Vai ēdam ar hormoniem piebāztas vistas? Lolita Neimane atklāj patiesību par "Ķekavas" reklāmu
Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja dietoloģe Lolita Neimane aktualizējusi kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību. Par to likusi aizdomāties reklāma, kurā pausts, ka putni aug “bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas”.
Pēdējos pāris gados saistībā ar kolorektālā jeb zarnu vēža straujo izplatību īpaši ieteikts samazināt sarkanās gaļas (par tādu uzskata visus rūpnieciski ražotos gaļas izstrādājumus, cūkgaļu, liellopu gaļu) lietošanu uzturā, iesakot patērēt ne vairāk par 50 gramiem dienā vai 350 gramiem nedēļā. Tāpēc rūpnieciski neapstrādātu putnu gaļu – tītaru un vistu – uzturā varētu iekļaut brīvāk.
Senioriem iesaka vistu
“Tradicionāli vistas gaļu arī uzskata par diētisku, sevišķi balto
gaļu, jo tajā ir maz tauku, nav holesterīna, tā ir viegli
sagremojama. To īpaši novērtē cilvēki, kas ievēro diētu, bet to
noteikti iesaku lietot uzturā arī senioriem, lai uzņemtu pietiekami
daudz olbaltumvielu, kas ir svarīgi muskuļu stiprībai un
sarkopēnijas (sindroms, kam raksturīgs progresējošs skeleta muskuļu
un spēka zudums) profilaksei,” skaidro Lolita Neimane.
Putnu gaļas patēriņš pasaulē un arī mūsu valstī ik gadu pieaug.
Latvijā vidēji viens iedzīvotājs gadā notiesā vairāk nekā 20
kilogramu, un vairāk nekā puse vistu ēd vismaz reizi nedēļā, tāpēc
Neimane vēlas aktualizēt jautājumu par kvalitatīvas vistas gaļas
pieejamību.
Patiesi, bet pārspīlēti
“Vēl nesen uz atsevišķām augu eļļas pudelēm varējām lasīt, ka šīs
eļļas nesatur holesterīnu, tāpēc varēja rasties maldīgs
priekšstats, ka citas eļļas to satur. Tāpat ir ar "Ķekavas"
paziņojumu.
Daudzi Latvijā uzskata, ka pie mums piens tiek ražots no piena pulvera un vistas barotas ar hormoniem un bagātīgi satur antibiotiku atliekvielas,” atgādina Neimane.
"Ķekavas" reklāma, ka tās audzētie putni aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas, ir patiesa, bet pārspīlēta. Proti, augšanas hormonu izmantošana Eiropas Savienībā gandrīz desmit gadus ir aizliegta. Pārtikas un veterinārais dienests apliecina, ka Latvijas tirgū pieejamajā vistas gaļā (gan pašmāju ražotāju, gan importētajā) pēdējā pusotra gada laikā nav atrastas ne antibiotiku atliekvielas, ne augšanas stimulatori.
Tas nozīmē, ka ikviens reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, un arī gaļas sadales uzņēmums varētu izmantot līdzīgu marķējumu kā "Ķekava – Audzēts bez antibiotikām".
Jāārstē tikai slimie, bet obligāti
Putnu fabrikas "Ķekava" galvenā veterinārārste Tatjana Lisakovska
skaidro: “Latvijā tāpat kā visās ES dalībvalstīs visu gaļas
dzīvnieku, tajā skaitā putnu, audzēšanu regulē stingra likumdošana.
Tā nosaka, ka veterinārārsts zāles, tajā skaitā ar antibakteriālo
iedarbību, drīkst izmantot tikai gadījumos, ja dzīvnieks ir
saslimis. Ja ar labturību saimniecībā viss ir kārtībā, dzīvnieki
slimo maz un nav nekādas vajadzības pēc antibakteriālo zāļu
lietošanas to ārstēšanai.”
Pašlaik vairāk nekā 86% Ķekavas vistu izaug neslimojot un tātad bez antibiotikām. Ja putns tomēr ir saslimis, pēc likuma tas ir jāārstē, ievērojot ārstniecisko zāļu izvadīšanas periodu no organisma ar likumu noteiktā kārtībā.
