9 padomi veselīgākai dzīvei. Profesors Danilāns ir skarbs: "Latvijā cilvēki rij!"

1. Atsākt sporta nodarbības, vairāk kustēties

Mēs esam dzimuši fiziski aktīvam dzīvesveidam – kopš laikiem, kad norāpāmies no kokiem, bijām spiesti mukt no nežēlīgiem zvēriem un paši dzīties tiem pakaļ, lai nogalinātu un apēstu.

Jākustas ne tikai tādēļ, lai samazinātu ķermeņa masu. Staigājot, skrienot, vingrojot vai piedaloties kādā sporta spēlē, tiek nodarbināti kauli, no kuriem asinīs izdalās veselīgas vielas, kas stiprina sirdi, asinsvadus, iekšējos orgānus, samazina aknu cirozes briesmas, pagarina mūžu un uzlabo garastāvokli. Šīs vielas nav iespējams uzņemt ar uzturu vai medikamentiem, tās var saražot tikai pats organisms.

Ir divu veidu aktivitātes – parasta ikdienas izkustēšanās, kas ietver iešanu uz darbu, kāpšanu pa kāpnēm, un intensīva fiziska slodze, kas pamatīgi sviedrē organismu, paātrina vielmaiņu, sadedzina liekos taukus un ogļhidrātus un iztērē enerģiju. Laiks intensīvām fiziskām aktivitātēm 3–4 reizes nedēļā būtu jāatrod katram, arī tiem, kam ir slima sirds, aknas vai citi iekšējie orgāni, protams, samērojot slodzi ar savām spējām.

Nav sporta veida, kas būtu daudz labāks par citu. Būtiskāk atrast to, kas pašam vislabāk patīk. Kad sportot – no rīta vai vakaros, nav nozīmes – pētījumos īpaši liela atšķirība nav atrasta, taču, lūdzu, atrodi tam laiku!
 

2. Ēst veselīgāk/ neēst pēc 18:00

Latvijā ir kardināli pārspīlēta ēšanas loma. Valda uzskats, ka, ievērojot atbilstošu diētu, var iegūt absolūtu veselību, bet bez fiziskām aktivitātēm tas ir tukšs gājiens!

Tāpat tiek pārspīlēts konkrētu uztura produktu veselīgums vai kaitīgums. Ir pamata nosacījumi, kas būtu jāievēro, bet cilvēks pats labi jūt, kad ap vēderu vai kājām izveidojusies “riepiņa”, kas liecina par pārlieku kaloriju uzņemšanu. Latvijā cilvēki nemāk ēst. Mēs neēdam, mēs rijam, jo nav laika ēst. Jāēd lēnām, daudzkārt sakošļājot ēdienu, jo tas palīdz ātrāk iestāties sāta sajūtai.

Uzskats, ka jāēd precīzi noteiktos laikos un starp tiem – nedrīkst, arī ir pārspīlējums. Ja strikts režīms cilvēkam sagādā baudu, to var ievērot, bet zinātniska pamatojuma šādai pieejai nav. Cilvēks nav tā radīts, lai vienmēr uzņemtu ēdienu precīzi vienā un tajā pašā laikā. Izlaižot ēdienreizi, kuņģī neradīsies robs. Es neaicinu ēst neregulāri, bet uzsveru, ka nav jākrīt fanātismā. Ja gribas ēst, jāpaēd.

Organisms pats zina un saka priekšā – kuņģis izdala hormonu grelīnu, kas, iekļūstot smadzeņu garozā caur asinīm, signalizē par izsalkumu. Valda novecojis uzskats, ka brokastis ir obligāta ēdienreize, bet – ja no rīta nav apetītes un ir lieks ķermeņa svars, kāpēc dzīt sevī iekšā kalorijas? Arī pārēšanās pirms miega nav vēlama, jo var izraisīt murgus.

Cilvēki aplami spriež, ka aptaukošanos veicina ēšana vēlu vakarā, taču liekais svars rodas tāpēc, ka dienas laikā ir apēsts pārāk daudz.

