17. februārī sākas gavēnis. Kam gavēt nevajadzētu, ko ēst, no kā atteikties

Ieteikumos par veselīgu un noderīgu gavēņa laiku  sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kāpēc gavēt un kā tam sagatavoties?
Uztura speciāliste uzsver – pirms sākt gavēt, vispirms sev ir godīgi jāatbild uz jautājumiem: ko man nozīmē gavēnis? Vai es to saprotu un pieņemu, jo esmu kristietis? Vai man apkārt teju visi gavē un es negribu būt atšķirīgs, tāpēc vismaz pieklājības pēc šogad atteikšos no bulciņām un gaļas? Vai gavēnis man ir nepieciešams tāpēc, ka esmu noguris no ikdienas, man traucē kādi mani ieradumi (piemēram, vīna glāze katru vakaru, saldumi, neveselīgs ēdiens, ilgstošs interneta patēriņš u. tml.)? Tad, kad esi nolēmis, ka ir kaut kas, ko vēlies gavēņa laikā mainīt, un esi to skaidri noformulējis (kristiešiem šajā ziņā ir vienkāršāk), pieraksti un atceries – "Es to gribu pats un daru pats priekš sevis". Ja gavēnis ir atteikšanās no kaut kā vai jaunu ieradumu ieviešana – noformulē to sev skaidri un dari!

Pirms sākt gavēt, vispirms sev ir godīgi jāatbild uz jautājumiem: ko man nozīmē gavēnis

Latviešiem  jau izsenis gadalaiki ir noteikuši ēšanas ritmu – Ziemas saulgriežos kārtīgi ēdām un tālāk ēdienkarti noteica apstākļi. Šis sanāca tukšais laiks dabā – ir sagatavotie krājumi, bet nekas vēl neaug... Savukārt mūsdienās situācija ir citādākā – viss ir pieejams. Tādēļ uztura speciāliste uzskata, ka mūsdienu cilvēkam gavēnis ir nepieciešams vēl vairāk nekā līdz šim. Mēs esam tehnoloģiju varā, nesaprotam sevi, savas attiecības, esam stresoru ietekmē, esam citiem, bet ne sev, esam raduši visu savu dzīvi dalīt ar citiem. Gavēnis var palīdzēt mums vismaz nedaudz sakārtot sevi, pamainīt kaut ko mūsu steidzīgajā ikdienā.
 

No kā atteikties?
Visbiežāk gavēņa laikā cilvēki atsakās no kaut kā, kas pašiem visvairāk traucē. No pārtikas produktiem visbiežāk tā ir gaļa, zivis, saldumi, cukurs, alkohols, ātrās uzkodas. Taču kādam tā var būt arī atteikšanās no smēķēšanas, pārāk ilga ekrānlaika un citiem neveselīgiem ieradumiem.

Būtiski, ka gavēnis ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu savus ieradumus mainīt, un varam to izmantot savā labā. Ja jūti, ka vēlies mainīt ēšanas paradumus, būt veselīgāks – vienojies pats ar sevi, pieraksti idejas, plānus un ķeries pie to īstenošanas. Turklāt rakstīt būtu ieteicams katru dienu – vismaz nelielu atskaiti par to, kā dienā ir gājis, kas izdevās, kādas bija sajūtas un varbūt – kur sanāca "norauties", nespējot atturēties no kāda aizliegtā našķa vai nesavaldot negatīvas emocijas. Reizēm var sanākt pierakstīt "Es vienkārši šodien netiku galā ar sevi... to atzīstu un nešaustu sevi par to. Rīt ir jauna diena, un tā būs labāka!" – no tā nav jābaidās un jākautrējas.

Kam gavēt nav ieteicams?
Vispirms gavēt nav ieteicams un nav jēgas tiem, kuri nesaprot gavēņa jēgu un ievēro gavēni  tikai tāpēc, ka tā dara citi. Tāpat noteikti nevajadzētu gavēt bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un senioriem. Turklāt, ja plāno nopietnas izmaiņas ierastajā ikdienas ēdienkartē, vispirms par to ir jāinformē savs ģimenes ārsts. Taču kopumā, ja gavēņa laikā atteiksies no bulciņām, saldumiem un sliktas kvalitātes ēdiena, tas veselībai būs tikai ieguvums.
 

Ja ēdienkarte tiek plānota, ievērojot veselīga uztura pamatprincipus, tad arī, atsakoties no kāda ēdiena, nekas slikts nevar notikt. 

Vai nemocīs bezspēks?
Dzirdot vārdu "gavēnis", reizēm iedomājamies badu, nemieru, bezspēku. Kā piedalīties gavēnī, nekaitējot savai veselībai un nejūtoties slikti? Uztura speciāliste skaidro – ja ēdienkarte tiek plānota, ievērojot veselīga uztura pamatprincipus, tad arī, atsakoties no kāda ēdiena, nekas slikts nevar notikt. Taču, ja pēkšņi sāksim izslēgt daudzus svarīgas uzturvielas saturošus produktus – olbaltumvielas, saliktos ogļhidrātus, labos taukus, saknes –, tad gan jutīsimies badā, nīgri, būs aizcietējumi, sāpēs galva un var parādīties daudzas citas problēmas. Tāpēc gavēšana ir jāveic prātīgi, nekaitējot savam organismam.

