Ortoreksija apdraud arī bērnus. Apsēstība ar veselīgu uzturu ir diagnoze

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas psihiatre Ilze Mežraupe intervijā portālam Jauns.lv atzīst, ka nereti skaistuma un veselības kulta pārņemtie pieaugušie mudina bērnus domāt, ka ārējais izskats ir svarīgāks par cilvēka būtību.

"Veselīgi ēst ir ļoti labi. Kamēr mēs ēdam tiešām veselīgi, tikmēr problēmu nav," ārste saka un paskaidro, ka grūtības sākas tajā brīdī, kad cilvēks kļūst pārņemts tikai ar veselīgu ēšanu un par pārējām dzīves jomām gandrīz vispār nedomā.
 

Psihologs, konsultējot pacientus, pats saslimst

Pirmais speciālists, kurš oficiāli aprakstīja ortoreksiju, bija amerikāņu psihologs Stīvens Bratmans (Steven Bratman). Arī viņš pats saslima ar šo kaiti. Viņš kā psihologs konsultēja cilvēkus ar dažādām ēšanas problēmām, visvairāk ar virssvaru. "Viņš konsultēja tos ļaudis, kuri teica, ka viņi neprot ēst veselīgi, ka viņiem nesanāk, ka nevar novājēt u.tml."

Daudz runājot ar saviem pacientiem  par veselīgu ēšanu, psihologs izdomāja, ka arī pats varētu ēst veselīgāk. Viņš sāka ēst veselīgāk, bet pazaudēja mēra sajūtu, kā tas notiek arī anoreksijas gadījumos. Viņš sāka iepirkties vietējā bioloģisko produktu veikaliņā un sāka domāt, kur un kādu pārtiku iegādājas.
 

Attopas augstu kalnos, domājot par salātlapām

Pēc kāda laika psihologs attapās augstu kalnos, katru vakaru plānojot svaigās salātlapas, kas būs uzdīgušas viņa dārzā, bet no rīta meklējot svaigākās un labākās lapas. Tad viņš saprata, ka tajā pašā laikā viņa draugi kaut kur ielejā sēž pie picas, jautri sarunājas un izbauda ēdienu.

Psihologs iedomājās, ka varbūt draugu bariņš, jautrās sarunas un ne tik veselīgā pica ir labāka izvēle nekā cenšanās pēc absolūti tīras un veselīgas ēšanas. 

Bieži vien ortoreksijas pacienti (līdzīgi kā psihologs Bratmans) sāk ar plānu ēst veselīgāk, bet pēc tam cenšas sasniegt maksimālās katra cilvēka iztēlē radītās pilnības, piemēram, produktu tīrības vai veselīguma jomā. Taču rezultāts var būtiski atšķirties no iepriekš izplānotā, jo pilnībai nav robežu. "Daudz cilvēku šādā veidā iekļūst arī anoreksijas tīklos," Mežraupe paskaidro.
 

Pastiprināta interese par minerālvielām ūdenī

Ēšanas traucējumi var izpausties arī tā, ka cilvēks sāk atteikties no arvien vairāk produktu grupām, piemēram, sākumā neēd miltu izstrādājumus, tad pasaka nē arī kartupeļiem un citiem produktiem. "Notiek dažādi. Ir cilvēki, kas sāk izslēgt produktu grupas, bet tāpat ir cilvēki, kas mēģina atrast pēc iespējas tīrāku un veselīgāku pārtiku."

Ir ļaudis, kas cenšas pievērst pastiprinātu uzmanību dažādām lietām, piemēram, minerālvielu klāstam un daudzumam ūdenī.
 

Visu laiku kaut ko plāno un skaita

Kāpēc mēs par to vispār runājam? Kāpēc mūs tas satrauc? Tāpēc, ka tas mēdz aiziet pārāk tālu un būtībā vispār pārņem cilvēka dzīvi," daktere teica un norādīja, ka Bratmana gadījumā domas par veselīgu uzturu pārņēma visu viņa dzīvi un viņš pazaudēja galveno domu, kāpēc vispār to dara.

Sākums ir kļūt veselīgākam, bet beigās kļūšana veselīgākam pārņem virsuzdevumu un cilvēks vairs īsti nedzīvo, bet visu laiku kaut ko plāno, skaita, pēta un meklē."
 

Bieži vien turīgu cilvēku slimība

Mežraupe izteica domas, ka ar veselīgu uzturu vairāk aizraujas un ar ortoreksiju biežāk saslimst vidēji turīgi, turīgi un ļoti turīgi cilvēki, kas finanšu un laika ziņā var domāt par produktu veselīgumu.

