Veselības organizācijas aicina samazināt zivju patēriņu uzturā! Skaidro uztura speciāliste

Darbs iekštelpās, pārvietošanās ar transportu, saules aizsargkrēmu lietošana — tie ir faktori, kas ierobežo D vitamīna sintēzi ādā. Taču tas vēl nav viss — Latvijas iedzīvotājiem D vitamīna daudzums ir “par īsu”, jo par īsu ir pati Saule, proti, Saules staru leņķis, kas nepieciešams šī vitamīna veidošanai, ir optimāls vien dažas stundas 3 mēnešus gadā: no maija līdz augustam. Viena no iespējām pasargāt sevi no vitamīnu trūkuma, ir lietot atbilstošu uzturu.

Kā zināms, D vitamīna “karalis” ir treknas zivis, taču diemžēl pašrocīgi esam padarījuši zivis par produktu, par kura daudzumu ēdienkartē būtu nepieciešams padomāt divreiz. Kāpēc? Problēma slēpjas tajā, ka ūdens ir piesārņots ar dioksīniem un dzīvsudrabu.

Kas ir dioksīni un kāpēc tie atrodas zivīs? 

Tā ir hlorētu aromātisko savienojumu grupa, ļoti stabilas ķīmiskās vielas, kas lēni sadalās un uzkrājas galvenokārt dzīvo organismu taukaudos. No dioksīnu rašanās ir grūti izvairīties, jo tie rodas kā blakusprodukti dažādos ražošanas procesos, piemēram, hlora gāzes ražošanā, sadzīves ķīmijas un pesticīdu ražošanā, balināšanas procesos celulozes rūpniecībā, metalurģijas, ūdens un notekūdeņu dezinficēšanas rezultātā. Dioksīni tiek uzskatīti par kancerogēniem jeb onkoloģisko slimību veicinošiem, var traucēt vīriešu reproduktīvo veselību, kā arī ietekmēt nervu sistēmas labklājību. 

Eiropas Savienības likumdošana rūpīgi strādā pie tā, lai noteiktu maksimāli pieļaujamo dioksīnu daudzumu zivīs. Diemžēl tieši Baltijas jūras zivīs minimālais daudzums tiek regulāri pārsniegts. Bažas raisa arī dzīvsudraba piesārņojums, kas nonāk zivīs tieši tāpat dažādu industriālo procesu rezultātā. Īpaši riskants dzīvsudrabs pārtikā ir grūtniecēm, sievietēm, kas baro ar krūti un maziem bērniem. Šis smagais metāls var ietekmēt centrālās nervu sistēmas attīstību un darbību, kā arī pavājināt sirds veselību. 
 

Kādas zivis ir vispiesārņotākās? 

Jo taukaināka un lielāka ir zivs, jo piesārņotāka tā ir. Piesārņojums tiek burtiski nodots pa ķēdi — “mazo zivi”  apēd “liela zivs”, kuru, savukārt, notiesā vēl lielāka zivs, tādējādi uzkrājot dioksīnu un dzīvsudraba piesārņojumu vairāk un vairāk. Ar dioksīniem ir piesārņoti laši, foreles un zuši. Piemēram, lai nerastos problēmas ar palielināta dioksīna daudzuma uzņemšanu, dienā drīkst apēst vien 11-13 gramus Baltijas laša, kas ir maza un ļoti plāna šķēle. Savukārt ar lielāko dzīvsudraba saturu izceļas haizivis, zobenzivis, makreles un laši. 

Dienā drīkst apēst vien 11-13 gramus Baltijas laša, kas ir maza un ļoti plāna šķēle. Savukārt ar lielāko dzīvsudraba saturu izceļas haizivis, zobenzivis, makreles un laši. 

Kādi ir riski un ieguvumi, ēdot zivis?

Uz šo situāciju reaģējušas vairākas vispasaules uztura speciālistu asociācijas, aicinot ierobežot zivju patēriņu. Taču ierobežojumi nāk ar saviem riskiem, jo jūras produkti ir ārkārtīgi veselīgi augstā D vitamīna un omega-3 taukskābju satura dēļ. Nav nepieciešams pilnīgi izvairīties no zivīm — ir jālīdzsvaro riski ar ieguvumiem. Piemēram, lai cilvēks tikai ar uzturu saņemtu nepieciešamo D vitamīna devu (25 µg), viņam katru dienu būtu jāapēd 250 grami svaiga laša vai 450 gramus sardīnes eļļā, kas ir ļoti liels daudzums. 
 

Kādu zivju daudzumu speciālisti rekomendē iekļaut maltītē?  

 

Pievērsīsimies skaitļiem! Viena porcija zivju sastāda aptuveni 120-140 gramus. Apvienotās Karalistes “Food Standarts Agency” iesaka:

    • meitenēm un sievietēm reproduktīvā vecumā līdz 2 porcijām zivju nedēļā, viena no kurām var būt trekna zivs; 
    • sievietēm stāvoklī un barojošām māmiņām 1-2 porcijas nedēļā;
    • savukārt vīrieši un sievietes menopauzē var mieloties jau ar 4 zivju porcijām nedēļā.

Amerikas Savienoto Valstu “Food and Drugs Administration” iesaka nepārsniegt 2-3 porcijas nedēļā. 
    • Bērniem līdz 2 gadu vecumam eksperti iesaka ceturto daļu porcijas;
    • Bērniem līdz 11 gadiem – vienu porciju nedēļā.
Kā redzams, šāds zivju patēriņš nevar pilnīgi nosegt prasības pēc D vitamīna.
 

Kā pareizāk rīkoties?

Bez šaubām, zivis ir un paliek augstvērtīgs produkts un teicams D vitamīna avots. Taču varam secināt, ka viena, ideāla D vitamīna avota nav. Tāpēc svarīgi ir uzņemt šo vitamīnu visos iespējamos veidos — gan pavadot laiku Saulē, ievērojot drošības pasākumus, gan lietojot uzturā ieteikto zivju porciju skaitu. Savukārt iztrūkstošo daudzumu var veiksmīgi kompensēt ar uztura bagātinātājiem, piemēram, D vitamīna pilieniem vai kapsulām, par ko jūs nokonsultēs ārsts, uztura speciālists vai farmaceits. 

 

Rakstā izmantotie avoti: 
    1) BIOR pētījuma Gala ziņojums “Par dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlordifenilu saturu Baltijas jūras lašos, projekts Nr. 1.10.”
    2) Veselības ministrijas izstrādātie veselīga uztura ieteikumi “Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem”
    3) PVD Nacionālais diagnostikas centrs, PVD Pārtikas centrs “Summārais dioksīnu daudzums Latvijas iedzīvotāju „Pārtikas grozā”
    4) Intervija ar Zinātniskā institūta BIOR pārtikas un vides laboratorijas vadītāju Dr.chem. Vadimu Bartkeviču.
    5) Senior Scientific Officer in the Chemical Safety Division of the Food Standards Agency Dr David Mortimer “Fishy food facts: how much fish should we eat?”
    6) American College of Obstetricians and Gynecologists: Update on Seafood Consumption During Pregnancy, January 2017
    7) Azevendo et al. (2012) “Toxic Effects of Mercury on the Cardiovascular and Central Nervous Systems”. J Biomed Biotechnol