Pāragra novecošana un 7 saslimšanas, ko veicina pārmērīga cukura lietošana
Vai dzīve var būt salda arī bez papildu cukura uzņemšanas? Pacienti ikdienā uzdod farmaceitiem dažādus jautājumus arī par cukura kaitīgo ietekmi uz veselību.
„Mēness aptiekas” farmaceits Grigorijs Golubs atbildes meklē kopā ar Veselības centru apvienības uztura speciālisti Anitu Baumani.
Kas ir cukurs?
Dažādi cukuri dabiski ir atrodami pārtikas produktos, piemēram,
augļu un ogu cukurs (glikoze, fruktoze), laktoze jeb piena cukurs.
Pārtikas produktu marķējumā sadaļā “ogļhidrāti – tostarp cukuri”
parasti tiek norādīts kopējais cukuru daudzums, gan tas, kas
pārtikas produktā ir dabiski veidojies, gan arī pievienotais
cukurs. Tomēr, ja cukurs pārtikas produkta marķējumā sadaļā
“sastāvdaļas” minēts kā pirmais starp pārējām sastāvdaļām, vai ja
minēti vairāki cukura veidi, piemēram, brūnais cukurs, niedru
cukurs, glikozes – fruktozes sīrups, glikozes sīrups, fruktoze, tad
šāds izstrādājums ir uzskatāms par produktu ar augstu cukura saturu
(Veselības ministrija, 2020).
Vai un cik daudz cukuru lietosim?
Pasaules Veselības organizācija 2015. gada martā nāca ar
paziņojumu par cukura lomu liekā svara un aptaukošanās veicināšanā.
PVO rekomendē pieaugušajiem un bērniem ikdienā samazināt ēdieniem
un dzērieniem pievienoto cukura daudzumu, tai skaitā medu, sīrupus,
augļu sulu un sulu koncentrātus. Ar cukuru vajadzētu uzņemt ne
vairāk kā 10% no kopējās dienas enerģijas, savukārt veselības
veicināšanai ir ieteicams samazināt cukuru daudzumu uzturā līdz 5%
no kopējās dienā uzņemtās enerģijas.
Amerikas Sirds asociācija iesaka ne vairāk kā 6 tējkarotes (25
gramus) pievienotā cukura dienā sievietēm un 9 tējkarotes (36
gramus) vīriešiem. Lielākā daļa Amerikas iedzīvotāju pievienoto
cukuru uzņem daudz vairāk, t.i., 22 tējkarotes dienā (88 grami).
Šādu daudzumu ir viegli uzņemt, jo tikai vienā saldinātā dzēriena
bundžā ir 10 tējkarotes cukura. To, ka saldumi un limonādes satur
daudz cukura, zina gandrīz visi. Arī citos produktos tas nemaz
netiek īpaši slēpts, atliek vien lasīt produkta marķējuma
uzturvērtības sadaļu. Daža laba maize var izrādīties liekā svara
veicinātāja, jo 100 grami maizes var saturēt 8 gramus cukura.
Cukurs, kā garšas pastiprinātājs var būt pievienots, piemēram, aknu
desai, kā arī 100 grami marinēto gurķīšu satur aptuveni 5 gramus
cukura, beigu beigās sāļā maizīte patiesībā ir salda. Kas būtu
domājis, ka 400 gramus smagajā picā ir veseli 14 grami cukura,
turklāt neierēķinot tādus ogļhidrātus kā ciete! Salami pica satur
aptuveni 900 kalorijas un komplektā ar saldināto dzērienu to var
uzskatīt par uzbrukumu veselībai un ķermeņa svaram.
Vai cukurs ir drauds cilvēka
veselībai?
Atbilde ir vienkārša: „Nē, tikai tad, ja mēs to lietojam par daudz
– tas liekais daudzums – var ietekmēt veselību!”
