Lizete Puga: "Lielākais svara pieaugums, ko esmu redzējusi, ir 50 kg mājsēdes laikā"

Bērnu klīniskās universitātes uztura speciāliste, edamarlizeti.com autore un divu bērnu mamma Lizete Puga uzsver – vecākiem vienmēr jāatceras, ka tieši viņi ir atbildīgi par savu bērnu ēdienkarti un viņu uzdevums ir rūpēties par regulārām, pilnvērtīgām un sabalansētām maltītēm. Dažkārt pat pilnībā jāmaina domāšana un attieksme pret ēdienu, lai bērni augtu veseli, veselīgi ēdot.

Veselīgi jāēd visu gadu

Bērnam ir jāēd veselīgi visu gadu – tātad pilnvērtīgi un daudzveidīgi.  Nepastāv iedalījums, kas nosaka, ka ziemā jāēd vairāk vieni produkti, bet vasarā – citi. Viens no svarīgākajiem principiem, kas jāievēro, ir regulāras ēdienreizes – brokastis, pusdienas un vakariņas, kurās ir graudaugi, olbaltumvielas un krāsaini dārzeņi, un divas uzkodas.

Bērni bieži apgalvo, ka viņiem kāds produkts vai ēdiens negaršo, un tas ir normāli, tomēr nevar būt tā, ka bērns atsākās ēst visu produktu grupu, piemēram, dārzeņus vai olbaltumvielas, un pārtiek tikai no makaroniem ar kečupu. Ja bērnam negaršo brokoļi, varbūt viņam garšo ziedkāposts vai kāposts? Ja viņš neēd upenes, iespējams, viņam garšo mellenes. Šādās reizēs vecākiem ir jāiedrošina bērni pagaršot arī citus produktus un jābūt ļoti pacietīgiem, jo ne vienmēr ar pirmo reizi izdosies atrast to, ko bērns labprāt ēdīs. Alternatīvu var atrast vienmēr, ir tikai jāmēģina!

Veselīga ēšana nav nekāds bubulis. Tiesa, tas var būt izaicinājums vecākiem, jo var nākties mainīt gan savu domāšanu, gan paradumus, gan likt lietā iztēli. Svarīgi atcerēties, ka veselīgs ēdiens ir vienkāršs un daudzveidīgs un ēdienreizes jāietur regulāri. Būtiski, lai ēdējam ir piemērots porcijas lielums  – tas atbilst katra cilvēka kopā saliktām saujām. Ja bērns neapēd visu piedāvāto porciju, nav pamata satraukumam. Tāpat nevajag spiest izēst tukšu šķīvi.

Garšo? Negaršo!

Bērni īsti nesaprot pārtikas produktu grupas un iedalījumu – veselīgs, neveselīgs. Viņi ēdienu nesaista ar pašsajūtu vai ar to, ko tas var nodarīt figūrai, un līdz pat pusaudžu vecumam ēdiens tiek iedalīts tikai pēc principa – garšo vai negaršo. Tagad iedomājies, cik grūti veikalā paiet garām svaigi ceptām bulciņām, kas vilinoši smaržo, kaut zini, cik tās ir neveselīgas, vai šokolādei un citiem našķiem, bet bērnam to izdarīt ir daudzreiz grūtāk, jo viņš neizprot produktu ietekmi uz organismu – viņam tas viss vienkārši ļoti garšo. 

Pieaugušajam ir jābūt gudram un viltīgam, lai prastu bērnam pastāstīt, kāpēc nav labi našķēties katru dienu. Kārumam ir jābūt kā pārsteigumam. Nav arī pareizi piesolīt bērnam saldumus par to, ka viņš apēdīs, piemēram, ziedkāpostus, jo saldumi nav balvas. Tāpat nav labi baidīt bērnu, sakot, ka saldumi ir kaut kas slikts, jo tas var radīt psiholoģiskas problēmas – bērns apēd saldumu un domā, ka viņš ir slikts, jo ir notiesājis “slikto saldumu”. Atceries, ka saldumi ir svētki un katru dienu nav svētki!

Bērnam vajag cukuriņu

Vecāki nereti saka, ka bērnam vajag saldumu – cukuriņu, tāpēc bez konfektes nevar. Tas ir aplami, jo cukurs ir ļoti daudzos produktos un bērns to uzņem neapzināti, piemēram, no piena un tā produktiem, graudaugiem, augļiem un ogām.

Visbiežāk vecāki grēko ar saldinātajiem dzērieniem – pašu gatavotas sulas, sīrupūdeņi, kompoti, saldināti gāzētie dzērieni un tēja ar cukuru vai medu. Iedomājies, kas notiktu, ja augus aplaistītu ar sulu – vai tie augtu? Diez vai. 

Esmu dzirdējusi vecākus aizbildināmies, ka bērnam negaršo tēja bez cukura. Bet kāpēc tad ir jādzer tēja, ja tā negaršo! Var taču dzert ūdeni! 

 

Tas pats attiecas uz “veselīgo jogurtiņu” no veikala plaukta. Vai zini, ka dažos no tiem ir pat vienpadsmit tējkarotes cukura? Tieši tikpat, cik vienā šokolādes tāfelītē! Veselīgs jogurts būs tad, ja vecāki paši tādu pagatavos, piemēram, bezpiedevu vai grieķu jogurtam pievienojot svaigas vai saldētas ogas. Ja ļoti gribas saldāku, var pievienot karoti ievārījuma vai medus. Tāpat, apēdot daudz ābolu vai banānu, bērns var uzņemt pat vairāk cukura, nekā dienas laikā ir nepieciešams. 

Kurš teica, ka brokastis jāēd brokastīs?