Par ēstgribu atbildīgais hormons ir peptīds YY, kas rodas tievajā zarnā, reaģējot uz ēdienu. Daudziem cilvēkiem zarnas gļotāda to neizstrādā pietiekamā daudzumā, tāpēc var gadīties, ka vakarpusē palielinās ēstgriba. Atliek tikai viens – vērot un regulēt pašam sevi – pieskatīt vakara stundās.
 

3. Izslēgt no uztura cukuru

Latvijā cilvēki pārlieku lieto saldumus, un tas nav labi. Saldumus var pielīdzināt cigaretēm un alkoholam, jo tie rada atkarību, un tas ir jāzina katram! Turklāt visvairāk uzbaro tieši saldumi, nevis trekns ēdiens. Cukurs jeb glikoze ir blēde. Iekļūstot organismā, tā dod enerģiju, kas pārvēršas taukos. Tas, ko daudzi nezina, – glikoze klīst pa asinīm un meklē taukšūnas, kas atrodas zem ādas un ap iekšējiem orgāniem un mudina tās ražot vēl taukus.

Piemēram, fruktozes dzēriens jeb svaigi spiestas augļu sulas, uzņemtas lielā daudzumā, veicina aknu aptaukošanos.

Saldumus var lietot nelielā daudzumā, bet tos, tāpat kā jebkuru citu ēdienu, kategoriski nedrīkst ēst, skatoties televizoru, klausoties interesantu radio pārraidi vai aizraujošas sarunas laikā, jo cilvēks nemana, cik daudz apēd.

4. Atbrīvoties no liekajiem kilogramiem

Svarīga apņemšanās, kam jābūt daļai no lielāka mērķa, – piepildīt organismu ar ļoti veselīgām vielām, kas samazinās svaru, uzlabos garastāvokli, aktivizēs domāšanu, padarīs stiprākas aknas un sirdi un pie reizes arī sadedzinās lieko tauku masu.

Latvijā daudziem ir kļūdīgs uzskats par svara zaudēšanu. Nesen uz vizīti ieradās meitene, kura sūdzējās, ka pusgada laikā, ievērojot manus ieteikumus, nav zaudējusi liekos kilogramus. Izrādījās, ka tauki ir prom, un to vietā nākuši muskuļi, kas ir smagāki par taukiem.

Ja cilvēks aktīvi sporto, ierobežo uzņemto kaloriju un saldumu daudzumu, palielinās muskuļu masa. Tikai uz svariem redzamo ciparu dēļ šī meitene, kā arī daudzi citi ir gatavi atteikties no sporta nodarbībām, taču tas nav iemesls, lai nenodarbotos ar fiziskām aktivitātēm.

5. Atmest kaitīgos ieradumus

Ir pierādīts, ka cilvēkiem, kuri lieto alkoholu, ir garāks dzīves ilgums, kā arī mazāki aknu un sirds bojājumi. Zinātne aprēķinājusi, ka veselīga deva sievietēm ir 30 g 95% alkohola dienā. Piemēram, degvīnu vai konjaku var dzert aptuveni 80 gramu dienā. Bet – nevajag! Alkoholam ir briesmīga tendence radīt atkarību.

Ja ir mērķis atteikties no alkohola vai pārstāt smēķēt, tas vienkārši jādara. Cits padoms te nelīdzēs.

6. Vairāk rūpēties par savu veselību

Latvijā tikai 3–5% iedzīvotāju ir noskaņoti pareizi rūpēties par savu veselību. Pārējie uzskata, ka aizies pie ārsta, kurš izrakstīs zāles, kas garantēs veselību. Uzlabot veselību, dzerot tikai tabletītes, neizdosies. Tāpat pētījumi rāda, ka vitamīnu lietošana bez ārsta kontroles saīsina mūžu.

