Uzturs, kas samazina risku saslimt ar vēzi
Kaut arī joprojām nav skaidras atbildes, kādēļ cilvēku organismā attīstās ļaundabīgās šūnas, viena atziņa ieguvusi vienprātību speciālistu lokā – vairāk nekā pusi saslimšanu ar vēzi izraisa nepareizs dzīves veids, nepiemēroti darba apstākļi un uzturs!
Lai izglītotu iedzīvotājus par iespējam sevi pasargāt no vēža, Rīgas domes Labklājības departaments projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros piedāvā rakstu sēriju par onkoloģisko saslimšanu profilaksi.
Protams, pamata lietas par sabalansētu un veselīgu uzturu mēs katrs zinām, taču jautājums – vai tiešām ievērojam? Runa nav par svētku reizēm, kad apēsts kāds lielāks kūkas gabals, vai izņēmuma vakariņas ar ceptiem kartupeļiem. Ja vien tā nav tava ierastā ēdienkarte ikdienu, viss kārtībā, jo vaļības atļauties drīkst un pat vajag, tikai – ar mēru!
Lūk, daži vērtīgi speciālistu ieteikumi, kas palīdzēs izvairīties no saslimšanām, kā arī labi justies.
Vispirms jau proporcijas. Svarīga nianse, ko
der ielāgot, piepildot savu pusdienu vai vakariņu šķīvi – tajā
jābūt 80% dārzeņu un tikai 20% dzīvnieku olbaltumvielu. Jā, tieši
tā, gaļai jābūt kā piedevai pie dārzeņiem, nevis otrādi.
Ikreiz liec šķīvī cita veida dārzeņus un saknes.
Tā tu ne tikai dažādosi savu ēdienkarti, bet arī vairāk apēdīsi
cita veida vērtīgās vielas, jo katrs dārzenis un sakne satur
atšķirīgus vitamīnus un minerālvielas. Piemēram, kāpostos ir vairāk
C vitamīna, bet bietes satur daudz mangāna.
Pievieno garšaugus. Maltītei pievienoti sīpoli,
ķiploki, puravi, dažādi zaļumi un citi garšaugi padarīs to
aromātiskāku, garšas kārpiņām tīkamāku un papildu baudai apgādāsi
savu organismu arī ar virkni nepieciešamo minerālvielu, tostarp
antioksidantiem.
Īpaši pretvēža profilaksei ieteicami – brokoļi,
zaļie kāposti, ķiploki, kurkumu kopā ar melnajiem pipariem. Tiem
visiem piemīt pretiekaisuma efekts. Tāpat nesmādē arī Vidusjūras
reģionam raksturīgās garšvielas un garšaugus – timiānu, oregano jeb
raudeni, baziliku, rozmarīnu, majorānu, dažādas mētras. Tas viss
padarīs ēdienu aromātisku un vienlaikus arī kavēs slikto šūnu
attīstību.
Ēd zivis! Izvēlies sardīnes, skumbrijas un citas
mazās jūras zivis, kas satur mazāk iespējamā dzīvsudraba un citus
kaitīgus piesārņojumus nekā, piemēram, tuncis vai pat
lasis.
Izvēlies lauku olas. Tās būs bagātākas ar omega-3 taukskābēm, kas
regulē šūnu augšanu.
Saki – jā – pilngraudu produktiem! Ja tev garšo no
baltajiem miltiem cepta maize, tad lūko pēc tādas, kurai pievienoti
graudi, sēklas klijas. Arī makaronus pērc pilngraudu, kas
organismam dos ne tikai ilglaicīgu sāta sajūtu, bet arī
labumu.
Organismam vajag eļļas. Domājot par vēža
profilaksi, izvēlies olīvu vai rapšu eļļu gan cepšanai, gan salātu
pagatavošanai. Šūnas apvalks ir veidots no taukiem, un
nepiesātinātās taukskābes ir spēcīgākais imunitātes, enerģijas un
organisma aizsardzības avots.
Un atceries – no augu taukiem cilvēkam visvērtīgākās ir nerafinētās
eļļas, kuras lieto salātiem un cita veida aizdariem, bet ne
cepšanai, jo karsēšanas laikā tās var izdalīt kancerogēnas vielas.
Cepšanai piemērotas ir rafinētās eļļas. Starp citu, vai zināji, ka
sastāva ziņā rapšu eļļa ir ļoti līdzīga olīveļļai?
Dzer zaļo tēju! Trīs tases dienā palīdzēs
organismam būt mundram un, kā liecina vairāki pētījumi, ievērojami
mazinās risku saslimt ar vēzi.
Dzer daudz ūdens! Zināma patiesība ir arī tā, ka
organismam katru dienu nepieciešami 2–2,5 litri ūdens. Ja tā
trūkst, tiek traucēta normāla šūnu darbība, bet tas var veicināt
nepareizu šūnu dalīšanos.
Ikdienā saki NĒ!
Gaļas izstrādājumiem (desas, kūpinājumi), saldinātiem un gāzētiem
dzērieniem, no koncentrātiem gatavotām sulām, no baltajiem miltiem
gatavotiem kārumiem un maizes, desertiem, kuru sastāvā ir daudz
cukura, saldinātiem jogurtiem, arī kartupeļiem, kas satur daudz
ogļhidrātu, tāpēc paaugstina glikozes līmeni asinīs, bet salda
organisma iekšējā vide veicina iekaisumu veidošanos un ļaundabīgo
šūnu augšanu.
Noteikti atsakies arī no stipri ceptiem, jau melnīgsnējiem
ēdieniem, jo piedegums satur virkni organismam kaitīgu
vielu.
Ja terapijas laikā zūd apetīte…
…bet, lai izveseļotos un būtu spēks pārciest staru vai
ķīmijterapiju, jāēd ir! Ko darīt?
*Ēd mazām porcijām! Kaut vai 5 – 6 ēdienreizes dienā, taču
pilnvērtīgas un nelielas.
*Izvēlies ēdienus, kas nav trekni, pārlieku asi un kuriem nav
spēcīga aromāta, tas palīdzēs izvairīties no nelabas dūšas, kas
itin bieži mēdz būt tieši ķīmijterapijas laikā.
*Lai nekairinātu jutīgo kuņģa gļotādu, gan ēdienu, gan dzērienus
baudi istabas temperatūrā vai vēsākus, bet ne karstus.
*Padzeries arī starp maltītēm – iespējami bieži, bet maziem malkiem
un vislabāk tīru ūdeni.
Raksts sagatavots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.