Laukos cilvēki diez vai par to šausmīgi daudz domā. Viņi vienkārši izaudzē savus burkānus un ēd, nedomājot par šādām lietām." Mazāk turīgi ļaudis parasti tik bieži un daudz neanalizē veselīgu ēšanu un dzīvesveidu.

Tiesa, tas var būt saistīts arī ar vēlmi izcelties un būt vismaz kādā veidā īpašiem, un tad turīguma princips nestrādā.
 

Vairāk informācijas par pārtiku

Ortoreksija arī ir izteikta mūsdienu problēma, jo agrāk ļaudis ēšanai nepievērsa tādu uzmanību. Turklāt šodien ir pieejama ļoti plaša informācija par uzturu, piemēram, minerālmēslu lietošanu, masveida gaļas audzēšanu, izmantojot dažādas ātraugšanas vielas.

Tam ir sava būtība, kāpēc cilvēki par to domā. Liela daļa produktu vairs nav tādi, kādi tie bija kādreiz. Ir vērts padomāt, vai tos ēst, kur un kā tie audzēti, ja mēs domājam par veselību. Tas ir saistīts ar mūsu informētību."
 

Riska grupā tie, kuriem potenciāls kļūt atkarīgiem

Ir svarīgi, lai cilvēki domā par veselīgu uzturu, bet ir slikti, ja tas aiziet galējībās un apmātībā. "Visi jau neaiziet galējībās; ir cilvēki, kuriem tas pāriet, tāpat ir tādi, kuriem tas nepāriet. Var jau teikt, ka tas ir dzīves stils, bet tajā pašā laikā tas atņem arī visu iepriekšējo sociālo dzīvi vai pakārto to ēšanai.

Ar ortoreksiju biežāk saslimst ļaudis, kuriem ir nosliece kļūt no kaut kā atkarīgiem. "Arī no pārmērīgi tīras ēšanas cilvēks var kļūt nosacīti atkarīgs un tā var pārņemt dzīvi." Vairums ortoreksijas pacientu ir sievietes un meitenes, jo viņas biežāk ievēro dažādas diētas. Bet puiši biežāk aizraujas ar sava ķermeņa apveidu veidošanu, "būdas kačāšanu", sportošanu un muskuļus barojošu maisījumu lietošanu.
 

Soctīklu postošā ietekme

Diemžēl bieži vien sociālajos tīklos "gāžas virsū" informācija, kā kurš ēd vai neēd, kā sporto un veido savu ķermeni. Arī daudzās ķermeņu fotogrāfijas, kurās redzams, kā augums izskatās no dažādiem rakursiem, piemēram, sāniem un mugurpuses, veicina neveselīgu priekšstatu par cilvēku būtību un izskatu.

Arvien svarīgāks kļūst ārējais izskats, nevis cilvēka būtība. "No sabiedrības viedokļa tas ir negatīvi vērtējams tāpēc, ka šo informāciju saņem arī bērni un pusaudži, kuri nav gatavi filtrēt, vai viņiem tas der vai ne."

Bērni īsti nesaprot, ka bieži vien pieaugušie populārie (vai pseidopopulārie, kas savu popularitāti radījuši paši ar pastāvīgu sevis izrādīšanu) cilvēki paši tīksminās par savām ķermeņa aprisēm un fotogrāfijām, kurās tās redzamas. Tāpat slavenības tādā veidā mēdz reklamēties pašas vai popularizēt kādas preces.

Pieaudzis, nobriedis cilvēks pārsvarā spēj šo informāciju uzņemt pietiekami kritiski un uz sevi attiecināt tikai to, kas tiešām viņu interesē vai kaut kādā veidā noder. "Bērns un pusaudzis to nevar atšķirt, turklāt viņi mēģina tam sekot. Tad bieži vien ir saslimšanas gadījumi," Mežraupe teica un atzina, ka arī Latvijā bērniem ir šādas problēmas.

Bezdarbība un piedāvājumu pārbagātība

Viņa piekrīt, ka mūsdienās daļai cilvēku ir pārāk īpašas attiecības ar ēšanu, piemēram, mēs pārāk daudz laika veltām, domājot, kurus salātus un kādā veidā vakariņām sagatavot.

Tas nāk no pārpilnības un lielā mērā arī bezdarbības. "Es uzdrošinos izteikt minējumu, ka laukos ar šādām problēmām cilvēki nav pārņemti. Viņiem ir daudz mierīgāka attieksme gan pret fizisko slodzi, gan ēdienu, jo viņi redz, kas un kā notiek un aug.

