Kas vērtīgs Latvijā iecienītajās bērzu un kļavu sulās. Pēta "Aizliegtais paņēmiens"

Prasību attiecībā uz šo sulu tirgošanu nav daudz. Nekādi kvalitātes standarti no valsts puses nav izvirzīti, savukārt marķējumā jābūt norādītai to izcelsmei, proti, kur un kurš tās ieguvis, arī sulas derīguma termiņam.

Kārtība kļūst stingrāka ar brīdi, ja kāds sezonas laikā iegūst un grib pārdot vairāk nekā 300 litrus. Tie ir lielie sulu ražotāji, kam arī ir jābūt reģistrētiem Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). PVD speciālas kontroles sulu pārbaudei nerīko, jo šīs sulas tiešus riskus patērētājam nerada.

Marķējumā jābūt norādītai to izcelsmei, proti, kur un kurš tās ieguvis, arī sulas derīguma termiņam.

"Aizliegtais paņēmiens" dažādās tirdzniecības vietās iegādājās vairāku sulu paraugus, kurus vēlāk nogādāja "Bior" laboratorijā analīzēm, lai noteiktu vairākus konkrētus parametrus. Saņemot laboratorisko analīžu rezultātus, raidījums "Aizliegtais paņēmiens" secina – sliktu ziņu šoreiz nebūs, bet tādas, ko vērts zināt, gan.
 

Vai paraugos ir koliformas*  
Lielā daļā paraugu ir gan, bet laboratorijas "Bior" vecākā uztura eksperte Inese Siksna uzreiz steidz nomierināt, ka satraukties par to nevajag. To daudzums ir pavisam neliels un neapdraud cilvēka veselību.

Vai sulas tiek šķaidītas ar ūdeni
Pārbaudot paraugus, nevienā nav apstiprinājies mīts, ka tirgotāji sulas šķaida ar ūdeni. Tātad visa – gan kļavu, gan arī bērzu sula – ir tiešām šo koku sula un pircēji par to varot būt droši.

Cukura līmenis sulās
Saldākas ir kļavu sulas.  Gandrīz 24 grami uz vienu litru. Sulu tecinātāji norādīja, ka tas atkarīgs, no kuras puses kokam sulu tecina – dienvidu vai ziemeļu. Speciāliste norāda, ka arī videi var būt liela nozīme.  tās sulas, kas ir vāktas pilsētvidē, tajās būs mazliet vairāk cukura nekā tajās sulās, kas ir laukos.  Skaidrojums ir, ka koksne no tā, ka viņam ir stress: stresa vide, stresa apstākļi, jācīnās ar šo te apkārtējās vides piesārņojumu, vienkārši producē vairāk cukura šī procesa ietekmē," skaidroja "Bior" speciāliste.

Minerālvielu līmenis sulās
Kalcijs. Redzams, ka vidēji arī kalcija kļavu sulās ir vairāk nekā bērzu.   Visbagātākā ar to "Smilktiņu" kļavu sula – 96,3 miligrami uz litru. Veikalā nopērkamā ūdenī kalcija vidējais rādītājs – 20 miligrami uz litru.

Kālijs.  Arī vidēji ar kāliju bagātākas ir kļavu sulas. Augstākais rādītājs ir 162,6 miligrami uz litru. Salīdzinājumam veikalu ūdeņiem vidēji kālija īpatsvars bija 4 miligrami uz litru.  Kālijs ir viens no tiem elementiem, kurš palīdz balansēt to daudzumu sāls, ko mēs esam uzņēmuši. 

Magnijs. Ar tobagātākas ir bērza sulas.  Labākais rādītājs kļavām 14,4, bet bērziem 21,5. Speciālistu vidū ir pieņēmums, ka sākuma sulas ir augstvērtīgākas, jo koks pašā sākumā pārvada vairāk vielu. Fasētajā veikalu ūdenī magnija faktiski nav, bet avotu ūdeņos tā tomēr ir vairāk.

Dzelzs. Tā daudzums sulās ir mazs, bet dažos praugos dzelzs salīdzinoši ir vairāk. Speciāliste skaidro, ka dzelzs daudzumu var ietekmēt metode un aprīkojums, ar ko tiek iegūta sul. Tekot pa metāla reni, sula var uzņemt vairāk dzelzs nekā tad, ja tiek izmantots plastmasas aprīkojums. 

Mangāns. 
Šis makroelements organismā aktivē oksidācijas procesus, veicina augšanu un piedalās asinsradē.  Mangāna gan kļavu, gan arī bērzu sulās ir ļoti daudz. Bet tas ir labi vai tomēr ir kādi riski? "Bior" speciāliste norāda, ka gluži piecus litrus dienā šīs sulas dzert nevajadzētu. Arī bērni nav pārāk jādzirdina. Citādi var būt galvassāpes, reiboņi.

Visu raidījumu "Aizliegtais paņēmiens" var noskatīties LSM.lv portālā 

* Koliformas (izņemot E.coli) ir sastopamas gan notekūdeņos, gan dabiskajos ūdeņos. Dažas baktēriju formas var tik izdalītas apkārtējā vidē ar cilvēku un dzīvnieku izkārnījumiem.