Upenes un jāņogas – veselīgiem našķiem un C vitamīna dienas devai

Upenes un jāņogas bagātīgi satur C vitamīnu, organiskās skābes, ēteriskās eļļas, pektīnus, balastvielas. Antioksidanti aizsargā organismu no brīvajiem radikāļiem, uzlabo asinsriti, bet ogās  esošie flavonoīdi stiprina sīko asinsvadu sieniņas un samazina to caurlaidību. Ogās ir maz kaloriju, tās satur dabīgos augļu cukurus un vienlaikus ir skābenas, savukārt ēteriskās eļļas piešķir tām specifisko aromātu un garšu.

Cik daudz drīkstam apēst?

Sezonas laikā vislabāk ogas ieteicams ēst svaigas, katru dienu vismaz kādu sauju, un, ja iespējams, turpat no krūma!  Dienā ieteicamais ogu un augļu daudzums ir ap 300 gramiem. Ikdienā ogas ir  labs papildinājums putrām, biezpienam, desertiem, zaļajiem kokteiļiem un smūtijiem. Svarīgi, ka organismā C vitamīna rezerves var nodrošināt pat līdz sešiem mēnešiem un vasaras pilnbrieds ir īstais laiks, lai stiprinātu organismu rudens un ziemas periodam, ēdot svaigas ogas. 

Svaigas ogas sezonā varam izmantot dažādām svaigajām mērcēm pie desertiem, gaļas un zivju ēdieniem un marinēšanai. Lieliski garšos pikantās ogu mērces, kas vārītas ar sarkanajiem sīpoliem, balzamiko un muskovado cukuru.

Dienā ieteicams vidēji uzņemt 75 mg C vitamīna. Savukārt, apēdot 100 gramus svaigu upeņu, kas ir līderis C vitamīna satura ziņā, uzņemsim vidēji 180 mg vitamīna, bet, izdzerot rūpnieciski sagatavotu sulu, – ap 40 mg. Tādēļ ļoti ieteicams upenes ēst arī svaigā veidā, kamēr tas ir iespējams. Tikmēr jāņogās ir vidēji 35 mg C vitamīna uz 100 g svaigu ogu, stāsta uztura speciāliste.

C vitamīna krājums ziemai

Ogas ziemai vērtīgāk ir uzglabāt, sasaldējot tās svaigas – tīras ogas liek saldēšanai paredzētajos trauciņos un ziemā izmanto pēc vajadzības. Šādi var saldēt visas ogas. Tāpat svaigas ogas var sablendēt ar pavisam nelielu cukura daudzumu un sasaldēt. Šāds ogu biezenis būs laba piedeva brokastu putrai.

Ogas ziemai var arī kaltēt. Kaltēšanai izmanto veselas un nebojātas ogas. Ziemā tās ir labs papildinājums tējām un visdažādākajiem ēdieniem. Ziemai kaltēt var arī upeņu lapas, kas būs laba piedeva zāļu tējās. Turklāt mūsdienu tehnoloģijas ļauj ogas arī žāvēt, gatavot dažādus ogu pulverus vai to maisījumus un izmantot, pēc vajadzības pievienojot ēdieniem. 

Neaizraujies ar našķiem!

Uztura speciāliste atgādina – mājās gatavoti ievārījumi un želejas ar cukuru ir vien salds našķis, jo daļa vērtīgo vitamīnu zūd vārīšanas laikā. Lai būtu maksimāli maz uzturvielu zudumu, nav ieteicams ogas ilgstoši karsēt. Vārīšanas laikā daļa vērtīgo uzturvielu iet bojā, ilgstoši karsējot, C vitamīna zudums var būt no 45 līdz pat 100%!

Tāpat arī sīrupi un saldas ogu sulas būs vien salds dzēriens ar lielu cukura daudzumu, kas nav ieteicami kā ikdienas produkts.

Farmaceita padoms

Farmaceite Ilze Priedniece skaidro – jāņogas un īpaši upenes ir bagātas ar vitamīniem C un P, kā arī B grupas vitamīniem.

Kā drogas izmanto upeņu ogas, ko var žāvēt nelielā temperatūrā cepeškrāsnī vai speciālos kaltēšanas aparātos. Tāpat upeņu ogas izmanto uzlējumu un novārījumu pagatavošanai. Šāda tēja stiprinās organisma aizsargspējas un noderēs kā vitamīnu avots. To izmanto saaukstēšanās un infekcijas slimību gadījumā, jo tai piemīt sviedrējoša un pretiekaisuma iedarbība. Kā drogu zāļu tējās izmanto arī upeņu lapas, kas būs noderīgas arī saaukstēšanās un infekcijas slimību gadījumā, kā arī locītavu slimību gadījumā. 

Upeņu pumpurus un lapas izmanto arī kā garšvielu. Piemēram, tagad tā ir aktuāla gurķu konservēšanai.

Arī jāņogas der kā labs C vitamīnu avots, kas palīdzēs stiprināt imunitāti. Tās satur arī P vitamīnu, dzelzi, kāliju un magniju, kā arī šķiedrvielas.

Farmaceite uzsver – abas ogas noder kā organismu stiprinošs līdzeklis, ko ieteicams uzņemt tieši vasarā, svaigā veidā.