Vienīgais veselības uzlabošanas paņēmiens ir pacienta sadarbība ar ārstu. Ierobežot ēšanu, lai nekarātos lieki tauki, vairāk kustības un saules gaismas, biežāk smaidīt un mazāk niknoties – tas viss palīdz dzīvot veselīgu un laimīgu dzīvi. Un reizēm jādodas pie ārsta pārbaudīt, vai nav kādas ļaunas slimības, kā arī jāveic ģimenes ārsta ieteiktās analīzes. Ja ir temperatūra vai saaukstēšanās, var pagaidīt 1–2 dienas, varbūt tiešām pāries, bet, ja kādas slimības simptomi nepāriet ilgāku laiku, piemēram, vairākas nedēļas, noteikti jādodas pie ārsta.

 7. Izvairīties no stresa situācijām/dzīvot mierīgāk

Stresa ietekmē daudzas slimības norit smagāk, taču stresa kā slimību izraisītāja loma ir nedaudz samazinājusies. Piemēram, agrāk uzskatīja, ka kuņģa čūla rodas stresa ietekmē, taču, izrādās, to izraisa baktērija vai medikamenti, bet stress to var tikai sekmēt.

Ja darbā ir daudz uztraukumu un tu nespēj ar to sadzīvot, ej prom! Ja sieva “neļauj dzīvot”, šķiries un meklē labāku! Stresa situācijas piedzīvo visi, gadās nelaimes, un no tām nevar izvairīties, piemēram, tuva cilvēka nāve.

Bedrē var iegāzties katrs, arī es tajā daudzkārt esmu iegāzies, bet, lūdzu, atceries – pēc iespējas ātrāk tiec ar to galā. Atstāj to! Vai mēs varam pasacīt, kas ar mums būs rīt, parīt, aizparīt? Kāpēc šodien uztraukties, kas ar mani būs rīt, ja nevaru to paredzēt? Par nākotni un pagātni nevajag kreņķēties, tavi pārdzīvojumi neko nemainīs.

8. Vairāk laika veltīt miegam/atpūtai

Ļoti svarīgs vesela cilvēka priekšnosacījums ir izgulēšanās. Nav runa par gulšņāšanu, bet dabā paredzēto stundu veltīšanu miegam, kas katram cilvēkam ģenētiski atšķiras. Kādam vajag sešas stundas, citam – astoņas, bet ir arī atsevišķi gadījumi, kam pietiek ar četrām stundām. Tiem, kuri ikdienā izguļas, ir mazāks aptaukošanās un dažādu saslimšanu risks – tostarp ar cukura diabētu, sirds un gremošanas orgānu slimībām. Daudzi apgalvo, ka nav laika izgulēties, jo daudz jāstrādā. Draudziņ, tev ir tikai viena dzīve! Ja tik daudz strādā, ka nav laika izgulēties, šo dzīvi vadi nepareizi!

9. Ievērot savas apņemšanās

Ja apņemos kaut ko darīt, pirmās dienas un pat nedēļas ir liels prieks. Vai, kur es biju agrāk?! Tas ir tik labi! Ar laiku sajūsma un entuziasms noplok. Ai, šodien pūš vējš, neiešu skriet, atpūtīšos. Šajā brīdī ir jāuzmanās. Man pašam tā bija, kad apņēmos katru dienu kājām noiet sešus kilometrus līdz darbam. Teicu sev – tu solīji, ka iesi, tātad iesi! Un gāju. Ja kaut kas nojūk, jāmēģina ar uzviju dabūt atpakaļ, un pēc kāda laika jaunā apņemšanās kļūs par tavu dzīvesstilu. Vairs nav jāskatās, ir vai nav vējš.

Jaungadā pieņemtos lēmumus novēlu īstenot ar prieku. Latvijā lielākā kļūda ir uzskats, ka visu izšķir ēšana, bet kā tad kustības, izgulēšanās, smaids un saulīte? Ja gadījies iegāzties kādā bedrē, novēlu no tās ātrāk izkārpīties. Un atceries – tie, kuri ir iekrituši bedrēs un paši no tām veiksmīgi izkāpuši, kļūst daudz interesantāki cilvēki.