Zemniece no zālēm izvairās
Turklāt putni jāārstē neatkarīgi no audzēšanas veida gan
rūpnieciskajā sistēmā, gan bioloģiskajā saimniecībā. Ķekavas vistu
veselībai ik dienu seko līdzi Pārtikas veterinārā dienesta
speciālisti, tiek veiktas regulāras pārbaudes gan vietējās, gan
neatkarīgās laboratorijās ārvalstīs. Ārstēšanas nolūkos atļauts
lietot tikai Eiropas Savienībā sertificētas un Latvijā reģistrētas
zāles.
Bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Kalvāni Taurupē Ogres novadā mēnesī izaudzē aptuveni 100 vistu. Īpašniece Brigita Savina stāsta: “Tas ir ļoti sarežģīts process, ja gribam patērētājam garantēt kvalitatīvu un bioloģiskajiem audzēšanas principiem atbilstošu produktu. Tas nozīmē, ka mēs esam pilnīgi kategoriski pret antibiotiku lietošanu.
Tāpēc, sākot jau no dažu dienu veciem cāļiem, kurus īpaši uzmanām un barojam, lai stiprinātu to imunitāti, līdz pieaugušām vistām dodam to, ko daba devusi, lai vistas neslimotu: ķiplokus, nātrītes u.c. Protams, arī bioloģiskajās saimniecībās, ja putni saslimst, tie ir jāārstē, un tos drīkst ārstēt ar antibiotikām, bet pie mums, paldies dievam, nav bijusi tāda vajadzība.”
Profilaksei antibiotikas aizliegtas
Kā jau teikts, antibiotiku lietošana putnkopībā ir atļauta, taču to
izmanto tikai veterinārārsta uzraudzībā gadījumos, kad putni slimo.
Profilakses nolūkos antibiotiku lietošana ir aizliegta. Speciālisti
mierina, ka, šos medikamentus pareizi lietojot, atliekvielas putnu
gaļā nepaliek. Putniem ir ļoti ātra vielmaiņā, tāpēc zāles tiek
izvadītas ārā ļoti ātri, turklāt krietnu laiku pirms kaušanas
antibiotikas nelieto, bet slimi putni gaļas piedāvājumā
nenonāk.
Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistes Rudīte Vārna, Veterinārās uzraudzības departamenta novietņu uzraudzības daļas vadītāja vietniece, un Evita Leitāne, Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte, mierina, ka pat nepareizas putnu ārstēšanas dēļ maltītē nokļuvusi gaļa ar antibiotiku atliekvielām neesot bīstama. Lai slimību mikrobiem rastos antibiotiku rezistence, tāda gaļa būtu jāapēd ļoti lielos apjomos. Likumdošanā ir noteikts, kāds atliekvielu līmenis nedrīkst būt gaļā, tāpēc tādu produktu nemaz neizplata.
Vietā piebilst, ka par cūku un liellopu audzēšanu speciālisti gan ir cēluši trauksmi. Veterinārārsts Juris Tolpežņikovs izteicies, ka 60% liellopu antiobiotikas lieto profilaktiski. Mūsu lielfermās izplatīta neracionāla šo zāļu lietošana, un Latvija ir trešajā vietā Eiropā jaunākās paaudzes antibiotiku lietošanā lopkopībā.
Eiropā zem vienas lupas
Eiropas Savienībā darbojas ātrās brīdināšanas sistēma pārtikai un
barībai (RASFF), kurā iekļauts arī mūsu Pārtikas un veterinārais
dienests. RASFF nodrošina efektīvu un ātru informācijas apmaiņu par
risku vai bīstamību, kas var rasties no pārtikas vai dzīvnieku
barības. Tālākā rīcība ir atkarīga no konkrētās situācijas (preču
atsaukšana, iznīcināšana utt.).
Pērn novembrī bija saņemts RASFF ziņojums par Polijas putnu gaļu,
atklājot doksaciklīnu – antibiotiku, kas nav aizliegta lietošanā.
Pārbaudot iesaistītos uzņēmumos (tajā skaitā Latvijā), konstatēts,
ka gaļa ir realizēta gala patērētājam un ziņojuma saņemšanas brīdī
konkrētajai partijai jau bija beidzies derīguma termiņš. Šādos
gadījumos uzņēmums ir atbildīgs par produktu atsaukšanu un putnu
audzētājam jāsaņem sods. Apjomi bija salīdzinoši niecīgi. 2016.
gada beigās inspektori īpaši pārbaudīja tieši Polijas putnu
gaļu.
Avots: www.kasjauns.lv