Viss, kas jāzina par mazuļa piebarojumu, lai tas būtu atbalsts imunitātei

Nereti varam domāt, ka ir noteikti produkti un superēdieni, kas nodrošina mums īpaši stipru imunitāti, tāpēc vēlamies šādus īpaši vēlamus ēdienus ieviest arī bērna ēdienkartē. Tomēr kā norāda D. Kārkliņa, imunitātes stiprināšanas pamatā ir sabalansēts un dažāds uzturs. Tas palīdz nostiprināt arī to, ka mums veidojas pareizi ieradumi un ēšanas rituāli. Tāpat ir jāatceras, ka mazais bērns nav lielais un ir ļoti svarīgi, kas ir bērna porcijā, jo mazulim ir jāsaņem noteikti mikroelementi, šķiedrvielas, vitamīni.

Kas ir imunitāte

Imunitāte ir organisma spēja cīnīties pret apkārtējās vides dažādiem patogēniem un faktoriem. Ir plaši zināms, bet nereti aizmirsts fakts, ka tieši zarnu traks ir viens no galvenajiem imunitāti veidojošajiem orgāniem. Ja cilvēkam ir veselīgs zarnu trakts, viņam būs arī pareizi veidota imūnā sistēma. Ar zarnu trakta pareizo mikrofloru un citiem procesiem, kas tur notiek, mēs stiprinām savu imunitāti, iemācām organismu cīnīties ar patogēniem, vīrusiem un baktērijām. Nereti ir priekšstats, ka imunitāti uzlabos noteikti produkti, tomēr jāatceras, ka tieši ar pareizu zarnu trakta mikrofloru mēs iedodam sava bērna organismam stūrakmeņus, uz kā būvēt spēcīgu imūno sistēmu.

Tāpēc arī mazuļa ēdināšana un piebarošana ir tik svarīga – tā nav tikai nepieciešama, lai nodrošinātu bērnu ar enerģiju un veicinātu viņa augšanu un attīstību. Uzturam ir liela loma imunitātes veidošanā. Piebarojot mazuli, mēs viņam sākam dot šķiedrvielas un ar tām sākam palīdzēt veidot zarnu mikrofloru tādu, kāda tā būs mazulim augot. Ar piebarošanu sāk darboties fermenti un pakāpeniski notiek visi procesi, lai mazais organisms mācītos uzsūkt vajadzīgās vielas.

Zarnu traks ir viens no galvenajiem imunitāti veidojošajiem orgāniem. Ja cilvēkam ir veselīgs zarnu trakts, viņam būs arī pareizi veidota imūnā sistēma.

Rekomendācijas jāņem vēra, bet jāieklausās savā bērnā

Pediatre visiem vecākiem gribētu atgādināt, ka ir jāatceras, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir globāla organizācija, kas izstrādā vadlīnijas visām pasaules valstīm, tostarp Āfrikas valstīm, Ķīnai, Indijai, kur dzīves apstākļi mēdz atšķirties no tā, kā dzīvojam Eiropā. Lielās rekomendācijas attiecas uz visu pasauli. Tāpat D. Kārkliņa atgādina, ka katrs mazulis un situācija ir jāvērtē individuāli.

“To, kad bērns ir gatavs piebarojumam, mazulis pateiks saviem vecākiem priekšā pats – tas viss ir jāskatās komplektā! Vecākiem ir jāvēro savs bērns, lai noteiktu, kad bērns ir gatavs piebarojumam. Iespējams, ka bērns prasīs biežāk ēst, biežāk modīsies, izrādīs interesi par ēdienu, vēros, kā ēd vecāki, čāpstinās ar lūpām. Ir jāņem vēra, kā bērns attīstās, kā kakā, čurā,” stāsta speciāliste, norādot, ka dažādiem bērniem atšķirsies vecums, kad piedāvāt pirmo piebarojumu. 

PVO norādes piebarošanā ir:

• ja bērns attīstās labi, viņam ir laba svara dinamika, un bērns ir omulīgs un apmierināts, līdz 6 mēnešiem bērnu drīkst barot tikai ar mātes pienu;
• laiks 4-6 mēnešu vecumam ir tas, kad var uzsākt piebarojumu.

Ar ko sākt piebarošanu

Laikam ejot, mainās arī tendences un rekomendācijas, ar ko sākt mazuļa piebarošanu. Pediatre atkal iesaka skatīties individuāli un arī piebarojumu piemērot bērna vajadzībām. Šeit par rādītāju var ņemt bērna vēdera izeju – cik bieži bērniņš kakā un kāda ir vēdera izejas konsistence. D. Kārkliņa bērniņiem, kuriem nav problēmu ar vēdera izeju, piebarojumu ieteiktu uzsākt ar dārzeņiem: 

“Ja nav problēmas ar vēdera izeju, sāktu ar dārzeņiem – ķirbis, kabacis, puķkāposts. Ņemt vienu produktu un pakāpeniski palielināt tā daudzumu. Ja viss ir labi, pēc vairākām dienām var pievienot citu dārzeni, tādējādi palielinot produktu daudzumu. Kad mazulis ir pieradis pie dārzeņiem, var sākt ieviest graudaugus, pievienojot tos nelielā devā jau ierastajam biezenim.”