Bet pilsētas vidē bezdarbības līmenis jauniešu vidū ir daudz lielāks. Arī piedāvājumu pārbagātība, kas ir veikalos, restorānos un kafejnīcās, internetā, ir laikmeta iezīme. Visa kā ir tik daudz, ka cilvēks mēģina to kaut kādā veidā koriģēt. Reizēm sanāk tā, ka mēģinājums koriģēt aiziet pārmērīgi."
 

Ko iesākt vecākiem?

Runājot par vecākiem un viņu spēju palīdzēt saviem bērniem, kas pārāk aizrāvušies ar veselīgu uzturu, ārste atgādināja, ka pusaudžu vecumā vecāki vairs nav viedokļu līderi.

"Ļoti labi palīdz aiziet uz konsultāciju pie uztura speciālista. Piemēram, bērnam, kurš grib būt veģetārietis, speciālists var izstāstīt, kas ir veģetārisms un kas ir būtiski, lai bērns izaugtu skaists un vesels. Varbūt šāda informācija var palīdzēt."
 

Gaļas neēšana aizved līdz anoreksijai

Daktere atminējās, ka bija kāda akcija ar plakātiem, kuros aicināja saudzēt planētu un neēst gaļu. "Bērni uzķērās! Nevis vienkārši neēda gaļu, bet sāka vispār izslēgt dzīvnieku valsts produktus, līdz tas rezultējās ar anoreksiju."

Var arī kopā ar bērnu meklēt informāciju par viņa interesējušo jautājumu.
 

Mamma uz kārtējās diētas, bet baras, ka meita neēd

Tāpat Mežraupe vērsa uzmanību, ka paši vecāki jau nereti ievēro dažādas diētas. Bērns tajā noskatās un mēģina darīt līdzīgi.

Būtiski būtu ieklausīties bērnā, kāpēc viņš to dara. Vai tā ir vēlme tiešām ēst veselīgāk? Vai tā ir vēlme vienkārši sekot līdzi draudzeņu bariņam vai iedomātam ideālam? Vai tā ir vēlme novājēt vai sasniegt ekstremālo vājumu? Ir būtiski dzirdēt, no kuras puses tas nāk un kāpēc tā notiek."

Vecākiem, uzklausot bērnu un dzirdot, kāpēc viņš pārāk aizrāvies ar veselīgu uzturu, ir vieglāk meklēt risinājumu un palīdzību. Piemēram, ja saprotam, ka bērns mēģina neadekvāti novājēt tāpēc, ka noskatījies, kā mamma ēd tikai pliku kāpostu zupu, jāpadomā, kāpēc mamma tā dara. Iespējams, gan mammai, gan bērnam jāmaina ēdienkarte un jādomā, kā turpmāk dzīvot.

Un, protams, jāuzdod jautājums: "Kāpēc mammai, kura ir skaista un jauna sieviete, ir vajadzīga ekstremāla diēta?

Visu dienu grozās pie spoguļa un sev nepatīk

Tāpat vecākiem ieteicams pārrunāt ar bērniem, kāda ir cilvēka vērtība, kāda nozīme tajā ir ārējam izskatam un ķermeņa formām. Būtu vērtīgi skaidrot, ka ne visiem cilvēkiem jābūt tik tieviem, kā redzams sociālajos tīklos ievietotajās slavenību fotogrāfijās.

Šī laika tendence, kurā bieži vien apmaldās arī mūsu pusaudži, ir tā, ka ārējais izskats kļuvis par būtiskāko. Kāda ar ēšanas traucējumiem sirgstoša bērna mamma nesen ārstei teikusi: "Kā gan bērns var visu laiku nepatikt sev, domāt, ka kaut kas ir nepareizi, un grozīties pie spoguļa un meklēt apstiprinājumu tam?"

Pati mamma augusi laikā, kad daudzās ģimenēs vienīgais spogulītis bijis piekārts mājās pie sienas sejas līmenī un visā augumā sevi apskatīt varēja tikai skatlogā, ejot pa ielu. Tolaik vairums bērnu neiedomājās sevi tā pētīt un nepārtraukti domāt, vai kādam patīk vai ne. Lielākā daļa ļaužu mierīgi dzīvoja ar tādu ķermeni, kādā bija piedzimuši, tik daudz nedomājot par veselīgu uzturu un dzīvesveidu.
 

Vai nomestais kilograms nosaka mūsu vērtību?

Noslēgumā psihiatre atgādināja, ka ne jau ārējais izskats, nomestais kilograms vai notievētais centimetrs nosaka cilvēka vērtību un laimi. "Mūsu bērni seko mums, vecākai paaudzei, un apjūk." Ja bērna tuvākie cilvēki un sabiedrība kopumā ir pārņemta ar skaistuma un veselīguma kultu, tad arī bērn