Produkti, kas bagātināti ar D vitamīnu: reklāmas triks vai vērtīgi produkti?

Sākotnēji tika uzskatīts, ka D vitamīns ir nepieciešams vien kaulu veselībai, jo tas veicina kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās, tāpēc to ieteica rahīta profilaksei, taču vēlāk tika atklāts, ka D vitamīns piedalās arī citu svarīgu imūnsistēmas darbību nodrošināšanā un ir vēlams dažādu respiratoro slimību, tostarp Covid-19, profilaksē un ārstēšanā.

“Organisms D vitamīnu visu laiku patērē, līdz ar to mums tas jāpapildina visu laiku. Nelietojot D vitamīnu, nesauļojoties un neēdot D vitamīnu saturošus pārtikas produktus, tā līmenis asinīs sāk kristies jau pēc 2–3 nedēļām,” atklāj endokrinoloģe Maija Gureviča.

D vitamīna daudzumu mēra starptautiskajās vienībās vai mikrogramos. Rakstos par veselību visbiežāk par mērvienību izmanto starptautiskās vienības (SV), bet uz dažādu produktu iepakojuma D vitamīna daudzumu norāda mikrogramos (μg).
 

Latvijas Veselības ministrija dienā iesaka uzņemt vidēji 10 μg jeb 400 SV D vitamīna, taču ārvalstu ārstu un endokrinologu biedrības noteiktā ieteicamā diennakts deva pieaugušajiem un bērniem ir teju piecas līdz desmit reizes lielāka, proti – 2000–4000 SV. Tikmēr bērniem no 1–10 gadu vecumam - 600, bet zīdaiņiem – 400 SV.

Uz dažādu ar D vitamīnu bagātinātu produktu iepakojumiem bieži vien tiek minēts, ka tas satur 1 mikrogramu jeb 20 % no dienā ieteicamās vitamīna devas.

Endokrinoloģe Maija Gureviča gan norāda: “Šai normai, kas tiek likta pārtikas produktiem, tomēr kājas aug no tiem senajiem rahīta laikiem. Tad, kad D vitamīnu ieteica lietot kaulu veselībai, tad pietika ar 400 SV, ar 10 mikrogramiem, bet, ja mēs gribam dabūt D vitamīna līmeni asinīs, kuram jābūt optimāli 45-50 ng/ml un pat 60, tad tikai ar pārtikas produktiem būs diezgan grūti savākt šo daudzumu.”

Apskatot dažādu Latvijā pieejamu produktu iepakojumus, raidījuma komanda secina, ka, lai uzņemtu Latvijā dienā ieteicamo D vitamīna daudzumu, būs jāpatērē litrs piena produktu, tātad vidēji četras 250 mililitru tilpuma glāzes. Savukārt, lai D vitamīnu pietiekamā daudzumā uzņemtu no augu valsts dzērieniem, jāizdzer būs tikai nedaudz vairāk – aptuveni 5 glāzes šī dzēriena.

Nelietojot D vitamīnu, nesauļojoties un neēdot D vitamīnu saturošus pārtikas produktus, tā līmenis asinīs sāk kristies jau pēc 2–3 nedēļām

Bet, lai D vitamīnu uzņemtu ieteicamā daudzumā, ēdot tikai maizi, kurai pievienots D vitamīns, tā būs jāēd ļoti daudz – vidēji vienu kilogramu dienā jeb 33–50 maizes šķēles.

Veikalos ir pieejamas arī brokastu pārslas, kurām pievienots D vitamīns, taču te gan jāuzmanās no tā, cik daudz cukura var saturēt šāds ēdiens, taču, lai uzņemtu dienā nepieciešamo D vitamīna devu, būtu jāapēd aptuveni četras 30 g porcijas.

Endokrinoloģe D vitamīna bagātinātu produktu lietošanu atbalsta, vienlaikus minot, ka ar pārtikas produktiem vien būtu grūti nodrošināt optimālu D vitamīna līmeni rudens-ziemas-pavasara periodā.
 

“Ja mēs pirktu D vitamīna bagātināto pārtikas produktu un ēstu to savienojumā ar pārtikas produktiem, kas paši par sevi satur daudz D vitamīna, tad neliela, bet iespēja ir, ka mēs varētu arī dabūt pietiekamu līmeni, bet es domāju, ka būs grūti dabūt to optimālo 45–60 ng/ml.”
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas dabīgi nelielos daudzumos ir atrodams treknajās zivīs (piemēram, lašos, sardīnēs, siļķēs), aknās, olas dzeltenumā un sēnēs.
 

«Pārtikas revidents» ir analītisks raidījums, kas pēta veikalu plauktos un tirgū pieejamās pārtikas izcelsmi, saturu un cenu atšķirību, katru nedēļu īpašu uzmanību veltot kādam produktam, produktu grupai vai produkta sastāvdaļai. Raidījums  LTV 1 ēterā tiek pārraidīts trešdienās plkst. 21.10.