Ēdināšana skolā. Biedrība "Dzīvnieku brīvība" aicina pievērsties vegānismam, vecāki satraukti

“Interese par veģetārismu un vegānismu kā daļu no vides aktīvisma sabiedrībā aug,” uzsver biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāve Maija Krastiņa. Pagājušajā gadā biedrības pārstāvji skolās uzrunājuši aptuveni 1500 skolēnus. Krastiņa noliedz, ka tā ir sabotāža, tā ir moderna, faktos balstīta informācija. “Var redzēt, ka interese par veģetārisku un vegānismu jauniešu kultūrā tas izraisa arvien lielāku interesi, viņi pievēršas veģetārismam, samazina dzīvnieku izcelsmes produktus uzturā”. 

Mums ir audzināšanas vadlīnijas, ko nosaka MK, tur ir noteikts, ka informācijai ir jāatbilst bērna uztverei un pieredzei attiecīgajā vecumposmā

Izglītības kvalitātes valsts dienests pārstāve Jana Veinberga, atklāj, ka dienests ir lūdzis biedrību sniegt skaidrojumu par šo aktivitāti, tās saturu un mērķi, bet atbilde vēl nav saņemta. “Mums ir jāskatās uz šo jautājumu plašāk, kādi cilvēki un organizācijas tiek aicinātas runāt skolā ar bērniem un kam piekrīt skolu vadības. Ir rūpīgi jāizvērtē šādas situācijas. Šis nav vienīgais gadījums, kas ir IKVD redzeslokā. Lēmumu, ko aicināt uz skolu uzstāties, pieņem direktors, kam ir jāizvērtē šīs informācijas saturs un forma. Nedrīkstētu būt tā, kādā mācību stundā tiek aicināti uzstāties viesi, par kuriem direktors nemaz nav informēts. Mums ir audzināšanas vadlīnijas, ko nosaka MK, tur ir noteikts, ka informācijai ir jāatbilst bērna uztverei un pieredzei attiecīgajā vecumposmā.”

Lasi arī: 
Vai bērns drīkst būt veģetārietis?
Mazais veģetārietis Latvijas bērnudārzā
Bērns veģetārietis? Tā ir māžošanās!

Mācību iestādēs ēdienkartes sastādīšanā ievēro stingrus Ministru kabineta (MK) noteikumus, tajos noteikts bērniem nedēļā nepieciešamais gaļas daudzums. Bieži bērni vēlas uzturā lietot veģetāru vai vegānu uzturu, par tā veselīgumu bieži viedokļi dalās, uzskatot, ka tieši augošam bērnam gaļa uzturā nepieciešama. Maija Krastiņa min piemērus: "Britu, Kanādas un ASV dietologu asociācijas atzīst, ka veģetārisms un vegānisms ir pieļaujams visos vecumos. Ja bērns izsaka vēlmi tā ēst, tad vecākiem un mediķiem vajadzētu sadarboties, lai šo uzturu izveidotu sabalansētu. Arī šāds uzturs var būt veselīgs."

Arī uzturspeciāliste Kataja piekrīt - ja bērnam liekas, ka neprasās gaļa, tad spiest to ēst nevajadzētu. Sliktāk ir, ja bērnam gaļa prasās, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņš to tā atsakās, jo to pieprasa sabiedrība, vai vecāki, vai kāda sabiedriska grupa. “Aizliedzot vai sakot bērnam, ka labāk gaļu neēst, liekam viņam domāt, ka gaļas ēšana ir slikta, tā nodarot pāri bērnam emocionāli un arī fiziski viņa augošajam organismam. Ir jāsaprot iemesli, kāpēc bērns atsakās no kādiem produktiem. Arī veģetārs uzturs var būt pilnvērtīgs,” situāciju komentē uztura speciāliste Eva Kataja.

Ja bērns saka, ka vēlas neēst gaļu, nevajadzētu to uzskatīt par lielu problēmu, bet nodrošināt bērnam sabalansētu uzturu, nevis spiest ēst gaļu.

Ēdināšanas uzņēmuma “Daily” pārstāvis Aigars Kaugars  skaidro, ka SKDS pētījumu dati liecina - veģetāriešu skaits samazinājies, bet pieaudzis to cilvēku skaits, kuri izvēlas kādu dienu nedēļā atteikties no gaļas vai dzīvnieku izcelsmes produktiem. Būtiska ir vecumgrupa – skolēni ēd vistradicionālāk, ap 20 gadiem sāk eksperimentēt. 

Tajā, kādu ēdienu izvēlas bērns, liela nozīme ir ģimenei
MK noteikumi nosaka izglītības iestādēs nodrošināt bērnus ar 200 g gaļas un 50 g biezpiena nedēļā. Līdzīgi ir Igaunijā, bet Latvijā ir visstriktākās uztura normas Eiropas Savienībā (ES). Gaļu var aizstāt ar zivi, bet jādomā, kā zivi pasniegt, jo bērni to bieži neēd.
Ideālā situācija mācību iestādē būtu izvēle - bērns var izvēlēties – ēst gaļu vai veģetāru ēdienu, vai ēdienu ar pienu un olām.

Valsts finansējumā gan šāds sadalījums pagaidām nav paredzēts. Novērots, ka skolēni izvēlas pārāk maz dārzeņu, gaļu gandrīz vai ēd par daudz. Bērnus jāizglīto nevis par to, ka mazāk jāēd gaļa, bet gan vairāk jāēd dārzeņi.

 “Vai var bez gaļas izaugt vesels bērns? Var!” uzsver uztura speciāliste.

 Bērnus jāizglīto nevis par to, ka mazāk jāēd gaļa, bet gan vairāk jāēd dārzeņi.

Savukārt, ja uzturā paliek piena produkti un olas, tad papildus uztura bagātinātājus  var nelietot. Ja no ēdienkartes pilnībā izslēdz jebkādus dzīvnieku valsts produktus, tad noteikti ir jāiekļauj nepieciešamie uztura bagātinātāji. 

Mamma Līga Dziļuma ir veģetāriete, arī viņas meita atteikusies no gaļas. Līga uzskata, ka mums ir iesīkstējuši uzskati, ka gaļa ir neatņemama uztura sastāvdaļa. “Jāatmet stereotipi.”

Izmaiņas ēdienkartēs izglītības iestādēs notiek. Aigars Kaugars aicina visas pārmaiņas un uzlabojumus veikt pakāpeniski un izglītojoši. Nevar mājās ēst vienu, bet skolā pavisam ko citu. Lai atceramies notikušo ar sāls daudzumu mācību iestāžu ēdienkartēs, kad sāls trauciņi tika nolikti uz galda un bērni ēdienam pat piebēra vairāk sāls nekā nepieciešams.

Jau rakstījām, ka Ikšķiles Brīvā skola tiesājas ar Pārtikas un Veterināro dienestu (PVD), lai panāktu, ka skolā atļauj pasniegt veģetāras pusdienas. Skolas vadība ir pārliecināta, ka ir jāļauj skolēniem ēst arī veģetāri, un patiesībā to dara jau vairākus gadus, tikmēr ierēdņi seko likuma punktiem un ir jau paspējuši skolu par veģetārajām pusdienām sodīt. Tiesas nolēmums bija par labu Ikšķiles skolai, tiesvedība tiek turpināta.

Diskusija no LR-1 raidījuma "Ģimenes studija"