Viss par C vitamīnu: cik daudz uzņemt; kas notiek, ja pārdozē; kuros produktos tā ir visvairāk
C vitamīnam dažādos avotos tiek piedēvētas teju vai brīnumspējas cīņā ar vīrusiem un dažādām saslimšanām, tāpēc uzturzinātnes speciāliste Dzintra Kokta apkopojusi galvenos faktus par C vitamīnu un padomus, kā šo būtisko vielu veiksmīgāk uzņemt ar savu ikdienas uzturu, lai imunitātes stiprināšanu var apvienot ar garšīgu ēdienu un nevajadzētu lietot farmācijas preparātus.
C vitamīns ir ļoti būtisks un tam tiešām ir nozīmīga loma mūsu
imunitātes veidošanā, taču der atcerēties, ka bioķīmiskie procesi
cilvēka ķermenī ir sarežģīti un savstarpēji ļoti saistīti, turklāt
C vitamīns jutīgi reaģē uz dažādiem kārdinājumiem, ir ūdenī
šķīstošais vitamīns, kas pats organismā neuzkrājas un neveidojas,
tāpēc ir regulāri jāuzņem papildus, un tas jādara
gudri.
Veselam pieaugušam cilvēkam dienā nepieciešams 100mg C vitamīna, taču ja jūtama slimības tuvošanās, šo devu var palielināt pat līdz 1000 mg - “trieciendevu” svarīgi uzņemt vairākas dienas pēc kārtas. Akūtu saslimšanu gadījumos C vitamīns darbojas kā antioksidants, palielina organisma enerģijas līmeni un piedalās virsnieru hormona sintēzē, kas savukārt organismā strādā kā dabīgs pretiekaisuma un pretalerģiju līdzeklis.
Lai C vitamīns veiksmīgi uzsūktos, tam nepieciešams
cinks, tāpēc C vitamīnu saturošus produktus vislabāk
lietot kopā ar citiem ēdieniem. Arī C vitamīna preparātus, ja tādus
izlemjat lietot, labāk uzņemt maltītes laikā. Tas nodrošinās gan
labāku vitamīna uzsūkšanos, gan mazāk kairinās kuņģi.
C vitamīns strauji reaģē uz apkārtējās vides
izmaiņām – tas noārdās, produktus karsējot virs 80°C,
nestabils kļūst arī gaismas un skābekļa ietekmē, tāpēc der
atcerēties - lai arī dažādi augļi satur salīdzinoši daudz C
vitamīna, iepriekšējā rudenī vārītajos ievārījumos vitamīna būs
pavisam maz! C vitamīnu noārda arī nikotīns – ja smēķējat, jāēd
vairāk šo vitamīnu saturošu produktu.
C vitamīnu vislabāk uzņemt ar uzturu – ēdiet daudz
dažādu dārzeņu, augļus un vasarā sasaldētās ogas. Ja ogas un augļus
blendējat smūtijos, tos svarīgi izlietot uzreiz, jo blendēšanas
laikā tiek saplēstas produktu šūnas un atbrīvojas dažādi fermenti,
piemēram, askorbināze, kas strauji noārda gan C vitamīnu, gan citus
bioaktīvus savienojumus.
Ja C vitamīnu ar uzturu uzņemsiet pārāk daudz, organisms
paturēs tikai sev nepieciešamo, pārējo izvadot ar urīnu,
taču, lietojot ķīmiskos preparātus, gan ir iespējams šo vitamīnu
pārdozēt. Tas var ietekmēt nieru darbību, bojāt aizkuņģa dziedzeri,
ietekmēt insulīna izdalīšanos un radīt kairinājumu kuņģim un
nevajadzīgu slodzi aknām.
C vitamīns ir būtisks ne vien mūsu imunitātei, bet
arī dažādiem citiem procesiem – tas stiprina asinsvadus,
mazina nogurumu, veicina brūču sadzīšanu un asins recēšanu,
nodrošina organisma atjaunošanās jeb reģenerācijas procesus,
piedalās saistaudu un kalogēna veidošanā.
Daudz C vitamīna satur mežrozīšu augļi, smiltsērkšķi, upenes,
mellenes, paprika, pētersīļi, dilles, skābenes, puravi, kivi,
skābēti kāposti, kāļi, kolrābji, citrusaugļi, āboli, rabarberi,
papaija, pīlādži. Labs vitamīnu un minerālvielu avots ir arī dažādi
bišu produkti (ziedputekšņi, bišu maize).