Olas mūsu ēdienkartē. Uztura padomi

Olas mūsu uzturā
Teju vai neviens ēdiens nav iedomājams bez olu klātbūtnes – konditorejā,  gastronomijā… Mēs tās kuļam mērcēs, krēmos, kulteņos vai ēdam vienkārši uzceptas vēršacī, vārītas, olas mēs krāsojam Lieldienās, un ar olām tiek veikti dažādi rituāli jau gadsimtiem ilgi – galvenokārt, lai godinātu pavasara atnākšanu. Praktiski visu tautu ēdienkartēs mēs atradīsim olas. 

Latvijā pārtikā vispopulārākās ir vistu un paipalu olas, taču pasaulē ir sastopamas visdažādākās olu gastronomiskās tradīcijas. Svarīgi, ka neatkarīgi no veida olas mūsu ēdienkarti papildina ar kvalitatīvām olbaltumvielām.

Olu uzturvērtība
Vidēji vienas olas svars bez čaumalas ir 40 g, un tās ir vidēji 64 kalorijas. Olas nesatur ogļhidrātus, vienā olā ir ap 5-6 gramiem olbaltumvielu, bet tauki – pārsvarā nepiesātinātās taukskābes, Omega-3 un Omega-6. Olas satur selēnu, cinku, retinolu, tokoferolu. Olas dzeltenums ir vērtīgs – tas satur A, D, B grupas vitamīnus, fosforu, kāliju, kalciju, dzelzi, cinku, β karotinoīdus. Olas satur arī lecitīnu un holīnu, kas ir nepieciešams labai smadzeņu darbībai, labvēlīgi ietekmē  sirds un asinsvadu sistēmu un neļauj paaugstināties holesterīna līmenim.

Jāņem vērā, ka olas uzturvērtība būs atkarīga no vistas audzēšanas – vai tā ir augusi brīvā vidē vai lielfermā. Brīvā vidē audzētu vistu olās būs nedaudz vairāk Omega-3, karotinoīdu, galvenokārt luteīna un zeaksantīna, kas labvēlīgi ietekmē acu veselību.

Cik daudz olu ēst?
Tiek pieņemts, ka viena ola dienā veselībai draudus neradīs un holesterīna līmeni nepaaugstinās. Taču, ja ir kādas veselības problēmas, vienmēr ir jākonsultējas ar ārstu, cik daudz un kā pagatavotas olas drīkst ēst. Nevajadzētu gan vienā dienā apēst visas septiņas olas. Jāatceras, ka olbaltumvielas satur arī gaļa, zivis, pākšaugi un graudu valsts produkti.

Drošība
Nekvalitatīvas, nepareizi uzglabātas un pagatavotas olas var radīt risku saslimt ar salmonelozi! Iegādājoties olas, vienmēr pārliecinieties par to svaigumu (derīguma termiņš norādīts uz iepakojuma, kur būs informācija arī  par putnu turēšanas metodi).

Pirms ievietošanas ledusskapī olas noteikti ir jānomazgā un jāglabā tām paredzētā nodalījumā. Ja olai ir ieplīsusi čaumala – olu izmet! Drošības apsvērumu dēļ neiesaka uzturā lietot jēlas olas. Tās arī organismā slikti sagremojas.

Pagatavojot olas, jāatceras, ka salmonellas iet bojā 70 ° C pēc 5-10 minūtēm. Cieti vārīta ola ir droša uzturā, savukārt mīksti vārītā olā, ja to vāra četras minūtes, salmonellas var vēl saglabāties!

Grūtniecības laikā ir jālieto termiski apstrādāti produkti un tas nozīmē, ka topošām māmiņām olas uzturā jālieto kārtīgi izceptas vai cieti vārītas!

Olas pēc svētkiem
Ja lieto olas pēc Lieldienām, tad krāsotās olas ir jāuzglabā ledusskapī. Tās var izmantot visdažādākajās receptēs, piemēram, salātos, zupās un uzkodās:

• zaļumu salātos kopā ar jaunajām nātru lapiņām, gārsu, skābenēm, spinātiem, gurķiem un sarkano sīpolu ripiņām;
• sviestmaižu krēmā ar tunci, kapātam olām un garšvielām;
• nātru zupā vai skābeņu zupā ar olām;
• pildītu olu pagatavošanai – dzeltenumu sajaucot ar sinepēm, majonēzi, krējumu vai grieķu jogurtu;
• maizītēs ar ķilavām un olu.