Palīgs vai drauds veselībai? Kafijas labās un sliktās īpašības

Visam dzīvē ir savas blaknes, tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka uz kafiju šo apgalvojumu, iespējams, nevar attiecināt – kafijas dzeršanai nav būtisku blakņu, vismaz pētniekiem šobrīd tā šķiet. Tiesa, nav arī daudz pārliecinošu pierādījumu, ka šis dzēriens būtu kā īpaši jāizceļ par tā pozitīvo iedarbību.

Lielākās bažas, ka kafija varētu būt kancerogēna viela, kas izraisa vēzi, nav apstiprinājušās. Pasaules Veselības organizācija iepriekš kafiju bija klasificējusi kā “iespējami kancerogēnu”, bet pēc jaunāko pierādījumu pārskatīšanas šis brīdinājums ir atcelts. Līdz šim veikto pētījumu analīzē pētnieki no Milānas Universitātes secināja, ka kafija neizraisa vēzi. Tieši pretēji, tā var pat pasargāt no atsevišķiem audzējiem, ieskaitot aknu, endometrija, mutes, prostatas un kolorektālo vēzi.

Taču ir sirds slimības, un šajā ziņā kafijai vienu dienu ir labvēlīga ietekme uz sirds veselību, bet nākamajā tā jau paaugstina sirds slimības risku. Ziemeļīrijas Pārtikas un veselības centra pētnieki bija noguruši no šādām pretrunām un nolēma reizi par visām reizēm noskaidrot, kā tad īsti ir. Pētnieki atkārtoti izskatīja 1227 pētījumus un… neko nekonstatēja. Dienas laikā izdzertām trim vai četrām kafijas krūzītēm bija neitrāla ietekme uz veselību vai labākajā gadījumā – neliels pozitīvs efekts. 

Daži pētījumi liecina, ka bezkofeīna kafija pagarina paredzamo mūža ilgumu, un, ja tā ir patiesība, tad tas notiek, nevis pateicoties kofeīnam, bet kādam citam no 800 savienojumiem, kas ir šajā dzērienā. Kafijā esošajām bioloģiski aktīvajām vielām un polifenoliem ir pretiekaisuma un antioksidatīva iedarbība, un tajā esošā hlorogēnskābe var nomākt arī iekaisumu un samazināt insulīna rezistenci, kas ir agrīna otrā tipa cukura diabēta pazīme.

Liela nozīme ir arī tam, kāda veida kafiju jūs dzerat un kā tā ir pagatavota. Ja vienkārši aplejat maltu kafiju (vai šķīstošo) ar verdošu ūdeni, tas var paaugstināt holesterīna līmeni, taču pārliecinošu pierādījumu šim apgalvojumam joprojām nav. Nozīme ir arī tam, vai kafija ir pagatavota no bioloģiski tīrām pupiņām un vai tās ir pareizi grauzdētas.

Kādā pētījumā par 46 kafijas zīmoliem par vislabāko tika atzīta Purity Coffee. Tajā netika konstatēts pelējuma sēnīšu un rauga piesārņojums un bija zemāks atsevišķu ķīmisko vielu, piemēram, akrilamīda, līmenis, un tajā bija daudz antioksidantu. Slikti vienīgi, ka šī kafija pieejama tikai ASV, un uzņēmums savu preci nepiegādā ārpus valsts robežām. 

Kafijas pozitīvās īpašības

Pagarina dzīvi. Dažas katru dienu izdzertas kafijas krūzītes var pasargāt no vairākām hroniskām slimībām. Citiem vārdiem sakot, jūs dzīvosiet ilgāk. Ja 15 gadus katru dienu izdzersiet vienu krūzīti kafijas, risks nomirt no viena no izplatītākajiem nāves cēloņiem, piemēram, vēža vai sirds slimībām, samazināsies par 12 %; ja izdzersiet trīs krūzītes dienā, risks kritīsies par 18 procentiem. 

Sargā no vēža. Kādreiz uzskatīja, ka kafija izraisa vēzi, bet tagad pētnieki secinājuši, ka šis dzēriens var pasargāt no vairākiem audzējiem, ieskaitot aknu, endometrija, mutes/rīkles, prostatas un kolorektālo vēzi. 

Darbojas kā otrā tipa cukura diabēta profilakse. Dzerot līdz trim kafijas krūzītēm dienā, varot samazināt slimības risku. 

Sargā no sirds slimībām. Iespējams, rakstos par veselības riskiem minēts, ka kafija var izraisīt sirds slimības. Bet palasiet citus pētījumus, un tajos būs teikts, ka kafijai ir profilaktiska ietekme. Iespējams, polifenolu dēļ, ko tā satur. Kāpēc tādas pretrunas? Īstas skaidrības nav, bet, iespējams, tas ir atkarīgs no izdzertā kafijas daudzuma. Cilvēki, kas kafiju lieto mēreni daudz (līdz trim krūzītēm dienā), šķiet, bauda nelielu aizsargājošu efektu. 

Samazina džinkstēšanu ausīs. Jā, kafija palīdz arī pret tinītu – nepārtrauktu zvanīšanu ausīs. Četras līdz piecas kafijas krūzītes dienā varot palīdzēt atbrīvoties no dažiem nomācošiem slimības simptomiem. 

Neļauj slīgt depresijā. Kofeīns ir vieglas iedarbības antidepresants, un ar divām vai vairāk kafijas krūzītēm dienā varētu būt pietiekami, lai samazinātu pašnāvnieciskas domas. Pētnieki no Hārvarda Sabiedrības veselības skolas apgalvo, ka tas paaugstina garastāvokli ietekmējošu hormonu līmeni un par 45 % samazina pašnāvības risku cilvēkiem ar depresiju. 

Kafijas negatīvā ietekme

Var veicināt bērnam leikēmiju. Ja sieviete grūtniecības laikā daudz dzērusi kafiju, bērnam var attīstīties leikēmija, vismaz tā liecina daži pētījumi. Taču datu nav pietiekami daudz, un tie ir pretrunīgi, tāpēc droši to apgalvot nevar.

Var radīt problēmas ar sirdi. Daži pētnieki lēš, ka nedaudz kafijas ik dienu var pasargāt no sirds slimībām, tomēr daži apgalvo pretējo. Pierādīts, ka kafija var paaugstināt holesterīna līmeni, kas savukārt var palielināt iespēju pieredzēt insultu un infarktu. 

Var aizdzīt miegu. No rīta kafija var palīdzēt pamosties, bet tā var spiest palikt nomodā arī naktī. Ja dzerat kafiju vēlu (un pilnīgi noteikti – pēcpusdienā), tas var izraisīt miega traucējumus naktī. 

Var sāpēt muskuļi. Ja esat atkarīgi no kafijas, pēkšņa atteikšanās no tās dzeršanas, var radīt muskuļu problēmas, piemēram, muskuļu vājumu un sāpes. 

Var kaitēt grūtniecēm un mainīt hormonālo tablešu darbību. Grūtniecēm iesaka ierobežot kafijas patēriņu galvenokārt tāpēc, ka tā var ietekmēt augli. Kafija arī var mainīt to, kā uz organismu iedarbojas orālās kontracepcijas tabletes un hormonaizstājlīdzekļi sievietēm pēcmenopauzes periodā.