Daudzās skolās pusdienas ir ļoti agri, dažās pat pulksten 10.30 no rīta. Ne vienmēr bērns tik agri jau ir gatavs ēst pamatīgu maltīti, it īpaši tad, ja pavisam nesen ir ēstas brokastis. Svarīgi atcerēties, ka bērnam ir jābūt visām ēdienreizēm un uzkodām, tāpēc jāmeklē risinājums, un to vienmēr var atrast. Neviens nav teicis, ka ēdienreizes savā starpā nevar samainīt, piemēram, uzkodu – banānu var apēst brokastīs pa ceļam uz skolu, bet brokastu olu kulteni ēst, pārnākot no skolas.  

Ja vecāki uzskata, ka bērnam uz skolu ir nepieciešams dot līdzi pusdienu kārbiņu, tad arī tās saturam ir jābūt pilnvērtīgam un jādefinē, vai tā ir ēdienreize vai uzkoda. Ja tās ir pusdienas, tad tie var būt svaigi dārzeņi, ola vai biezpiens ar vrapu, bet kā uzkoda derēs rieksti, dārzeņi vai auglis. Pašlaik arī daudzās skolās uzkodās piedāvā pienu un ābolu. Ir bērni, kas to apēd uzreiz pēc pusdienām, bet tā rīkoties nevajadzētu, jo tā ir papildu slodze organismam. Lieliski, ja uzkodu izdodas pataupīt dažas stundas un apēst, nākot mājās no skolas. Tā būs remdēts arī lielais izsalkums un, pārrodoties mājās, nebūs vēlmes našķēties vai pārēsties.
 

Mājsēde un svara problēmas

Diemžēl mājsēde ir bijis izaicinājumiem un pārbaudījumiem pilns laiks ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Novērojamas divas izteiktas problēmas: liels virssvars vai izteikts svara zudums. Iemesls abām ir viegli pieejamā pārtika mājās mājsēdes laikā. Daļa baidījās apēst pārlieku daudz, tāpēc krasi samazināja uzņemtās pārtikas daudzumu, savukārt citi ēda bieži un nokontrolēti, bet sportošanu aizstāja ar laiku pie TV vai datora. 

Bērniem ar svara problēmām ir grūtības nodarboties ar aktīvo sportu – futbolu, basketbolu u. tml. –, taču viņi labi jūtas baseinā, jo tur nejūt slodzi, ko sagādā liekie kilogrami.

Pandēmijas laikā arī baseinu darbība bija ierobežota un varēja viegli aizbildināties ar aktivitāšu neesamību. Taču kustībām ir jābūt – pastaigas svaigā gaisā, aktīvas brīvdienas kopā ar ģimeni. Pats lielākais svara pieaugums, ko esmu redzējusi, ir 50 kilogrami, kas ir nākuši klāt tieši mājsēdes laikā, taču ir arī citi gadījumi, kad svars ir palielinājies par vairākiem desmitiem kilogramu.

Te nu der atcerēties, ka mūsdienās liekā svara problēma pati no sevis neatrisinās. Bērnam apkārt ir tik daudz viegli pieejamu kārdinājumu, ka liekais svars tikai pieaugs, nevis kritīsies. Tāpēc vecākiem ir jāseko līdzi bērna svara pieaugumam un ir labi, ja mājās ir svari, uz kuriem bērns ik pa laikam var nosvērties. Ja svars pieaug lēnām, proporcionāli augšanas ātrumam, tas ir normāli, bet, ja sākas straujš svara pieaugums, nevajag gaidīt, kad problēma būs samilzusi, bet rīkoties nekavējoties. Un visiem jābūt ļoti, ļoti pacietīgiem dienu no dienas, jo bērns nevar un nedrīkst svaru zaudēt strauji, kā to dara pieaugušie (mēnesī 10 kilogramus), bet ļoti lēnām, lai nekaitētu veselībai.

Pārdomām

• Pat nelieli uzlabojumi bērna ēdienkartē dod iespēju virzīties uz rezultātu. Piemēram, atteikšanās no saldinātajiem dzērieniem.
• Ir svarīgi ēst īstus produktus, nevis pusfabrikātus, kas satur gan ļoti daudz sāls, gan citas neveselīgas piedevas.
• Ēdienkartei ir jābūt daudzveidīgai. Ja tiek ēsts tikai viens veselīgs produkts, tas vairs nav veselīgi.
• Neturi acu priekšā saldumus, lai nekārdinātu sevi un savus mīļos!
• Ja esi starp tiem vecākiem, kas visu laiku uztraucas, vai bērns ir paēdis, zini, ka pārbarojot dari pāri savam bērnam.
• Neskaties uz bērnu kā uz sevi pašu! Ja neēd brokastis, tev nav jāizslēdz tās arī no bērna ēdienkartes, jo bērns ir individualitāte. Lai pilnvērtīgi augtu, attīstītos un būtu vesels, viņam ir svarīgas visas ēdienreizes, arī tās, kas tev ir mazsvarīgas.
• Ja vien ir iespēja, ģimenei vajadzētu ieturēt maltīti pie viena galda – tas ne tikai vieno, bet arī ļauj bērniem redzēt, ko ēd vecāki, un viņiem var rasties vēlme pagaršot tos produktus, no kuriem viņi citreiz ir atteikušies.
• Visai ģimenei ir jābūt vienotai ceļā uz veselīgu uzturu. Nevar būt tā, ka viens ēd to, kas garšo, bet otrs –  tikai to, kas ir veselīgs. Lai sāktu ēst veselīgi, ir jāmaina ieradumi un jāsāk nekavējoties, katru dienu virzoties uz priekšu pa mazam solītim.

Autore: Ilze Trofimova, žurnāls "OK!"