Pareiza probiotiķu lietošana var uzlabot garastāvokli un mazināt depresiju
Fermentētos skābpiena produktos, piemēram, kefīrā, un skābētos kāpostos atrodamās labvēlīgās baktērijas ne tikai stiprina imūnsistēmu un uzlabo gremošanu. Jaunākie pētījumu apstiprina, ka probiotiķi var uzlabot garastāvokli un pat mazināt depresijas izpausmes.
FOTO: Shutterstock.com
Probiotiķi var būt noderīgi ne tikai gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai, bet arī depresijas novēršanai.
Pētījumu ir veikuši kognitīvos procesu pētnieki, psihologi no divām Nīderlandes universitātēm. Pētījuma rezultātā ir iegūtas atziņas par to, kādu ietekmi uz cilvēka pašsajūtu atstāj pareizi lietotas probiotikas.
Tika atrasta kopsakarība starp mirkobioma (visu mikroorganismu kopums, kuri mīt cilvēka zarnu traktā) ietekmi uz cilvēka smadzeņu darbību, kognitīvajām spējām un cilvēka emocionālajām izpausmēm.
Eksperimentā piedalījās 40 cilvēki, kuru sūdzības galvenokārt saistījās ar psihiskām saslimšanām - emocionālās un garastāvokļa svārstības, trauksme, depresija. Puse no grupas divas nedēļas papildus ēdienam uzņēma astoņas dažādas labās baktērijas, otra grupa saņēma placebo, proti, kapsulas, kurās labo baktēriju nebija.
Pirms un pēc eksperimenta pētnieki visus dalībniekus pārbaudīja pēc īpašas depresijas skalas. Pirms eksperimenta būtiskas atšķirības starp abu grupu dalībnieku emocionālo stāvokli neatrada. Pēc četrām nedēļām tiem, kas lietoja probiotikas, tika novērota ievērojama kognitīvās spēju uzlabošanās, samazinājās skumju sajūta un depresīvs noskaņojums. Otrā grupā šādas pārmaiņas nenovēroja.
Lasītākais
Viena hipotēze ir tāda, ka probiotikas palielina triptofāna līmeni - aminoskābi, kas ir iesaistīta serotonīna ražošanā, kas savukārt veicina mūsu izturību pret garastāvokļa svārstībām.
Eksperimenta laikā zinātnieku mērķis nebija noteikt, kā tieši labvēlīgās baktērijas ietekmē mūsu garastāvokli. Iespējams, ka labvēlīgās baktērijas stiprina epitēliju, tādējādi samazina zarnu sieniņu caurlaidību. Iepriekš veiktos pētījumos tika atrasta saistība starp to, kā paaugstināta zarnu sieniņu caurlaidība korelē ar depresijas simptomiem. Vēl viena hipotēze ir tāda, ka probiotikas palielina triptofāna līmeni - aminoskābi, kas ir iesaistīta serotonīna ražošanā, kas savukārt veicina mūsu izturību pret garastāvokļa svārstībām.
Zinātnieki uzsver, ka pašlaik probiotiku ietekme uz cilvēku emocionālo labklājību vēl ir maz pētīta, lai izdarītu tālejošus secinājumus, tomēr provizoriskie rezultāti liek domāt, ka probiotiķi var būt noderīgi ne tikai gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai, bet arī depresijas novēršanai.
* L. Steenbergen et al. «A randomized controlled trial to test the effect of multispecies probiotics on cognitive reactivity to sad mood», Brain, Behavior, and Immunity
