Vai tiešām iemesls panikai? Raidījums pēta, cik kaitīgas ir veikalos nopērkamās zivis
Gan jūras, gan okeāni ir piesātināti ar dažādām ķīmiskām vielām, kas uzkrājas arī zivīs. Veicot laboratoriskos izmeklējumus, atklājas, ka par atsevišķām zivju sugām joprojām ir pamats bažām, vēsta TV3 raidījums “Bez Tabu”.
FOTO: Shutterstock.com
Jau vairākus gadus pastāv aizliegums ražošanā izmantot Baltijas jūras mencu aknas, jo tajās ir pārsniegts noteiktais dioksīna līmenis.
Kā stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vecākais eksperts Andris Vaiders, izvērtējot citu valstu monitoringa datus, var secināt, ka visbiežāk konstatē pārsniegtu dzīvsudraba daudzumu tunčos. (Dienvidu valstīs). Turpretī Latvijas inspektori tuncim to gan nav konstatējuši, taču joprojām ir noteikuši izplatīšanas ierobežojumu Baltijas jūras lašiem, kas neattiecoties vien uz jaunajām, nelielajām zivīm.
Lasītākais
Lai noskaidrotu, cik daudz dzīvsudraba un organisko pesticīdu satur uzturā viesbiežāk lietotās zivis, Latvijas radio žurnālisti veikuši pētījumu, lūdzot veikt analīzes mencai, reņģei, lasim no Atlantijas un pangasijai no Vjetnamas. Ne lasī, ne pangasijā dzīvsudrabu un organiskos pesticīdus neatrada, taču reņģēs bija abi. Mencā atrasts dzīvsudrabs, taču pieļaujamā daudzumā.
Iegādājoties zivis, pavāri tās iesaka pirkt ar visu galvu, jo tad esot nodrošināts maksimālais svaigums.
PVD pārstāvis Vaiders uzsver, ka jau vairākus gadus pastāv aizliegums ražošanā izmantot Baltijas jūras mencu aknas, jo tajās ir pārsniegts noteiktais dioksīna līmenis. Savukārt mencu aknās no Norvēģijas piesārņojuma līmenis netiekot pārsniegts.
Iegādājoties zivis, pavāri tās iesaka pirkt ar visu galvu, jo tad esot nodrošināts maksimālais svaigums. Ja zivis ir svaiga, tās acis ir dzidrā krāsā un āda ir spīdīga. Ja tiek pirkta tikai fileja, pastāv varbūtība, ka tā sagatavota jau krietni iepriekš.
PVD pārstāvis gan mierina – ja zivs ir nonākusi legālā PVD reģistrētā uzņēmumā, tad ar to viss būs kārtībā un iegansta panikai neesot.
No portāla Jauns.lv
