Par K vitamīnu un tā lomu asins recēšanā un kaulu vielmaiņā

Par to sīkāk „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs un ortomolekulārās medicīnas speciāliste, interniste Antra Briede. 

K vitamīnu uzņemam divos veidos: aptuveni 10–15% no nepieciešamā ar zaļajiem augiem uzturā, bet pārējo organismā saražo zarnu trakta baktērijas. K2 vitamīnam ir dažādas apakšformas, pazīstamākās no tām ir MK-4 un MK-7 (šādi saīsinājumi redzami uz dažādu uztura bagātinātāju iepakojuma).

Aprakstīti vismaz simt K vitamīna paveidi, bet nozīmīgi ir trīs, norāda „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. Tie ir:

• K1 vitamīns rodams zaļajos augos, un tas ir būtisks fotosintēzes procesos.
• K2 vitamīnu veido baktērijas, tostarp mūsu zarnu mikroflorā dzīvojošās.
• K3 vitamīnu ražo sintētiski.
  
   

Kaulu veselība

Stāsts par K vitamīnu ir lielisks piemērs kanādiešu zinātnieka Brūsa Ames teorijai par uzturvielu pārdali. Pārdale nozīmē, ka visas uzņemtās uzturvielas – sākot no vitamīniem un beidzot ar mikroelementiem – tiek vispirms izmantotas dzīvībai svarīgu procesu nodrošināšanā un tikai tad veltītas citām organisma vajadzībām. Arī viss organismā esošais K vitamīns vispirms tiek iesaistīts asinsreces procesos, bet citām funkcijām, piemēram, kaulu veselībai – tikai tas, kas paliek pāri, kad asinsrece jau nodrošināta. Tāpēc asiņošana K vitamīna deficīta dēļ ir ārkārtīgi rets un īpašs gadījums, bet osteoporoze, kuras viens no iemesliem varētu būt K vitamīna deficīts, ir bieža slimība, skaidro Antra Briede. 

Osteoporoze katru gadu pasaulē izraisa gandrīz deviņus miljonus kaulu lūzumu. Statistiski – aptuveni 30% sieviešu un 20% vīriešu, kas vecāki par 50 gadiem, piedzīvos osteoporozes izraisītu kaulu lūzumu, kas var beigties ar invaliditāti un paaugstina nāves risku. Zinātnieki paredz, ka sabiedrības novecošanās un citu faktoru dēļ šī statistika tikai pasliktināsies.

Runājot par uzturvielām un to lomu stipru, veselu kaulu veidošanā un uzturēšanā, parasti vispirms domājam par kalciju un D vitamīnu. Taču jaunākie pētījumi liecina, ka tie abi nav universāls līdzeklis visu kaulu problēmu gadījumā. It īpaši cilvēkiem, kuri vēl nav piedzīvojuši lūzumu, kalcija un D vitamīna papildu uzņemšana nepalīdz stiprināt kaulus.

Pietiekamam K vitamīna līmenim ir būtiska nozīme kalcija un D vitamīna bioķīmiskajās norisēs. Piemēram, kādā apjomīgā pētījumā konstatēts: 45 mg K vitamīna dienā samazina gūžas lūzumu gadījumus par 77%, mugurkaula skriemeļu lūzumus – par 60%, citus lūzumus – par 81%. Šāda – 45 mg dienā – gan ir milzīga deva; zinātniekiem vēl nav skaidrs, cik liels efekts ir ikdienā komfortabli uzņemamai, 1–5 mg lielai devai. Citu zinātnieki ziņoja par devas toksictāti virs 20 mg.

Asinsvadu veselība

Koronāro jeb sirds artēriju kalcifikācija (pārkaļķošanās, kalcija sāļu nogulsnēšanās) ir pieaugoša problēma pacientiem, kuriem ir nieru darbības traucējumi. To novēro 13% šķietami veselīgu cilvēku, 40% nieru slimnieku, kam netiek veikta dialīze, 57% pacientu, kam dialīze uzsākta nesen, un 83% ilglaicīgo dialīzes pacientu.

Paaugstināta koronāro artēriju kalcifikācija saistīta arī ar zemu K vitamīna līmeni organismā. Ilgu laiku zinātnieki par tās iemeslu uzskatīja K vitamīna ietekmi uz asins recēšanu, bet, izrādās, tas nav vienīgais iemesls. Ir atklāti vairāki proteīni, kam ir antikalcifikācijas iedarbība un kurus organisms ražo ar K vitamīna palīdzību. Vairākos pētījumos novērots, ka K vitamīna papildu lietošana palēnina koronāro artēriju pārkaļķošanos un palīdz uzturēt artēriju elastīgumu. Turklāt vairākos pētījumos secināts, ka vislabāk iedarbojas un vislielāko efektu sniedz K vitamīna un D vitamīna kombinācija.
 

Ja pacients lieto varfarīnu

Antitrombotiskais medikaments varfarīns tiešā veidā inhibē jeb kavē, nomāc K vitamīnu, tāpēc pacientiem, kuri lieto šīs zāles, biežāk novēro veselības problēmas, kas saistītas ar K vitamīna deficītu – piemēram, koronāro artēriju kalcifikāciju. Varfarīna un K vitamīna efekts ir antagonistisks – citiem vārdiem sakot, K vitamīns samazina šo zāļu efektivitāti, norāda „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. Tāpēc varfarīna lietotājiem nereti iesaka izvairīties uzturā lietot zaļos dārzeņus, kas satur daudz K vitamīna – lapu kāpostus, spinātus, Briseles kāpostus u.c.
 

Kā vēl ietekmē veselību

Pētījumos atklājies – diabēta slimniekiem K vitamīns būtiski uzlabo jutību pret insulīnu, citiem vārdiem – pastiprina insulīna efektivitāti. 

K vitamīns palēnina vairāku vēža veidu, īpaši hepatomu jeb aknu audzēju augšanu. Piemēram, tāda vēža kā hepatocelulārās karcinomas pacienti, kas terapijas gaitā un pēc tās lietoja K vitamīnu, izveseļojās vieglāk un ātrāk. Viņiem bija zemāka mirstība, un vēzis atgriezās retāk.

Nopietns K vitamīna deficīts izraisa asinsreces pavājināšanos. Par to var liecināt, piemēram, bieža zilumu rašanās, asiņošana (deguna vai smaganu asiņošana), asinis urīnā, melni izkārnījumi, ļoti smaga menstruālā asiņošana. Jaundzimušajiem K vitamīna deficīts ir īpaši bīstams, jo var izraisīt intrakraniālo asiņošanu jeb asiņošanu galvā, norāda ārste Antra Briede.

Tomēr pārāk par K vitamīna deficītu uztraukties nav iemesla – to satur daudzi pārtikas produkti. Ja uzturā ir daudz zaļo dārzeņu, K vitamīna pietiks. Turklāt daļa K vitamīna mūsu organismā tiek izmantota atkārtoti un zarnu traktā mīt mikroorganismi, kas palīdz papildus sintezēt K vitamīnu.
 

Avoti:

ASV Nacionālās medicīnas bibliotēkas interneta vietne (https://nlm.nih.gov)

Oregonas štata Universitātes Lainusa Polinga institūta Mikrouzturvielu informācijas centrs (http://lpi.oregonstate.edu/mic)

Hārvarda Universitātes Uzturzinātnes centra vietne (hsph.harvard.edu/nutritionsource)