Latvijas pieaugušie iedzīvotāji uzņem pārāk daudz sāls, bet pārāk maz joda
Noslēdzies Veselības ministrijas pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa jeb vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ar uzturu uzņem pārāk lielu sāls daudzumu, savukārt 71% nepietiekami uzņem jodu.
Lai gan pētījuma dalībnieku zināšanas par sāls ietekmi uz
veselību ir vērtējamas kā labas, tomēr Latvijas iedzīvotāju vidū
sāls patēriņš vairāk nekā divas reizes pārsniedz Pasaules Veselības
organizācijas rekomendētos 5 gramus sāls dienā. Latvijā sievietes
uzņem vidēji 8,9 gramus sāls dienā, bet vīrieši – 12,8 gramus sāls
dienā. Tāpat 71% pētījuma dalībnieku nepievērš uzmanību sāls
daudzumam produkta marķējumā.
Galvenie sāls avoti Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē ir dažādas
garšvielas, piedevas un mērces, kā arī graudaugu produkti (maize)
un gaļas produkti (desas, cīsiņi un kūpināti gaļas produkti).
Ēdiena gatavošanā sāli vienmēr izmanto vairāk nekā puse pētījuma
dalībnieku, un bieži tiek lietoti arī gatavie garšvielu maisījumi,
kuru sastāvā jau ir pievienots sāls. Gandrīz 70% pētījuma
dalībnieku, kuri uzskata, ka sāli uzņem atbilstošā daudzumā,
patiesībā uzņem pārāk daudz sāls. Taču tie pētījuma dalībnieki,
kuri atzīmējuši, ka uzņem pārāk maz sāls, faktiski uzņem optimālu
sāls daudzumu.
Galvenie joda avoti Latvijas iedzīvotāju uzturā ir piena produkti, ūdens, zivis un jūras produkti.
No uztura dienasgrāmatām iegūtie dati liecina, ka galvenie joda
avoti Latvijas iedzīvotāju uzturā ir piena produkti, ūdens, zivis
un jūras produkti. Gandrīz trešdaļa jeb 31% pētījuma dalībnieku
atzīst, ka zina par joda nepieciešamību cilvēka organismā, taču
nezina tā nozīmi, savukārt 70% aptaujāto labprāt saņemtu
izglītojošu informāciju par jodu.
Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ar uzturu uzņem vairāk tauku un mazāk ogļhidrātu, nekā noteikts veselīga uztura ieteikumos, kā arī nepietiekamu daudzumu augļu, dārzeņu, graudaugu un piena produktu, kas izskaidro nepietiekamo uzturvielu un vitamīnu nodrošinājumu.
Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka 48% iedzīvotāju
neuzņem pietiekamu daudzumu kālija, kas atrodams galvenokārt
dārzeņos un augļos. Kālija nepietiekama uzņemšana, papildus
pārmērīgam sāls daudzumam uzturā, rada risku sirds un asinsvadu
sistēmas veselībai.
Plašāk ar pētījuma gala ziņojumu iespējams iepazīties vietnē Esparveselibu.lv