Sirds un asinsvadu slimības
Piecpadsmit gadus ilgā pētījumā tika apskatīta pievienotā cukura
ietekme uz sirds slimībām. Respondentiem (neatkarīgi no cilvēka
vecuma, dzimuma, fiziskās aktivitātes līmeņa un ķermeņa masas
indeksa), kuri uzņēma cukuru par 25% vai vairāk no ikdienas
kalorijām, ir divas reizes biežāks risks nomirt no sirds slimībām
nekā tiem, kuru uzturā bija pievienots mazāk nekā 10% cukura – tā
liecina Hārvardas Medicīnas universitātes publicēts pētījums. Liels
cukura patēriņš ikdienā liek izmainīt lipīda profilu – paaugstinās
tā sauktais "sliktais" (ZBL) holesterīna līmenis, kas veicina
aterosklerozes veidošanos.
2. tipa cukura diabēts
Īpaši saldie dzērieni tiek saistīti ar 2. tipa cukura diabēta
saslimšanas riska paaugstināšanos. Latvijā 2. tipa cukura diabēts
varētu būt katram desmitajam pieaugušajam, bet diagnosticēts tas ir
tikai trešdaļai cilvēku, kas patiesi slimo ar diabētu. Agrāk 2.
tipa cukura diabētu sauca par senioru cukurslimību, bet tagad tas
diemžēl skar arī bērnus un pieaugušos.
Hipertensija jeb augsts asinsspiediens
Parasti sāls tiek vainots par augsta asinsspiediena riska
paaugstināšanu. ASV Nefrologu asociācijas (American Society of
Nephrology) publicētā pētījuma žurnālā Science Daily tika secināts,
ka 4528 pieaugušo, kam nekad nav bijis augsts asinsspiediens,
lietojot 74 gramus cukura katru dienu (ar piebildi, ka šādu cukura
daudzumu var saturēt, piemēram, neliels kūkas gabals), bija
vērojama asinsspiediena līmeņa paaugstināšanās par 28%, 36% un 87%,
attiecīgi – 135/85, 140/90 un 160/100 mmHg (uzskatot, ka normāls
asinsspiediena rādījums ir 120/80 mmHg).
Podagra
Iespējams, jau zināms, ka „sāpīgo artrītu” jeb podagru var iegūt,
ēdot, piemēram, pārāk daudz sarkanās gaļas, taču tas pats
attiecināms arī uz fruktozi, kas vielmaiņas procesā paaugstina
urīnskābes līmeni asinīs. Paaugstināts urīnskābes līmenis var
izraisīt arī nieru bojājumu un urīnskābes nierakmeņu
veidošanos.
Aknu slimība
Pārāk liels glikozes daudzums negatīvi ietekmē insulīnu un sekmē
cukura diabēta iespējamību, bet pārāk liels fruktozes daudzums var
kaitēt aknām. Par augļos esošo dabīgo fruktozi nevajadzētu
uztraukties. Augļi satur ne tikai vitamīnus, bet arī šķiedrvielas.
Tas ir svarīgi! Tādēļ nevajadzētu “dzert augļus”, jo izspiestās
augļu sulās šķiedrvielu nav. Savukārt sula, kā jau minējām, satur
patiešām daudz cukura.
Vairāk problēmu aknām rodas, ja tiek uzņemta fruktoze, kas kā
saldinātājs tiek pievienots dzērieniem, šokolādes batoniņiem,
brokastu pārslām, arī medus 50% un agaves sīrups satur 88%
fruktozi. Ja šādi produkti tiek uzņemti ļoti bieži un daudz, aknas
aptaukojas un ir risks iedzīvoties taukaino aknu slimībā jeb aknu
hepatozē. Ja laikus tiek pārskatīti un koriģēti neveselīgie uztura
paradumi, tad tas ir atgriezenisks stāvoklis.
Zobu veselība Zobu veselību būtiski ietekmē
ne tikai mutes dobuma higiēna, bet arī ēšanas paradumi. Zobu
bojāšanos galvenokārt izraisa cukuru saturoši produkti - šokolāde,
saldie dzērieni, žāvēti augļi. Mutes dobumā esošās baktērijas
patērē ēdienā esošos cukurus un rada skābi, kas ir viens no zobu
bojāšanās iemesliem. Uzkožot kaut ko saldu, ja pa rokai nav zobu
birste ar zobu pasta, būtu vēlams vismaz izskalot muti ar tīru
ūdeni vai izdzert glāzi piena, kas nedaudz neitralizēs skābo vidi
mutes dobumā.
Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms
(UDHS)
Valda uzskats, ka cukurs pasliktina vai izraisa UDHS. Tomēr
teorija, ka UDHS veicina pārmērīgs cukura patēriņš, vairākos
nozīmīgos pētījumos tiek noraidīta. Daži pētījumi liecina, ka nav
gandrīz nekādu šaubu, ka vislielākā loma ir iedzimtiem
faktoriem.
Priekšlaicīga novecošanās
Telomēri jeb DNS kopumi atrodas hromosomu galos un ar gadiem kļūst
īsāki, bet to garums būtiski saīsinās saldo dzērienu piekritējiem.
Cilvēki ar gariem telomēriem noveco lēnāk, tā liecina pētījumā, kas
publicēts ASV sabiedrības veselības žurnālā (American Journal of
Public Health), atklājās, ka cilvēkiem, kuri dienā izdzer 350 ml
saldinātos dzērienus telomēri ir īsāki, kas ietekmē šūnu audu
novecošanos par 4 gadiem.
Saldo aizstājēju svīta
Farmaceits Grigorijs Golubs sīkāk raksturo dažādus saldinātājus,
kuri tiek izmantoti cukura aizstāšanai . Vairāki produkti cukura
aizstāšanai ir nopērkami arī aptiekās.
Nātrija saharīns – viens no pirmajiem
sintētiskajiem saldinātājiem pasaulē. Neskatoties uz nosaukumu, nav
nekādā veidā saistīts ar cukuru, ir akmeņogļu darvas sintētiskais
atvasinājums. Cilvēki nespēj to metabolizēt, līdz ar to, tas ir
salds, bet nesatur kalorijas. Lielu satraukumu ir izraisījuši
paziņojumi par tā kancerogēno ietekmi, kas atklāta pētījumos ar
pelēm. Atšķirībā no cilvēkiem, peles spēj metabolizēt to
savienojumu. Pētījumu rezultāti nav translējušies uz cilvēkiem arī
epidemioloģiski. Nātrija saharīns tiek droši lietots pārtikas
saldināšanā jau kopš 1884. gada.
Aspartāms, acesulfās-K – ir aminoskābju
atvasinājumi ar ļoti saldu garšu. Tiek lēsts, ka tie ir vidēji 200
reizes saldāki par cukuru. Kaut arī cilvēks ir spējīgs metabolizēt
šīs vielas, to nepieciešamais daudzums ir tik niecīgs, ka tie tiek
uzskatīti par kalorijas nesaturošiem. Ir jāmin, ka šie saldinātāji
satur fenilalanīnu un var būt bīstami pacientiem ar iedzimto
ģenētisko slimību fenilketonūriju (nespēju metabolizēt
fenilalanīnu). Atskaitot šo nelielu pacientu grupu (vidēji 1 no
12000 cilvēkiem), šie ir veselībai nekaitīgi saldinātāji.
Stēvija – ir dabīgās izcelsmes saldinātājs, ko
iegūst no auga Stevia rebaudiana lapām. Tā ir aptuveni 200-300
reizes saldāka par cukuru. Ir cilvēki, kas paši audzē šo
daudzgadīgo augu un pievieno lapas uzturā. Tas ir pieejams arī
komerciāli kā saldinātājs dažādās formās (tabletes, pulveris).
Atsevišķi cilvēki var būt alerģiski pret šo augu. Tas satur
proteīnu, kas sastopams arī augā ambrozija (Ambrosia psilostachya).
Tiek uzskatīts, ka alerģija varētu būt līdz pat 1 no 30 cilvēkiem.
Tā ir mazāk sastopama, lietojot rūpnieciskus pagatavotus
produktus.