Laba daudz nevajag! D vitamīna pārdozēšana bīstamāka par tā nepietiekamību

Vienlaikus ir jāzina, ka D vitamīns ir ļoti „sensitīvs” vitamīns. Tā trūkums var nopietni ietekmēt veselības stāvokli, bet tikpat bīstama ir tā pārdozēšana. Piesardzīgumu veicina vispārzināmais fakts, ka D vitamīna rezerves atjaunojas lēni, savukārt solis no vēlamā daudzuma organismā līdz toksiskam līmenim ir ļoti neliels. D vitamīna pārdozēšana var izpausties kā augšanas aizture, anoreksija, bet smagos gadījumos iznākums var būt pat letāls. 

Zinātnieki pret D vitamīnu izturas kā pret abpusgriezīgu zobenu – viņi sāk arvien vairāk iepazīt šā hormona nozīmi organismā, bet apzinās arī neskaidrības un riskus. Varbūt tieši tāpēc viena no aktuālā pētījuma autorēm Dr. Evropi Teodoratu (Evropi Theodoratou) raksta: „Tā vietā, lai dzertu tabletes, cilvēki varētu uzlabot savu D vitamīna līmeni ar adekvātu diētu un 30 minūšu garu pastaigu saulainā laikā divas dienas nedēļā". Šis padoms, iespējams, strādā saules bagātās valstīs. Latvijā saules ir maz un tikai dažus mēnešus gadā D vitamīnu var uzņemt tikai ar pastaigām. 

Kā izpaužas saindēšanās ar D vitamīnu

Visus taukos šķīstošus vitamīnus, tostarp arī D vitamīnu, var pārdozēt un dabūt hipervitaminozi. Šie vitamīni uzkrājas taukaudos un aknās un tiek izvadīti no organisma daudz lēnāk nekā ūdenī šķīstošie vitamīni. Tiesa, hipervitaminoze ir ļoti rets stāvoklis.  
Vienreizēja D vitamīnu pārdozēšana parasti paiet bez sekām, taču pārāk lielu devu ilgstoša lietošana var būt bīstama. 
 

Vienreizēja D vitamīna pārdozēšana parasti paiet bez sekām, taču pārāk lielu devu ilgstoša lietošana var būt bīstama. 

Pārdozēšanas simptomi ir sliktā dūša, vemšana, slāpes, aizcietējumi, bieža čurāšana, neritmiska sirdsdarbība, novājēšana un svara zudums, vājums, galvassāpes, miegainība,  garastāvokļa svārstības, domāšanas un uztveres traucējumi, muskuļu sāpes un vājumu. Analīzes var uzrādīt augstu kalcija līmeni asinīs, ar laiku var veidoties nierakmeņi, kā arī asinīs, sirds vārstuļos un nierēs var izgulsnēties kalcija sāļi.

Kas nosaka D vitamīna devas

Pārdozēt D vitamīnu var, lietojot uztura bagātinātājus nepareizās devās. Ar pārtiku un sauli šo vitamīnu uzņemt par daudz nav iespējams. 
Tāpēc, pirms lietot aptiekās pieejamos medikamentus vai uztura bagātinātājus, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, kas, ņemot vērā vecumu, svaru, dzīvesveidu un specifiskas veselības nianses, noteiks nepieciešamo D vitamīna devu. Lai sasniegtu optimālu D vitamīna līmeni, tas jālieto papildus atbilstoši iegūtajiem analīžu rezultātiem. D vitamīna devas norāda starptautiskajās vienībās jeb SV.

Pediatre Sanita Mitenberga stāsta, ka profilaktiskā jeb uzturošā D vitamīna ieteicamā diennakts deva bērnam līdz 1 gada vecumam ir 400–500 IU, no 1 līdz 18 gadiem – 600 IU. 
Pieaugušajiem devas nosaka, izvērtējot veselības stāvokli, analīžu rezultātus un ķermeņa masu. Jo sliktāks ir D vitamīna rādītājs analīzēs un jo lielāks ir pacientu ķermeņa svars, D vitamīna deva būs lielāka, un optimāla D vitamīna līmeņa sasniegšanai būs nepieciešams ilgāks laiks.