu.

Cepot un vārot baktērijas iet bojā, bet pirms tam, darbojoties ar jēlo gaļu, mēs inficējam gan sevi, gan virtuvi ar šiem izturīgajiem mikrobiem. Patogēnie streptokoki un stafilokoki var izraisīt plaušu karsoni, un ir risks, ka slimnieks nomirs, jo arī cilvēku medicīnā lieto tās pašas jaunākās paaudzes antibiotikas, kādas lopkopībā, jo nekas labāks vēl nav atklāts. Taču šie medikamenti nepalīdzēs, jo organismu pārņēmušas izturīgās baktērijas.
 

Galvenais, ka papīri kārtībā
Āris Žentiņš skaidro: “Viena no Latvijas lielfermu veterinārās apkalpošanas īpatnībām ir tāda, ka valsts pilnvaroto veterinārārstu pieņem darbā šajā uzņēmumā tāpat kā lopkopi, traktoristu vai grāmatvedi. Šis atavisms no kolhozu laikiem tika reanimēts un pielāgots tirgus ekonomikai, pateicoties gan lielfermeru bailēm no citādas veterinārās apkalpošanas formas, gan lobijam Zemkopības ministrijā. Otrs šīs bīstamās puzles posms ir tas, ka saimniecības ar vairāk nekā 150 lopiem fermā drīkst pašas iegādāties zāles lieltirgotavās un brīvi tās lietot pēc saviem ieskatiem, kas no sabiedrības veselības aspekta ir absolūti nepieņemami, jo rada pārāk lielus riskus.”

Jau tagad daudzi ieliek saldētāvā puscūķi no zināma un godprātīga zemnieka, ietaupot izdevumus par starpniecību. Citi biežāk sāk ēst pākšaugus un citus dārzeņus.

Pēc Žentiņa vārdiem, PVD inspektori tikai labi kontrolē dokumentus. Ja fermā medikamentu aprite uz papīra izskatās labi un pārskatāmi, kaut arī atskaites ir pat fiktīvas, reti kurš inspektors uzdrošinās lauksaimniekam uzdot vēl dažus papildu jautājumus. Piemēram – kurš izvēlējas lietot konkrētās zāles – lopkopis, saimnieks vai ārsts? Kad veterinārārsts, kurš parakstījis zāļu pieprasījumu, pēdējo reizi bijis fermā, kad izmeklēja dzīvniekus, deva ieteikumus un kādus? Kādas ir biežākās slimības fermā? Kas darīts, lai samazinātu antibiotiku lietošanas apjomu?

“Atšķirībā no ceļu policijas, kas notiekošo uz ceļiem kontrolē, PVD fermas patiesībā nekontrolē, tikai pāršķirsta papīrus, turklāt lopkopības "satiksmes noteikumos" trūkst daudz ļoti svarīgu ierobežojošu ceļa zīmju,” turpina Žentiņš.
 

Tāpat kā ar cilvēku ārstiem 
Daudz ir runāts un diskutēts par farmācijas biznesa ietekmi uz cilvēku ārstiem. Izrādās, veterināro zāļu tirgotāji ir bieži viesi fermās, kur audzē vairāk nekā 150 lopu, jo šīs saimniecības drīkst pa tiešo pirkt medikamentus vairumtirgotavās. Tāpēc par medikamentiem un barības piedevām aģitē nevis veterinārārstus, bet saimniekus.

Reklāmas apžilbinātais lopu īpašnieks labāk izvēlas biežāk pabarot lopus ar jauniem, efektīviem un ne pārlieku dārgiem medikamentiem, nevis samazina lopu skaitu vai izdara ko citu labturības jomā. Tādējādi esam ieguvuši nenormāli lielu, neracionālu un neefektīvu zāļu patēriņu daudzās lielfermās, turklāt dzīvnieku saslimstība un mirstība ir vairākas reizes augstāka nekā nelielajās fermās, kur vēl saglabājušās zemnieka un apkalpojošā veterinārārsta attiecības to tradicionālajā izpratnē un zāles lieto daudz retāk. Vienīgais mierinājums – kopš 2005. gada Eiropas Savienībā aizliegts profilaksei paredzētās antibiotikas pievienot mājlopu barībai.
 

Ko darīt pircējiem?
Lai konkurētu ar lēto gaļu no Polijas, Spānijas vai citām valstīm, mūsējie cenšas samazināt pašizmaksu. Lopu īpašnieki atzīst, ka paši dara visu, tikai ķeizargriezienu govij līdz galam vēl neesot iemācījušies. Tātad paši nosaka lopiem diagnozi, paši izvēlas zāles vairumbāzē, jo paklausīgu cilvēku ar veterinārārsta diplomu pietiek.

Kad problēmas izlauzīsies no kūts, būs par vēlu, mirs ne tikai lopi un putni, bet arī cilvēki. Ko darīt? Politiskā līmenī vajadzētu samazināt lielražotāju lobiju Zemkopības ministrijā un valdībā. Lai lopu audzētāji neuzskatītu par lielu grēku kāpināt ražošanas apjomu uz cilvēku rēķina, viņiem būtu biežāk jāapmeklē lekcijas par dažādu saimniekošanas veidu ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību.

Ko likt galdā? Bez gaļas ēšanas reti kurš spēj iztikt. Ideāli būtu, ja tikpat plaši kā ekosertificēts piens mums būtu pieejama arī gaļa un olas. Tiem, kas patiesi vēlas kaut ko mainīt savā un tuvinieku dzīvē, nebūs liels apgrūtinājums internetā atrast bioloģiski sertificētu zemnieku vai viņu produkcijas tirgotāju adreses. Jau tagad daudzi ieliek saldētāvā puscūķi no zināma un godprātīga zemnieka, ietaupot izdevumus par starpniecību. Citi biežāk sāk ēst pākšaugus un citus dārzeņus.

Drauds miljoniem
Pret antibiotikām izturīgas baktērijas ik gadu izraisa aptuveni 700 000 cilvēku nāvi un, ja nekas netiks darīts lietas labā, šis skaitlis līdz 2050. gadam draud izaugt līdz 10 miljoniem, lēsts analītiķa Džima O’Neila Lielbritānijas valdības uzdevumā sagatavotajā ziņojumā. Salīdzinājumam – no vēža pašlaik gadā nomirst aptuveni 8,2 miljoni cilvēku. Uz antibiotikām nereaģējošas baktērijas apgrūtina infekciju ārstēšanu un padara ļoti bīstamas ķirurģiskas operācijas un ķīmijterapiju vēža pacientiem. Problēma ir tik nopietna, ka septembrī ANO Ģenerālā asambleja rīkoja īpašu sanāksmi.

Priekšgalā Kipra
Biznesa portālā Nozare.lv rīkotajā diskusijā arī Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece brīdināja par antibiotiku radīto risku, kas īpaši pieaug dzīvnieku augšanas periodā. Eiropas Zāļu aģentūras dati liecina, ka Eiropas Savienībā vislielākais visu antibiotiku patēriņš veterinārijā ir Kiprā – 408 miligrami uz vienu dzīvnieka svara kilogramu. Seko Itālija (370), Vācija (211), Spānijā pirms dažiem gadiem bija 249 miligrami, tagad šis rādītājs pieaudzis. Igaunijā ir 66 miligrami, Lietuvā – 42, Latvijā – tikai 35, ja atsevišķi neizdala jaunākās paaudzes zāles.

Avots: www.kasjauns.lv