Gavēņa ieguvumi
40 dienas ir pietiekams laiks, lai kaut ko uzsāktu un pie tā sāktu pierast. Kaut vai, piemēram, katru vakaru sociālo tīklu vietā lasīt grāmatas. Var sākt iet uz sporta zāli, nūjot, varbūt iemācīties dziedāt vai vienkārši apņemties ik vakaru vai rītu būt pāris minūtes ar sevi, savām domām. Var iemācīties nepirkt neveselīgu pārtiku, neļauties mirkļa kārdinājumam, jo "šoreiz jau var…". Jāatceras, ka gavēnis ir vienošanās pašam ar sevi. Tas ir laiks, kad mēs varam vismaz mēģināt mainīt tās lietas, kas mums ikdienā traucē. Protams, jāsaprot, kas būs pēc gavēņa – 40 dienas neēdīsi saldumus un gaidīsi brīdi, kad varēs atkal tos pieēsties? Šādā gadījumā – kāda tam ir jēga? Taču, ja esi ieguvis pieredzi, izdarījis secinājumus – tas ir liels ieguvums! Iespējams, kāds vienkārši jutīsies labāk, būs kvalitatīvāks miegs, veselīgāka sejas āda, un tas jau ir labs rezultāts. Tāpat ļoti vērtīgi ir pēc gavēņa pārskatīt savas piezīmes un izdarīt secinājumus.
 

Ieteikumi gardai, sabalansētai ēdienreizei gavēņa laikā
Lai arī gavēņa laikā varētu izbaudīt ēdienu, izmanto garšvielas un mācies gatavot! Tā ir vesela garšu un iespēju pasaule! Pat visvienkāršākais gavēņa ēdiens, piemēram, miežu putra, var būt interesants – ar sēnēm, riekstiem, žāvētiem augļiem un citām variācijām. Ēdienam nav jābūt nedz dārgam, nedz nevainojami precīzi pagatavotam. Izmanto savu fantāziju un meklē iedvesmas receptēs, kā veselīgi un gardi pagatavot, piemēram, graudus un saknes! Varbūt kādam tieši šis ir laiks atklāt cepeškrāsnī ceptas bietes, selerijas, kāļus, rāceņus, sarīvēt rutku vai izmēģināt vēl kādu zināmu, bet sen neizmantotu recepti?

Noderēs arī ēšanas plāna sastādīšana. Piemēram, kurās dienās no rīta būs putra, kāda un ar ko? Kad ēdīsi piena produktus un kad graudus, zivis? Ja ēd gaļu – cik reižu nedēļā un kā to pagatavosi? Sākumā var šķist grūti tovisu saplānot, bet, kad ir izveidojusies sistēma, ir viegli. Palīdzēs arī iepirkšanās bez iepakojuma veikaliņos – tur var nosvērt tieši tik, cik spēj apēst un cik nepieciešam. Šis ir laiks, kad mums ir jābūt atbildīgiem par pārtiku – ir jāapēd nopirktais, pārtiku nav jāmet ārā! Un tā pamatā ir plānošana!
 

Ko darīt pēc gavēņa?
Iespējams, ka, ja gavēņa laikā būsi atteicies no saldumiem ikdienā, tos vairs īsti negribēsi. Varbūt sapratīsi, ka ēdieni, no kuriem atteicies kā no traucējošiem, tev nemaz nav ikdienā vajadzīgi. Ja tomēr tos atsāc lietot – piemēram, ja gavēņa laikā neēdi gaļu, tad pēc tam, atsākot to ēst, nesāc ar lieliem daudzumiem un ļoti treknu gaļu. Atsāc ar mazām porcijām – tas attiecas uz visu, ne tikai gaļu.

Farmaceita padoms
Farmaceite skaidro – gavēnis ir attīrīšanās laiks gan garīgā, gan fiziskā nozīmē. Ja esi nolēmis šo laiku izmantot, lai sakārtotu savu ēdienkarti un attīrītu organismu, talkā var nākt dabīgie uztura bagātinātaji un zāļu tējas organisma attīrīšanai, kas prasa disciplinētību un regularitāti, bet uzrāda ļoti labus rezultātus. Dabīgie uztura bagātinātāji uzlabo kuņģa un zarnu trakta darbību, tādejādi ne tikai attīra organismu, bet veicina vispārējo veselību.

Svarīgi ir attīrīties arī garīgi, sasniegt savu sen aizmirstu sapni, atgriezties pie hobijiem, kas sagādāja prieku, būt kopā ar ģimeni, ne tikai sēžot pie TV ekrāna, bet arī aktīvi sportojot vai pastaigājoties pa tuvāko parku. Mūsdienās aktuāli un vērtīgi šajā laikā ir apdomāt un ierobežot viedierīču lietošanu. Varbūt tas ir laiks, kad censties tās lietot mazāk, bet vairāk uzturēties svaigā gaisā, baudot dabas mošanos pēc ziemas un pavasara ierašanos…