Vai cīsiņos un vārītajā desā ir vairāk dzelzs nekā gaļā?

Ja liesu gaļu vērtē pēc tā, cik daudz olbaltumvielu un dzelzs tā satur, visvērtīgākā ir liesa liellopu gaļa. Tās sastāvā ir vidēji 20 grami olbaltumvielu un 2,2 miligrami (mg) dzelzs 100 gramos produkta. Otrajā vietā ierindojas cūkgaļa - tur šo vielu ir tikai nedaudz mazāk – vidēji 1,16 mg, savukārt liesa vistas gaļa satur gana daudz olbaltumvielu, bet uz pusi mazāk dzelzs nekā liellopu gaļa, vidēji 0,93mg/100g.
 

Vārītās desas un cīsiņus gan nedrīkst vērtēt vien pēc olbaltumvielu un dzelzs daudzuma. Tie satur arī gana daudz tauku, sāls un nitrītu. Tāpēc Valsts zinātniskā institūta „BIOR“ laboratorijā tika pārbaudīts tas, cik daudz olbaltumvielu, dzelzs un nitrītu satur šie produkti.
 

6 FOTO

Latvijā ražoto cīsiņu uzturvielu analīze

+ 2

Skatīt visus

Analīžu rezultāti atklāj, ka lielākā daļa vārīto desu un cīsiņu satur diezgan vienādu daudzumu olbaltumvielu, taču ne tuvu tik daudz kā liesa gaļa. Piemēram, Kurzemes gaļsaimnieka “Cīsiņi bērniem”, Cīsiņi - tīģerīši, LIDO doktordesa un Rakveres cīsiņi satur visvairāk olbaltumvielu, taču to šajos produktos ir gandrīz  tikpat daudz kā vienā vārītā olā un uz pusi mazāk nekā, piemēram, liesā liellopu gaļā.

Vismazāk olbaltumvielu šoreiz tika atklāts divos lētāko vārīto desu paraugos – „Rimi basic“ no veikala „RIMI“ un „Laukuva“ no veikala „Maxima“, kā arī Rīgas Miesnieka doktora EKSTRA.  

Vārītās desas un cīsiņus gan nedrīkst vērtēt vien pēc olbaltumvielu un dzelzs daudzuma. Tie satur arī gana daudz tauku, sāls un nitrītu. 
 

Tikmēr visvairāk dzelzs, kā izrādās, satur Rēzeknes gaļas kombināta augstākā labuma doktordesa un RIMI basic vārītā desa. Šie produkti satur gandrīz tikpat daudz dzelzs kā vidēji liesa cūkas gaļa. Arī SIA Valdori Rīgas mini cīsiņi un Maxima Laukuva vārītā desa satur tikpat daudz dzelzs kā liesa cūkas gaļa. Bet tikpat daudz dzelzs kā vidējais rādītājs liesā vistas gaļā ir LIDO doktordesā, Rēzeknes gaļas kombināta Reālajos cīsiņos un Ādažu augstākā labuma doktordesā.
 

Bet vismazāk dzelzs satur Rīgas Miesnieka Rakveres cīsiņi, cīsiņi “Tīģerīši”, Kurzemes gaļsaimnieka “Cīsiņi bērniem”, Forevers minī ekspress cīsiņi un Rīgas Miesnieka doktora desa. Šajos produktos ir arī mazāk dzelzs nekā 100 gramos liesas liellopu, cūkas un vistas gaļas.

SIA OnPlate valdes locekle un sertificēta uztura speciāliste Tatjana Tepo skaidro, ka lielākoties vairāk dzelzs ir tajos produktos, kuru sastāvā ir liellopu gaļa. Vienlaikus speciāliste arī aicina neuztvert desas un cīsiņus kā dzelzs avotu: “Uzskatīt, ka mēs ar desām tagad uzņemsim dzelzi - es tā neteiktu un tā neaicinātu darīt. Dzelzs avots gaļa ir labāks par dzelzs avotu desa, tas ir viennozīmīgi.”
 

Bet, ja to, cik produkts vērtīgs, skatāmies pēc tā, cik tajā daudz gan olbaltumvielu, gan dzelzs, tad līderpozīcijās izvirzās Rēzeknes gaļas kombināta augstākā labuma doktordesa, SIA Valdori ražotie Rīgas mini cīsiņi un LIDO doktordesa.

Uztura speciālisti bieži norāda, ka tauki un sāls - tā ir jo īpaši nevēlama kombinācija pārtikas produktos. Te izceļas divi produkti, kuros ir gan daudz tauku, gan sāls. Tie ir  Rēzeknes gaļas kombināta augstākā labuma doktordesa un Kurzemes gaļsaimnieka “Cīsiņi bērniem”.

Visi produkti saturēja arī produktiem pieļaujamo nitrītu daudzumu, kas pēc Eiropas Savienībā noteiktā ir 150 miligrami nitrīta uz 100 kilogramiem produkta. Taču visvairāk nitrītu šoreiz tika atrasts paraugos no Maxima vārītās desas “Laukuva” un Ādažu augstākā labuma doktordesa dabīgā apvalkā.
 

«Pārtikas revidents» ir analītisks raidījums, kas pēta veikalu plauktos un tirgū pieejamās pārtikas izcelsmi, saturu un cenu atšķirību, katru nedēļu īpašu uzmanību veltot kādam produktam, produktu grupai vai produkta sastāvdaļai. Raidījums  LTV 1 ēterā tiek pārraidīts trešdienās plkst. 21.10.