Tiem bērniem, kam ir problēmas ar šķidru vēdera izeju, pediatre ieteiktu piebarojumu sākt ar graudaugiem, kurus noteikti var šķaidīt ar mammas pienu, lai veidotu piemērotu konsistenci. 

Arī šajā gadījumā pakāpeniski ievieš dažādus produktus. Tāpat jāatceras, ka uzsākot piebarojumu, bērns ir jāvēro, un ja ir kādas problēmas ar kādu noteiktu produktu, tā daudzumu samazina, lai organismam nebūtu jātērē spēki, mēģinot pārstrādāt olbaltumu, ko tas nemāk.

Piebarojums – brokastīs, pusdienās vai launagā?

Jaunās lietas bērnam jāpiedāvā tad, kad mazulis ir priecīgs un atvērts jaunumiem. Ja bērns būs gražīgs un nebūs omā, diez vai viņš gribēs piedāvāto ēdienu, jo bērnam primārais būt apmierināt savas vajadzības. Iesākumā vecākiem vajadzētu pielāgoties un skatīties, kad ir vislabākais laiks piedāvāt mazajam jauno ēdienu. Katram bērnam ir savs ritms un jauno ēdienreizi vajadzētu iekļaut tad, kad bērns būs vispretimnākošākais. Tas nozīmē, ka arī brokastīs, ja tas ir vispiemērotākais laiks, var piedāvāt dārzeni. Ar laiku bērns koriģēs piebarošanas ritmu un laiku.

Sākumā apjoms, ko piedāvā bērnam, ir dažas tējkarotes vai tikai viena tējkarote un normāli, ka bērns čāpstina un ar mēli izviļā ēdienu un šķiet, ka mazais neko neapēd. 

No tā nevarētu spriest, ka viņam tas negaršo. Tā ir pavisam jauna pieredze bērnam un saprotams, ka mazulis uzreiz nemācēs norīt lielus daudzumus jaunās pārtikas. Tāpat jāatceras, ka ar laiku ēdiena konsistence mainīsies – ja sākumā tie būs šķidrāki biezeņi, tad ap gada vecumu tas var būt ēdiens, kas saspaidīts ar dakšiņu. Mazulim ar laiku ir jāmācās arī košļāt un jātrenē žoklis, tāpēc ar laiku jāpiedāvā arī ēdiens ar maziem gabaliņiem, lai palīdzētu mazajam attīstīties.

Nenodalīt bērnu un pieaugušo maltītes

D. Kārkliņa visiem jaunajiem vecākiem atgādina, ka ar ēšanu un piebarošanu mēs sākam mazulim mācīt arī  ēšanas kultūru. “Bieži viena problēma ir, ka mēs steigā uztaisām ēdienu un mēģinām bērnu pabarot kaut kur pa ceļam – braucot ratiņos vai mašīnā, Taču ir  jāsaprot, ka ēšana ir vesels rituāls. Mūsdienās tā ir problēma – steiga un skriešana, kas veicina ēšanu starplaikos, neapzinātu maltīšu ieturēšanu. 

Mums vajadzētu mazulītim ierādīt, kas ir mierīga ēšana un mācīt dažādās garšas un tekstūras mierīgā atmosfērā, nevis kaut kur starp citu. Bērnam ir jāredz, kā ēd vecāki, lai nav galīgi nodalītas un atsevišķas bērnu un pieaugušo ēdienreizes. Ēšana ir sanākšana kopā, kad ģimene apsēžas un mierīgi paēd. Noteikti vajag mazuli iesaistīt mūsu ikdiena ēšanas rituālā. Tas mazulim parādīs, ka tas ir normāls process un cilvēki to dara. Ēdienreizei vajadzētu būt ģimenes dienas ritma sastāvdaļai,” skaidro speciāliste.

Lasi arī: Vai, mazulim ēdot, viņam var rādīt multenes?

