Mežrozīšu augļi organisma aizsardzībai pret infekcijām

Mežrozītes augļu sastāvā ir B1, C un K vitamīni, folskābe, karotīni, flavonoīdi, varš, kālijs, fluors, dzelzs un mangāns, kas padara tos par vērtīgu vitamīnu un minerālvielu avotu. Tie palīdz pret nogurumu, paaugstina organisma aizsargspējas pret dažāda veida infekcijām un iekaisumiem, stiprina asinsvadus, sirdi un nervu sistēmu, palīdz pret gastrītu un paātrina kaulu lūzumu sadzīšanas procesu. Tāpat mežrozīšu augļiem piemīt žultsdzenoša iedarbība, kas labvēlīgi iedarbojas pret žultsakmeņiem un aknu saslimšanām.

Mežrozīšu augļi jāievāc brīdī, kad tie ieguvuši spilgti sarkanu nokrāsu, un to būtu ieteicams paveikt līdz pirmajām salnām.

Atšķirībā no smiltsērkšķa, mežrozītes augļiem ir saldenāka un patīkamāka garša, tāpēc tos droši var ēst svaigā veidā, turpat pie krūma, pievienot ūdenim vai pagatavot tēju – jāieliek termosā aptuveni desmit mežrozīšu augļi, jāaplej ar verdošu ūdeni un jāatstāj uz nakti ievilkties. No mežrozīšu augļiem var pagatavot gardu sīrupu, ievārījumu vai marmelādi, bet visbiežāk tos ziemai sagatavo žāvējot. 

Pirms žāvēšanas augļi jāpārgriež uz pusēm, jāizņem kauliņi un rūpīgi jāattīra no matiņiem. Sagatavotos augļus plānā kārtā jāizber uz pannas vai restītēm un jāžāvē 40–60 grādu temperatūrā aptuveni septiņas astoņas stundas, ik pa laikam apmaisot un atstājot nedaudz pavērtas cepeškrāsns durtiņas, tādējādi ļaujot izdalīties mitrumam. Žāvētos augļus aukstajā laikā varēs baudīt gan vienus pašus, gan pievienot biezpienam vai papildināt ar smiltsērkšķiem un pagatavot siltu veselības dzērienu.