Vajadzīgais olbaltumvielu šķelšanas treniņš

Runājot par imunitāti, līdz viena gada vecumam bērnam ir svarīgi saņemt tieši daudzveidīgu uzturs, kas satur dažādas olbaltumvielas. “Bērna organismam ir jāmācās šķelt šie dažādie olbaltumi. Ja mēs baidāmies no visa, ko esam dzirdējuši, kas ir slikts – piens, olas, kvieši – un bez pamata nedodam mazulim šos olbaltumus, nav iesējams, ka mazulis iemācīsies tos pārstrādāt pats no sevis – tikai ar dažādu uzturu bērns to mācās. Bērns ir jāiemāca apieties ar šiem olbaltumiem vai produktiem, ko mēs lietojam,” stāsta D. Kārkliņa, uzsverot – ja bērnam ir veselības problēmas vai alerģija, tad šie produkti ir jāierobežo un jādodas konsultēties pie speciālista.

Bērnam ir jāredz, kā ēd vecāki, lai nav galīgi nodalītas un atsevišķas bērnu un pieaugušo ēdienreizes

Tāpat pediatre stāsta, ka arī ar gaļu bērni ir jāiepazīstina laicīgi un norāda, ka atkal tas nebūs viens konkrēts vecums, kad piedāvāt bērniem gaļu. Vecākiem atkal ir jāvēro savs bērns. Viena no pazīmēm, ka bērna organisms varētu būt gatavs uzņemt gaļu, ir kad bērnam ir vairāki zobi nekā viens – kad bērnam ir jau vairāki zobi, tā ir pazīme, ka bērna organisms varētu tikt galā ar gaļu. 

Tomēr atkal tas ir jāskatās kontekstā ar vispārējo mazuļa attīstību, jo mēdz gadīties, ka jau 4-5 mēnešu vecum mazulim ir vairāki zobi. Un otrādi – ja bērnam zobi nenāk ilgi un vēl tikai 11 mēnešos, piemēram, ir tikai viens zobs, tas atkal ir jāskatās individuāli. Pediatre norāda – ja bērns trīs četrus mēnešus jau ēd piebarojumu, bet zobiņu vēl nav, iespējams, ka mazulis varētu tikt galā ar gaļu: “No sākuma ir jāiemācās ēst dārzeņi, biezputras, bet ar gaļas ieviešanu ēdienkartē noteikti nevajadzētu bez pamata kavēties.”

Nebaidīties eksperimentēt

Pediatre norāda, ka mūsdienās vecāki ir ļoti zinoši, taču reizēm šīs zināšanas traucē un iedveš vecākiem nepamatotas bailes no dažādām alerģiskām reakcijām. Mazulim daudzveidīgs uzturs ir ļoti nepieciešams un pirmajā gadā ļoti vajadzīgs un dažādība imunitātei tieši tas nāks par labu. “Visas vadlīnijas un rekomendācijas ir vairāk kā ceļa zīmes, lai palīdzētu vecākiem veidot sabalansētu un daudzveidīgu mazuļa uzturu. Vecākiem ir jāgrib eksperimentēt un no tā nevajag baidīties,” norāda speciāliste un atzīst, ka var arī bēriem piedāvāt ēdienu no sava šķīvja, ja tas ir mazulim atbilstošs un nav ass, trekns vai kā citādi nepiemērots. Tāpat var mazulim ēdienu dot rokās un ļaut to izpētīt, tomēr viņa atgādina, lai ieviestu bērna vadītu ēšanu, vecākiem noteikti tam būs jāvelta diezgan daudz laika, taču to var darīt.

Pazīmes, ka zīdainim pietrūkst piena

Viens no biežākajiem vecāku uztraukumiem ir par to, vai mazulis saņem pietiekamu piena daudzumu. Pediatre atkal uzsver, ka katrs gadījums ir jāskata individuāli: “Ja bērns neņemas svarā, ja neguļ, ja ēd ik pa pusstundai, ja mamma ir nepārtraukti pievienota mazulim, tad tā varētu būt pazīme, ka varbūt bērnam kaut kas pietrūkst. Taču ir jāatveras, ka pirmais mēnesis ir adaptācijas mēnesis, varbūt bērniņam ir jāpierod pie ārējās vides. Reizēm tas nekas, ja vajadzīgos gramus mazulis nepieņemas. 

Tāpat ir jāskatās, kā bērniņš čurā un kāda ir vēdera izeja. Taču ja bērns daudz raud, ir neapmierināts, ja viņu nav iespējams nomierināt – tas varētu būt viens no iemesliem, ka bērns ir badā. Noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu, neirologu,” stāsta D. Kārkliņa. Lielas raudāšanas var būt saistītas ar nepietiekamu ēšanu un, iespējams, ka uz kādu laiku ir jāpalīdz bērniņam un jāiedod ēdiens papildus, lai arī mamma nomierinātos un krūts barošana var turpināties. D. Kārkliņa uzsver mammas motivāciju veiksmīga zīdīšanas turpināšanā – ja mammai būs vēlēšanās, pie krūts barošanas varēs atgriezies un krīzi varēs pārvarēt, uzskata speciāliste.